Dievnama atjaunošanai vajadzīgs atbalsts

2013. gada 28. oktobris 00:00

Vēl arvien Latvijas baznīcās oktobra beigās svin Ticības atjaunošanas dienu, pieminot Mārtiņa Lutera 1517. gada 31. oktobrī sākto katolicisma reformēšanu. Atceroties nozīmīgos vēstures notikumus, šoreiz par Bauskas luterāņu baznīcu, kas ir vecākā ēka mūsu pilsētā.

Rātsnams atdzīvina vecpilsētu
Bauskas centrā slejas atjaunotais rātsnams. Nācies lasīt, ka tas ir vienīgais autentiskais kopš 17. gadsimta saglabājies rātsnams Latvijā. Diemžēl no 1615. gadā celtā Bauskas rātsnama tā atjaunošanas laikā palikusi maza daļa – tikai puse sienas, kas vērsta pret Kalna ielu. Pārējo pārbūves gaitā nojauca un ēku uzbūvēja teju no jauna, tāpēc nav īsti korekti runāt par rātsnama autentiskumu. Atjaunotā celtne atdzīvina vecpilsētas arhitektūru, līdzīgi kā no pamatiem uzceltais Melngalvju nams Rīgā.

Netālu no atjaunotā rātsnama atrodas Bauskai nozīmīga un patiesi autentiska 16. gadsimta beigās tapusi ēka. Tā prasīties prasās pēc palīdzības. 1594. gadā celtais Bauskas luterāņu dievnams glabā nozīmīgas mākslas un kultūras vērtības, kas iet bojā.

Savulaik Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīca bija teju vai visas pilsētas un tuvējās apkārtnes sabiedriskās dzīves centrs. Mūsdienās situācija ir mainījusies, cilvēki neapjauš, kādas vērtības ir vecajā dievnamā. Saglabājot, restaurējot un eksponējot autentiskā vidē, senatnes liecības var kļūt par apbrīnas vērtu objektu plašajā tūrisma piedāvājumā.

Laikazobs nesaudzē
Rātsnama interjers ar pašvaldības piesaistīto Eiropas Savienības (ES) finansējumu tiek veidots pilnībā no jauna. Domāts par laikmetam un stilam atbilstīgu priekšmetu iegādi. Bauskas luterāņu baznīcā savukārt ir oriģinālas un ar pašu dievnama vēsturi vistiešākajā veidā saistītas mākslas vērtības – dažādos laikos darinātie altāris, kancele, ērģeles, baznīcas soli, epitāfijas un lustras.

Diemžēl daļa no tā, īpaši baznīcas altāris, ir kritiskā stāvoklī. Tas pašreizējo izskatu ieguvis 1861. gadā, kad pārbūvēts pēc Jelgavas mākslinieka Jūliusa Dēringa projekta. Jaunais altāris baroka stilā veidots no koka ar ornamentāliem kokgriezumiem, tas ir baltā krāsā, kokgriezumi – zeltīti. Tā centrā vairāk nekā 150 gadus ir J. Dēringa gleznots mākslas darbs «Kristus pie krusta». Laikazobs altāri nav saudzējis – koka daļas pilnas ar ķirmjiem. Kukaiņi drupina arī tā sauktos aristokrātu privātsolus. Nebūtībā iet Bornsmindes muižas īpašnieka Fridriha Vilhelma Šepinga 18. gadsimta otrajā pusē darinātais rokoko stila sols, kas uzbūves un stiklojuma dēļ atgādina greznu ložu. Tāds pats liktenis Bārbeles muižas nomnieka Heinriha Ludolfa fon Felkerzāma 16. gadsimta beigu – 17. gadsimta sākumā izgatavotajai sēdvietai. Tās vītņotās koka malas sadrupušas tiktāl, ka turas kopā tikai «ar dievpalīgu».

Savulaik Bauskas Sv. Gara baznīca priecēja ar sgrafito apmetumu gar logu ailām un izteiksmīgu koka torni, divreiz augstāku nekā pašreizējā smaile. Dievnama ārējais izskats tagad gan nav īpaši pievilcīgs.

Ne tikai draudzes īpašums
Varētu piekrist – lai līdz labākiem laikiem gaida iecere atjaunot baznīcas ārieni. Pašlaik svarīgākais ir mākslas vērtību saglābšana un restaurācija. Šim mērķim nepieciešama liela nauda.

Pašvaldībai būtu jāsniedz palīdzīga roka, rodot veidu, kā piesaistīt pieejamo ES struktūrfondu finansējumu. Var jau atrunāties, ka baznīca ir privātīpašums un tās uzturēšana ir draudzes ziņā. Ir ziņas, ka pašreizējā altāra izgatavošanai 1859. gadā prāvu summu – 1000 rubļus – ziedojusi bijusī baušķeniece Johanna Bubeta. Arī mūsdienu Latvijā turīgi ļaudis finansiāli atbalsta nozīmīgu baznīcu, piļu un muižu restaurāciju un saglabāšanu. Bauskas luterāņu draudzei nav bagātu mecenātu, ļaudis dara visu, kas ir viņu spēkos, piesaista ziedotājus un atbalstītājus, taču līdzekļu nepietiek.

Manam viedoklim var nepiekrist, taču uzskatu – ar pašvaldības atbalstu glābjot un restaurējot Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcā esošās mākslas vērtības un atjaunojot dievnama ēku, līdzās pilsētas rātsnamam un restaurētajai Bauskas pilij mēs iegūtu ko patiesi autentisku. Līdzīgi savulaik radās ideja par Bauskas rātsnama atjaunošanu, arī toreiz daudz sprieda par projekta lietderību. Iesaistoties vietējai varai, ieceri izdevās īstenot. Cerams, ka ar novada domes līdzdalību izdosies atjaunot arī veco Bauskas dievnamu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dievnama atjaunošanai vajadzīgs atbalsts

Kategorijas