«Back in the U.S.S.R.»*

2013. gada 25. oktobris 00:00

Padomju laiku, lai kāds tas arī bijis, gan ar skumjiem, gan priecīgiem notikumiem atceras daudzi. Saskarsme ar ļaudīm, objektiem un vietām, īpaši Eiropas Savienībā neietilpstošās Neatkarīgo valstu savienības (NVS) teritorijā, rada sentimentu. Šo valstu apceļošanu var salīdzināt ar iekāpšanu laika mašīnā.

Esmu dzimis 1988. gadā, un padomijas režīmu man nav nācies izjust uz savas ādas. Tāpēc, aprakstot Ukrainā redzēto, spilgtākie šķiet nevis populāri tūrisma objekti, bet gan sadzīviski vērojumi.

Zirgi un žiguļi
Lauksaimniecībai vislabvēlīgākā zeme atrodas valsts dienvidos. Ukrainas rietumu daļā līdz Ļvovai redzēju aizaugušus laukus, bet augsne atgādina Zemgales auglīgo mālu. Ik pa laikam aiz autobusa loga pavīd kāds ciems ar zili krāsotām šķībām mājelēm, kas nav «uzfrišinātas» kopš uzcelšanas.

Zili ir arī blīvi saliktie metāla krusti kapsētās. Aizaugušās kopiņas atrodas cieši cita pie citas, liedzot tām normāli piekļūt cilvēkiem, kas gribētu ierasties uz atceres brīdi.

Dārzos labi pamanāmi spilgti oranžie, vēl nenovāktie ķirbji. Govis netiek turētas aplokā. Zelta vērts ir skats, kad divi gani dzen trīs govis, kāds cits pareizo ceļu ierāda desmit zosīm. Pat uz lielajām automaģistrālēm redzami zirgu vilkti pajūgi. Šāds pārvietošanās līdzeklis Ukrainas laukos aizvien vēl ir populārs un ieņem godpilno otro vietu aiz žigulīša.

Galvenais ceļš uz Kijevu uzbūvēts gadu atpakaļ, pirms Eiropas futbola čempionāta. Tas ir līdzens, taču nogriežoties jāsamierinās ar daudzām bedrēm un ievērojami lēnāku braukšanu.

Armija vieno
Jāpiekrīt apgalvojumam, ka Ļvova ir Ukrainas kultūras centrs. Arhitektūras pieminekļu pārpilnajās vecpilsētas ieliņās ir daudz tūristu arī no NVS.

Baznīcu tuvumā stāv diedelētāji, kuru nelaime, visticamāk, ir nevis trūkums, bet gan pārmērīga stipro dzērienu lietošana. Gan šeit, gan vēlāk Kijevā pārliecinos, ka sestdiena ir kāzu diena – redzam skaistas ukrainietes baltās brūtes kleitās izkāpjot no limuzīniem un citiem ekskluzīviem auto.

Nakšņojam motelī ārpus pilsētas. Ceļabiedriem bārā kāds vietējais aizrautīgi skaidro, ka latvieši īstenībā ir slāvi un pareizticība – zinātne. Naktsmītnes īpašnieks mums uzsauc diskotēku. Viņš savulaik dienējis Latvijā un par mūsu valsts iedzīvotājiem saglabājis labas atmiņas.
Armijā pavadīto laiku nākamajā rītā vīriem liek pieminēt brokastis, kurās uz šķīvja ar dozētāju uzlikts maizei paredzētais sviesta pikucis. Vairāk vai mazāk paēdis, ikviens iepriekšējās dienas tiesu var atstāt moteļa kakājamā caurumā. Ar ierasto klozetpodu trūkumu tualetēs saskaramies arī citviet Ukrainā.

Sādžinieki tirgojas
Dodoties tālāk Krimas virzienā, vide kļūst manāmi sakoptāka – kādā apgabalā aiz katras autobusa pieturas uzcelta «sirsniņmājiņa». Skatam arvien biežāk paveras nebeidzami kukurūzas lauki. Saulespuķes tīrumos nokārušas smagās, nokaltušās ziedgalvas un liecina par nezāļu apkarošanas niknā līdzekļa raundapa klātbūtni.

Ceļmalās sādžu iedzīvotāji tirgo sēnes, ābolus, arbūzus, medu, svaigi spiestu saulespuķu eļļu, piedāvā arī kafiju un karstu tēju.
Katrā benzīntankā var sastapt vismaz vienu bezpajumtes suni diedelnieku. Lielākā daļa degvielas uzpildes staciju veikaliņu drošības nolūkā pārveidoti par kioskiem ar lodziņu. Degviela Ukrainā ir tikai nedaudz lētāka kā Latvijā.

Peldēties neiznāk
Krimas dienvidos vairākas diennaktis mūsu naktsmītne ir pansija «Ņeva» Aluštā. Uz durvīm piesprausta lapele ar brīdinājumu, lai tūristi neiegādājas augļus neoficiālajos tirgos. Reģistrējoties viesnīcā, jāaizpilda garš formulārs, kurā jānorāda ne tikai telefona numurs, bet arī tālruņa marka un modelis. Izsniegtā identitātes karte kalpo arī kā ēdināšanas talons. Pansijas saimnieks vakarā ierodas ar «Land Rover» džipu, divu miesassargu pavadīts, un par atsevišķu samaksu piedāvā deju placi.

Cerētās atvasaras vietā pie Melnās jūras mūs sagaida stiprs vējš un lietus. Par peldēšanos kūrortā jāaizmirst. Ūdens ir tāds kā aukstā vasarā Rīgas jūras līcī. Nevilina zvejnieka piedāvājums par nelielu samaksu izvizināt ar laivu.

Aluštā jūras promenāde ir pilna ar visdažādākajiem kioskiem, kafejnīcām un klubiem. Sasmīdina nelielās būdiņas ar uzrakstu, kas vēsta, ka te var skatīties 5D, 6D, 7D vai pat 8D kino. Līdzīgi kā Latvijā, ābeles vai lūst no nevienam nevajadzīgo jēpīšu svara, bez ievērības pilsētas parkos kokos vīd hurma, vīģes un granātāboli.

Lēta limonāde
Aizdodamies līdz netālajam Demerdži kalnam, kas redzēts filmā «Kaukāza gūstekne». Uz galvenās takas nav norādes, kā sasniegt virsotni. Daļai ceļotāju tas kļūst par visai ekstrēmu piedzīvojumu, laužoties cauri brikšņiem un galamērķi nesasniedzot. Kaktusveidīgo augu garās un cietās adatas spēj caurdurt apavu zoli.

Laikam pasliktinoties, izvēlamies apskates objektus telpās. Tāda ir hanu rezidence Bahčisarajā, Masandras vīnu ražotne.
Savām acīm redzēta Krievijas cara Nikolaja II vasaras rezidence Livādijas pils, kur 1945. gada februārī Jaltas konferencē Čērčils, Rūz-velts un Staļins vienojās par Otrajā pasaules karā uzvarējušo sabiedroto PSRS, Lielbritānijas un ASV ietekmes sfērām Eiropā.
Lietū dodamies aplūkot 98 metrus augsto Učansu ūdenskritumu, kas citos laika apstākļos nemaz nebūtu tik vērienīgs. Ik pa laikam kādā pilsētiņā ieraugām Ļenina pieminekli, pie kura daudzi fotografējas.

Kādā vakarā Aluštā devāmies uz tuvējo pārtikas veikalu, lai iepazītos ar preču klāstu. Kefīrs, dzīvais kvass un ukraiņu kūpinātais siers ir makten gards. Limonāde «Baikāls» atgādina atšķaidītu pepsikolu. Dzērienus «Coca-Cola», «Fanta» un «Sprite» ražo Ukrainā, tie ir lētāki par minerālūdeni. Savukārt atrast negāzētu ūdeni nav viegli, tas te nav cieņā. Importa alus var būt pat četras reizes dārgāks par vietējo ražojumu. Toties vīnu, pat salīdzinoši kvalitatīvu, var iegādāties, sākot no pusotra lata par litru. Liķieris ir vēl lētāks.

Kādā mazākā bodē pārsteidza savdabīgā pretzagļu sistēma – ledusskapis atslēdzams tikai ar tālvadības pulti.

Acu kontakts
Aizbraucot no Krimas, 4. oktobra rītā mūs pārsteidza pirmais sniegs. Vietējie stāstīja, ka tādu laiku neesot piedzīvojuši. Negaidot mūsu autobusu apstādina milicija. Bez paskaidrojumiem un čeka «profilaksei» tiek iekasēti aptuveni desmit lati.

Kijevā nobrīnāmies, ka īstas vecpilsētas tur nav, vienīgi senas baznīcas, kas atsevišķos periodos izmantotas kā musulmaņu dievnami. Sabiedriskā transporta līdzekļi ir tādi, kādi Latvijā nav manīti gadus divdesmit. Līdzīgi kā Ļvovā, arī Kijevā jaunieši tūristiem piedāvā bildēšanos ar pieradinātiem baložiem. Radās iespaids, ka Ukrainas pilsētu ielās sastaptie ļaudis neierasti cenšas ielūkoties tieši pretimnācēja acīs.

Man Ukrainas galvaspilsēta šķita diezgan garlaicīga. Apmeklējām to dienā, kad tur bija noticis kāds ar Eiropas Savienību saistīts pasākums. Pilsētu daudzviet rotāja zili zvaigžņotās lentītes, ko kāds ielas garumā bija mērķtiecīgi norāvis, un tās dzenāja vējš.

* «Atpakaļ PSRS» – grupas «The Beatles» dziesmas nosaukums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Back in the U.S.S.R.»*

Kategorijas