Internets ir publiska telpa

2013. gada 25. oktobris 00:00

Eiropas Savienības (ES) institūcijās pašlaik tiek uzlaboti datu aizsardzības noteikumi, lai ļautu iedzīvotājiem pašiem lemt, kas notiek ar viņu privāto informāciju.

Par ES datu aizsardzības sistēmas «kapitālo remontu» šonedēļ nobalsoja Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

Novecojusi kārtība
Priekšlikumos iekļautas datu dzēšanas tiesības, obligāta piekrišanas prasība datu izmantošanai, stingrāki noteikumi datu pārnesei uz valstīm ārpus ES, «Bauskas Dzīvei» vizītes laikā Briselē informēja EP deputāts Kārlis Šadurskis, Eiropas Tautas partijas Kristīgo demokrātu grupas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas dalībnieks. Uzņēmumi, kas šos noteikumus pārkāps, tiks sodīti bargāk.

Spēkā esošie ES noteikumi datu aizsardzības jomā tika pieņemti 1995. gadā. Ir attīstījušās tehnoloģijas un internets, tāpēc tie jāatjauno. Eiropas Komisija (EK) pērn ierosināja formulēt vienotus noteikumus darbībām ar visiem interneta vidē iegūtajiem datiem. Tā paredzēts parūpēties par datu drošību un skaidriem spēles noteikumiem uzņēmumiem, kas tos apstrādā.

Par sabiedrības interesēm
Situācijā, kad nezināma pārdošanas kompānija zvana uz personīgo tālruni un uzrunā potenciālo klientu vārdā vai arī izteic izdevīgus piedāvājumus tieši pirms dzimšanas dienas, ir skaidrs, ka privātpersonas dati bez atļaujas ir nodoti trešajai personai. Tāpēc šajā jomā vajadzīgas reformas, uzsver K. Šadurskis.

Izmaiņas paredzētas vispārīgajos noteikumos par personas datu pamataizsardzību ES, valsts un privātajā sektorā, kā arī direktīvā, kura noteic datu izmantošanas pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un sodīšanu.

EP komiteja nolēmusi, ka pēc personas pieprasījuma par viņu savāktie dati būs jādzēš. Turklāt datu apstrādātājam, piemēram, interneta kompānijai, būs šī prasība jānodod tālāk citiem, pie kuriem personas dati nonākuši pastarpināti.

Skaidra atļauja
Gadījumos, kad datu apstrādei vajadzīga piekrišana, uzņēmums vai organizācija to drīkstēs sākt tikai pēc privātpersonas atļaujas saņemšanas. To varēs jebkurā mirklī atsaukt. EP komitejas deputāti uzsver, ka personas piekrišana nedrīkst tikt izvirzīta kā priekšnoteikums pakalpojuma saņemšanai.

Saskaņā ar nolemto, ja ārpus ES esošas valsts pārstāvis pieprasa uzņēmumam, piemēram, meklēšanas rīkam, sociālajam tīklam vai mākoņdatu kompānijai, atklāt ES ievāktu informāciju, tam būs jāsaņem nacionālās datu aizsardzības iestādes akcepts. Prasības pamatā ir nesenie plašsaziņas līdzekļu atklātie masveida datu izsekošanas gadījumi.

Tiks noteikti lielāki sodi par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Tie varēs sasniegt 100 miljonus eiro vai 5% no kompānijas kopējā apgrozījuma gadā visās darbības valstīs.

Deputāti radījuši ierobežojumus profilēšanai – praksei analizēt un paredzēt personas rīcību. Tā būs atļauta vienīgi ar personas piekrišanu gadījumos, kad to nosaka likums vai tas vajadzīgs līgumattiecībās.

Jāizglīto bērni
Sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis, kurš iebilst pret plānotajām pārmaiņām, uzskata, ka tās varētu būt liels drauds interneta re-
klāmas jomai. «Ja «retargeting» – konkrētu produktu reklamēšana internetā mērķauditorijai, kuras vēlmes tiek nolasītas ar «cookie» jeb sīkdatnes palīdzību – vairs nedarbosies, tad mums vajadzīgo ziemas slēpju vietā tiks automātiski piedāvātas saulesbrilles,» skaidro lietpratējs.

A. Mednis uzskata, ka jāsāk ar izglītošanu, pēc tam jāķeras pie reformām: «Skolēniem ir jāmāca, kā rīkoties ar saviem datiem interneta vidē. Pēc tam var ierobežot arī komercdarbības, jo tad katrs pats varēs izlemt, kam un cik daudz informācijas par sevi nodot.»

Savukārt K. Šadurskis uzsver, ka gaidīt vairs nevar, jo izmaiņas datu aizsardzībā ir steidzams jautājums. Deputāti par to vēlas panākt vienošanos līdz 2014. gada maijā gaidāmajām EP vēlēšanām.

Kopš nedēļas sākumā pieņemtā lēmuma EP ir skaidrs mandāts sarunām ar dalībvalstu ministriem Eiropas Padomē. Atbildīgais ziņotājs Jans Filips Albrehts teic, ka «bumba» tagad ir dalībvalstu valdību pusē, lai piekristu EP pozīcijai un sāktu sarunas. «ES līderi jau nākamajā samitā par to varētu dot skaidru signālu,» prognozē ziņotājs.

UZZIŅAI

Ieteikumi privātuma aizsardzībai internetā:

Ja jautā, neatbildiet! Jums nav jāsniedz informācija tikai tādēļ, ka tā tiek prasīta. Jums nav jādod ziņas par sevi. Varat līdz minimumam ierobežot personīgās informācijas apjomu.

Uzmanīgi ar sīkdatnēm! Dalieties informācijā tikai ar tīmekļa vietnēm, ko pats apmeklējat. Tad sīkdatņu jeb «cookies» veidā tā nenonāks trešās personas rīcībā.

Parole, nevis piekļuve. Neizmantojiet tikai vienu paroli vai vienas vietnes lietotājvārdu citā vietnē kā paroli. Izmantojiet ciparus un burtus, lai hakeriem paroli būtu grūtāk atkodēt.

Jūs atdodat, lai citi pārdotu. Pievērsiet uzmanību, kādu informāciju un bildes par sevi publicējat! Tiklīdz ziņas nonāk tiešsaistē, jūsu iespējas kontrolēt to izmantošanu ir ierobežotas.

Turiet personas datus slepenībā! Sociālo tīklu vietnes ir datu vācēju zelta dzīsla, tādēļ apgrūtiniet viņu darbu. Nodrošiniet savam profilam visstingrākos privātuma iestatījumus.

Pirms atverat nākamās durvis, aizveriet iepriekšējās! Pieslēgties sociālajam tīklam vai bankas kontam un neaizvērt to ir tas pats, kas atstāt savu mašīnu neaizslēgtu. Tā hakeriem paveras plašas iefiltrēšanās iespējas.

Kurš vēlas pieslēgties? Ja vēlaties lietot wi-fi jeb bezvadu tīklu, pārliecinieties, vai jūs nepavada kāds «pasažieris». Aizsargājiet savu tīklu ar drošu paroli.

Drošība – divvirzienu iela. Pievērsiet uzmanību, ko dara personas, kas glabā jūsu informāciju. Iespējams, esat izvēlējies visaugstākos drošības iestatījumus, bet, ja vietne nevar nodrošināt jūsu datu drošību, joprojām esat neaizsargāts. Padomājiet, cik uzticami ir vietņu īpašnieki un viņu drošības sistēmas.

Zaudējumu ierobežošana. Izmantojiet maksājumus, kas ir piemēroti iepirkumiem tiešsaistē. Nosakiet zemu kredīta limitu, lai zaudējumi to nepārsniegtu, ja kādam izdotos piekļūt jūsu kredītkartes datiem.

Lielajā drukā dod, mazajā – atņem. Gan tiešsaistē, gan citur pārbaudiet, par ko jūs parakstāties. Piemēram, daži līgumi tiek automātiski atjaunoti, un jums konkrētā laikposmā ir no saistībām jāatsakās, ja nevēlaties, lai no jūsu konta tiktu atskaitīta nauda.

Avots: Eiropas Parlaments

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Internets ir publiska telpa

Kategorijas