BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Pašlaik vienam valsts iedzīvotājam vietējās dravās saražo 1,2 kg medus

Antra Ērgle
Vietējās ziņas

2013. gada 23. oktobris 13:29

127
Pašlaik vienam valsts iedzīvotājam vietējās dravās saražo 1,2 kg medus

Biškopji Eiropas atbalstu iesaka piesaistīt saimniecības ieņēmumiem vai bišu saimju skaitam, portālu informēja Iecavas novada dravniece Ruta Āboliņa.

Līdz ar citiem Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes dalībniekiem saimniecības «Cepļi» īpašniece R. Āboliņa pirmdien, 21. oktobrī, piedalījās sarunās Zemkopības ministrijā (ZM), kur apsprieda nākamā Eiropas budžeta perioda lauksaimniecības atbalsta nosacījumus.

Ar biškopjiem tikās ZM, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta un Lauksaimniecības datu centra speciālisti.

«Bitenieki šogad pirmo reizi saņēma valsts atbalstu,» situāciju skaidro R. Āboliņa, «tiklīdz saimes pielīdzināja lopu vienībām, saradās daudzi stropu turētāji, kas gluži vienkārši vēlas saņemt platībmaksājumus par saviem hektāriem, bet nav nopietni biškopji.»

Ar ierēdņiem diskutēts, kam 2014. – 2020. gadā piesaistīt atbalstu – saimju skaitam uz hektāru, ieņēmumiem saimniecībā kopumā vai no vienas bišu saimes utt. LBB iesaka ņemt vērā saimniecības ieņēmumu apmēru vai bišu saimju skaitu, lai atbalstītu tos, kuri patiesi plāno ražošanas attīstību.

Kā uzsver biškopji, patlaban nozare vēl nav sasniegusi pirmās brīvvalsts laika līmeni. Pēc LBB datiem, tagad saimju skaits Latvijas dravās ir 88 400, bet 1939. gadā to bija 222 500. Tolaik medu neieveda, bet eksportēja, kaut arī valstī dzīvoja vairāk cilvēku, teic R. Āboliņa. Viņa piebilst, ka pašlaik vienam valsts iedzīvotājam vietējās dravās saražo 1,2 kg medus jeb kopumā gadā – 300 tūkstošus tonnu. «Tas nav daudz,» secina biškope, piebilstot, ka kilogramu medus viņas mājās apēd nedēļas laikā. «Mūsu nozarei vēl ir liels potenciāls gan vietējā, gan eksporta tirgū, jo Latvijas vides tīrība un dabas daudzveidība ļauj ražot ļoti vērtīgu un garšīgu medu.»

«Ja vērtē tikai hektāru skaitu, bitenieks ar mazāku platību nevar saņemt atbalstu, zaudējot iespēju ražot. Savukārt daudzo hektāru īpašnieks ar valsts atbalstu neveido produkta cenu pēc tirgus ekonomikas principiem,» pamato dravniece. Viņasprāt, Eiropas atbalsts plānots ļoti saskaldīts, nosakot atšķirīgus kritērijus aktīvajiem, jaunajiem, bioloģiskajiem lauksaimniekiem, tiem, kuri strādā mazāk labvēlīgos apvidos utt. «Nosacījumi jāformulē ļoti rūpīgi, sadarbojoties valsts pārvaldei ar lauku nevalstiskajām organizācijām,» secina R. Āboliņa.

Kategorijas

Kategorijas