Atklāta vēstule Vecumnieku novada domes deputātiem

Aivars Andersons no biedrības «Dzīvnieku brīvība», kā arī 10 organizāciju parakstīta atklātā vēstule

2013. gada 11. oktobris 08:02

1032

Atklāta vēstule Vecumnieku novada domes deputātiem

15. oktobrī plkst. 16 Vecumnieku novada domes ārkārtas sēdē tiks lemts par zvēraudzētavas būvniecības atļaušanu Skaistkalnes pagastā uzņēmumam SIA "Ciptor". Šajā sakarā vairākas vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas vēršas ar atklāto vēstuli pie Vecumnieku novada deputātiem, aicinot neatbalstīt zvēraudzētavas būvniecības ieceri.

Jāpiebilst, ka Vecumnieku novada domes mājas lapā informācija par šo ārkārtas sēdi parādījās tikai 10. oktobrī. Lai arī Skaistkalnes pagasta pārvaldniece apgalvoja, ka jautājums tiks lemts 23. oktobra plānveida sēdē, no citām novada amatpersonām tomēr saņēmām ziņu, ka tas neatbilst patiesībai. Arī sākotnēji pagasta pārvaldniece centās nepieļaut organizācijas "Dzīvnieku brīvība" dalību sabiedriskajā apspriešanā.

Tāpat no novada mājas lapas ir izņemta laukā informācija par notikušo sabiedrisko apspriešanu. Rodas iespaids, ka atsevišķas pagasta un novada amatpersonas cenšas kavēt sabiedrības iesaistīšanos, virzot šo projektu pēc iespējas lielākā slepenībā.

Pielikumā 10 organizāciju parakstīta atklātā vēstule.

Vietējo iedzīvotāju sūdzības
Zvēraudzētavu jautājums ir īpaši aktuāls daudziem pagasta iedzīvotājiem, kuru likumīgās tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē līdz ar zvēraudzētavas būvēšanas ieceri ir apdraudētas. Projekta sabiedriskās apspriešanas laikā Skaistkalnes pagasta iedzīvotāji izteica skaidru nostāju, vēršoties pret zvēraudzētavas būvniecības ieceri.

Sociālā nozīmība
Aizvien vairāk pasaules valstīs sāk apzināties kažokzvēru audzēšanas neētisko iedabu un šo industriju slēdz. Pagājušajā gadā lēmumu par kažokzvēru nozares slēgšanu pieņēmusi Nīderlande, kas pēc ražošanas apjoma ir trešā lielākā pasaulē (Vairāk par aizliegumiem ārvalstīs: Aizliegumi ārvalstīs http://www.dzivniekubriviba.lv/lv/kazoki/aizliegumi-arvalstis).

Tā kā šis bizness aizvien vairāk zaudē uzticību informētās rietumu sabiedrības daļas acīs, tas likumsakarīgi pārceļas uz valstīm, kur informācijas trūkuma dēļ sastopas ar mazāku sabiedrības pretestību.

Pēdējā laikā šis jautājums ir guvis sabiedrības ievērību arī Latvijā. Jau vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu ir pauduši nostāju, ka šīs nozares pastāvēšana Latvijā nav pieņemama. Jautājums par kažokzvēru nozares slēgšanu ar līdzdalības platformas manabalss.lv palīdzību tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Vides aizsardzība
Kažokzvēru audzēšana vairākos autoritatīvos zinātniskos pētījumos ir atzīta par videi kaitīgu. Piemēram, nesenā Nīderlandē veiktā neatkarīgā pētījumā atklāts, ka kažokādas ir pats neekoloģiskākais no apģērbu materiāliem (The Environmental Impact of Mink Fur Production. Marijn Bijleveld, Marisa Korteland & Maartje Sevenster. Delft, January 2011 http://www.cedelft.eu/publicatie/the_environmental_impact_of_mink_fur_production/1131).

Katra ūdele dzīves laikā apēd līdz 50 kg pārtikas, radot atbilstošu daudzumu ekskrementu. Nereti šie nitrātiem bagātie ekskrementi nonāk gruntsūdeņos, tuvējās upēs un jūrā, veicinot eitrofikāciju. Arī virknē citu parametru kažokādu ražošana nodara videi būtisku kaitējumu, tostarp veicina klimata izmaiņas (Vairāk par vides argumentiem. Biedrība 'homo ecos': Kažokādas trešā puse. http://www.delfi.lv/news/comment/comment/biedriba-homo-ecos-kazokadas-tresa-puse.d?id=43250569).

Par nopietnu draudu videi zvēraudzēšanas nozari nesen atzinusi Igaunijas parlamenta Vides aizsardzības komisija (Депутат Рийгикогу: пушные фермы представляют угрозу для окружающей среды, надзор за ними нужно ужесточить. http://rus.delfi.ee/daily/estonia/deputat-rijgikogu-pushnye-fermy-predstavlyayut-ugrozu-dlya-okruzhayuschej-sredy-nadzor-za-nimi-nuzhno-uzhestochit.d?id=66581519).

Zvēraudzētavās audzētās Amerikas ūdeles (Mustela vison) Eiropā ir sveša invazīva suga, kas apdraud apkārtējo floru un faunu, tostarp kritiski apdraudēto Eiropas ūdeli, kas Latvijā jau gandrīz izzudusi no zvēraudzētavām izbēgušo Amerikas ūdeļu dēļ (Ilmārs Tīrmanis. Amerikāniete iznīcina eiropieti. Žurnāls “Vides vēstis” http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=106&what=24). Pašlaik Igaunijas zoologi cenšas atjaunot Eiropas ūdeļu populāciju, ko stipri apgrūtina zvēraudzētavu darbība Baltijas reģionā.

Dzīvnieku aizsardzība
Eiropā un citviet pasaulē par dzīvnieku aizsardzības un labturības kritērijiem tiek uzskatītas 5 brīvības, proti:
1.    brīvība no slāpēm, izsalkuma un nepietiekama uztura;
2.    brīvība no diskomforta apkārtējās vides dēļ;
3.    brīvība no sāpēm, savainojumiem un slimībām;
4.    brīvība izpaust savai sugai raksturīgo uzvedību;
5.    brīvība no bailēm un nervozitātes.

Diemžēl rūpnieciskajās kažokzvēru audzētavās dzīvniekiem iespējams nodrošināt tikai 1. punktu jeb brīvību no slāpēm un izsalkuma. Apjomīgā pētījumā, kas veikts 2001. gadā pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma, Eiropas savienības Dzīvnieku labturības un veselības zinātniskā komiteja nonākusi pie slēdziena, ka kažokzvēru audzēšana ir problemātiska virknē aspektu no labturības viedokļa. Ziņojumā atzīts, ka šīs ražošanas sistēmas nespēj nodrošināt dzīvnieku labturību (The Welfare of Animals Kept for Fur Production. Report of the Scientific Committee on Animal Health and Animal Welfare. 2001. http://ec.europa.eu/food/animal/welfare/international/out67_en.pdf).

Dzīvnieki tiek turēti sugai nedabiskā vidē, izjūt paaugstinātu stresu un šaurajos sprostos nespēj paust sugai raksturīgo uzvedību, tādēļ cieš no psihiskām saslimšanām un mēdz savainot paši sevi vai citus dzīvniekus.

Kopš ES zinātniskās komitejas slēdziena pagājis nedaudz vairāk par 10 gadiem, taču ražošanas sistēmas šajā laikā būtībā nav mainījušās un joprojām uzskatāmas par dzīvniekiem nepiemērotām. Arī Skaistkalnes pagasta “Lielstrēlniekos” iecerētās zvēraudzētavas iekārtojums neparedz būtiskus uzlabojumus dzīvnieku labturības jomā. Ūdeles paredzēts turēt standarta izmēra 70x30x45 cm sprostos tām nepiemērotos fiziskos un sociālos apstākļos (Dzīvnieku dzīves apstākļi dabā un zvēraudzētavās. http://www.dzivniekubriviba.lv/lv/kazoki/dzives-apstakli-zveraudzetavas).

Veids kādā mēs izturamies pret dzīvniekiem laika gaitā attīstās. Pakāpeniski pieaugot sabiedrības izpratnei, tā tiecas uzlabot dzīvnieku aizsardzības politiku, atsakoties no cietsirdīgiem un nevajadzīgiem dzīvnieku izmantošanas veidiem. Šobrīd norisinās nevalstisko organizāciju darbs pie sabiedrības tālākas izglītošanas par kažokzvēru audzēšanas ētiskajām, vides un labturības problēmām. Tomēr svarīgi ir arī nepieļaut kažokādu ražošanas industrijas paplašināšanos, kas tikai padziļinātu jau esošās problēmas un kavētu mūsdienīgas dzīvnieku un vides aizsardzības jomas labvēlīgu attīstību Latvijā.

Vairāku vides un dzīvnieku aizsardzības organizāciju vārdā aicinām Jūs pievērst uzmanību šim zvēraudzētavas būvniecības projektam un neatbalstīt šādas nozares ienākšanu Jūsu novadā.

Patiesā cieņā

biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes priekšsēdētājs Sandris Ādminis

biedrības “Vides aizsardzības klubs” viceprezidente Elita Kalniņa

biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” valdes priekšsēdētāja Astrīda Kārkliņa

nodibinājuma “Dzīvnieku drauga fonds” valdes locekle Solvita Vība

biedrības “Dzīvnieku SOS” valdes locekle Laura Karnīte

biedrības “Dzīvnieku pansija Ulubele” valdes locekle Ilze Džonsone

biedrības “homo ecos:” valdes locekle Evija Rudzīte

biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšēdētājs Jānis Brizga

biedrības “Latvijas Zemes draugi” valdes loceklis Jānis Ulme

nodibinājuma “Pasaules Dabas Fonds”
lauku attīstības programmas vadītājs Ints Mednis

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāta vēstule Vecumnieku novada domes deputātiem

Kategorijas