BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecavā piemin Zilākalna Martu

Lauma Ieveniece

2013. gada 29. septembris 14:16

1378
Iecavā piemin Zilākalna Martu

Iecavā 27. septembrī sumināja slaveno dziednieci Zilākalna Martu, īstajā vārdā Martu Rāceni.

Viņai šogad ir 105 gadu jubileja. Sievietes vārds iekļauts septiņu pasaules ievērojamāko dziednieku sarakstā.

Pasākuma oficiālā daļa ritēja Iecavas novada domes telpās – Zilākalna Martas dziedinātie un viņas spēju apbrīnotāji no Vidzemes, Rīgas un citām vietām dalījās atmiņās. Pirms neilga laika izveidots Zilākalna Martas fonds. Tā pārstāve Gunta sacīja, ka uzdevums ir saglabāt dziednieces labo vārdu. Marta palīdzējusi vairāk nekā 70 000 cilvēku un stiprinājusi latviešu pašapziņu.

Rakstnieks Jānis Ūdris atmiņu stāstījumā vairākas reizes uzsvēra, ka Martai bijušas Dieva dotas spējas, taču dziedināšanas virsotnes viņa nebūtu sasniegusi bez mērķtiecīgas koncentrēšanās un plašā redzējuma. Piecu grāmatu autors atzīst: «Rakstīšanas dotības man radās, pateicoties Martai. Brīžos, kad runāju par sevi, nereti jūtu Martas iespaidu. Viņa iemācīja ieraudzīt lietu kopumu. Pēc vairāku stundu sarunas ar dzīvesgudro sievieti sapratu – vajag strādāt, un viss būs kārtībā.»

Iecavniece Elza Skrodele stāstīja par dziednieces pēdējiem trim mūža gadiem Iecavā. Zīmīga ir abu sieviešu satikšanās. Kājas sāpju māktā Elza, klausot kaimiņienes padomam, devusies pie Martas uz Kocēnu novadu Vidzemē. Vārds pa vārdam, un Elzai ne tikai strauji uzlabojusies veselība, viņa ieguvusi arī dvēseles radinieci. «Katram savas dotības un svētība. Ja esi labs cilvēks, vari visu, pat ar vārdu palīdzēt citam,» sacīja E. Skrodele.

Marta mūžībā aizgāja Elzas mājās. Dziedniece atdusas Skrodeļu ģimenes noskatītajā vietā – Sila kapos zem milzu priedes, kas dod siltumu. Elza gandarīta, ka Marta guldīta Zemgales zemē: «No šīs vietas viņa pārredz visus Latvijas cilvēkus». Iecavniece atzīst, ka leģendārās dziednieces kapa kopšanai vajadzīgi ieguldījumi. Dzīvžoga kociņi ziemā iegaršojušies meža zvēriem, pavasarī nācies tos stādīt no jauna. Padarītais tiekot atlīdzināts emocionāli, jo bieži kapsētā satikti cilvēki sakot: «Mēs pie Martiņas atnācām.»

Rīdziniece Maija Grosberga iesaistījusies Zilākalna Martas piemiņas saglabāšanā kopš fonda izveides pirmsākumiem. Dziļi pārliecinātā katoliete palīdzību radusi meklēt pie Dieva, nevis dziedniekiem, taču skaidri tic, ka «cilvēki mūsu dzīvē neienāk tāpat vien». Nejauša nav bijusi arī tikšanās ar Martu.

Sarīkojuma dalībnieki diskusijās nolēma novada domei nosūtīt oficiālu pieteikumu, kurā lūgts E. Skrodeli atzīt par Iecavas novada Goda pilsoni.

Fonda pārstāvji daudzus klātesošos godināja par palīdzību dažādu liecību un dokumentu vākšanā. Pasākuma dalībnieki atzina, ka tikšanās bijusi vērtīgu atmiņu un domu tulkojums.

Noslēgumā visi devās uz dziednieces atdusas vietu Sila kapos – pieminēja Zilākalna Martu, nolika ziedus vai noskaitīja lūgšanu. Pasākums turpinājās neformālā gaisotnē vietā, ko Marta pēdējos dzīves gados sauca par mājām.