Vakariņas angļu stilā

2013. gada 27. septembris 00:00

Divas dažādas kultūras, ieražas un paradumi tik dabiski kā cimds ar roku ir saplūduši kopā Rodžera un Valērijas Heizeldenu ģimenes mājā Vecumnieku novada Stelpes pagastā.

Gaišajā, saules piemirdzētajā virtuvē nereti notiek dažādi eksperimenti, jo pensionāru pārim jācenšas ierastos angļu ēdienus pagatavot ar Latvijā pieejamām izejvielām.

Pirms vairāk nekā pieciem gadiem pāris pārdeva savu māju netālajā pilsētā pie Bristoles Anglijā, lai divatā pārceltos uz privātmāju Stelpē ar piemājas dārzu, siltumnīcu un ābeļdārzu. Paši nosmej, ka viņiem pievienojusies arī latviete – suns Lilija.

Atmiņas par bērnību
Par pārvākšanās iemeslu kļuva tīra mīlestība pret letiņu zemi. Ģimenes saimnieks pirmo reizi ieradās Latvijā 2004. gada oktobrī kopā ar sešu cilvēku komandu no Anglijas, vedot līdzi labdarības pakas ar apģērbu, kancelejas precēm un citām lietām, lai palīdzētu latviešiem. Pēdējā pieturvieta «labās gribas» braucienā bija Stelpe. «Tas, ko es ieraudzīju, mani patiesi aizkustināja. Pienāk mirkļi, kad notiekošais apgriež kājām gaisā tavu dzīvi.

Tā bija atbraukšana uz Latviju,» savus pirmos iespaidus atminas Rodžers.

Emociju pārpilns atgriezies mājās un centies pierunāt sievu Valēriju nākamreiz braukt līdzi. «Es pirms laika neko neteicu viņai par āra tualetēm, ūdens akām pie lauku mājām, sliktajiem ceļiem un citām nepierastām lietām,» viņš nosmej, piebilzdams, ka sievai tas šķita mazsvarīgi, jo viņa pirmajā ciemošanās reizē tāpat kā viņš iemīlējās šajā zemē. Nākamajos četros gados viņi apciemoja Latvijā iegūtos draugus divas trīs reizes gadā un vienmēr prātoja: «Cik brīnišķīgi būtu pensijas gadus nodzīvot šādā vietā!»

«Šejienes dzīvesstils uzbūra atmiņas par bērnības dienām. Tagad Anglija vairs nav tāda pati,» pensionāru pāris min galveno iemeslu idejai par pārvākšanos uz dzīvi Latvijā.

Svētdienas maltīte
Sākotnēji pārorientēšanās uz citu kultūru tomēr sagādāja problēmas. Valoda un ēšana kļuva par lielāko stūrakmeni. Latviski viņi joprojām pilnos teikumos nerunā. Pašmācības ceļā ir ievērojami bagātinājuši savu vārdu krājumu un prot frāzes, kas angļu mēlei nemaz nepadodas tik viegli.

Tomēr šo gadu laikā ar ļoti daudziem eksperimentiem ir nostiprinājuši savu «angļu – latviešu» ēdienkarti. Viņi atklāj, ka mājās tēju dzer ar pienu, jo tā darīts jau 60 gadu. Tomēr ciemos pie draugiem tiek dzerta melnā tēja, jo arī tai neesot nekādas vainas. Līdzīgi ir ar visām ēdienreizēm – mājās gatavo ēdienu no ierastās angļu virtuves, ciemos nogaršo latvisko virtuvi.

Tradicionālās «angļu brokastis» ar ceptām olām, bekonu un pupiņām viņu mājās tomēr nav piekopta prakse. «Ja katru rītu mēs sāktu ar tādu porciju, tad iedomājieties, kādas formas mēs iegūtu!» nosmej Rodžers, piebilzdams, ka tā vietā labprātāk izvēlas kukurūzas pārslas ar pienu.

Ierasta svētdienas maltīte Anglijā ir cepeškrāsnī pagatavots cūkgaļas steiks ar kartupeļiem, viss pārliets ar īpaši pagatavotu mērci «gravy» (latviski – gaļas mērce). «Šīs mērces mums pietrūkst visvairāk,» atklāj saimniece. Lai to varētu pagatavot, izejvielas – kaut kas līdzīgs buljona kubiciņiem, īpašas mērces granulas, kas izšķīst ūdenī, – draugi vai ģimene lielos daudzumos atved no Anglijas. Preces, kuras var nopirkt tikai Anglijā, glabājas lielās plastmasas kastēs, ko Valērija dēvē par «dārgumu lādēm». Ideālām vakariņām klāt jāpievieno ābolu sula un ābolu pīrāgs. Te lieliski noder pie mājas augošās raženās ābeles. Arī šogad pāris sagatavojis maigi rozā saldu ābolu sulas padzērienu.

Eksperimenti virtuvē
Kad nevar no Anglijas atvest ierastos produktus, cenšoties atrast Latvijas veikalos ko līdzīgu. Saimniece stāsta, ka Anglijā ir iegādājami milti, kas sajaukti ar cepamo pulveri, tāpēc, gatavojot kūkas, nekas papildus nav jāpievieno. Valērija atzīstas, ka viņai vajadzēja gadu, lai saprastu, kāpēc kūkas jaunajās mājās sanāk kā noplakušas pankūkas. Tagad cepamais pulveris nopirkts tik lielās pakās kā milti un novietots plauktos blakus «dārgumu lādēm».

Ikdienā noder veikali, kas piegādā izejvielas viesnīcām un restorāniem, jo tur produktu klāsts ir daudzveidīgāks. Tomēr mājās notiek arī eksperimenti virtuvē, lai saprastu, ko un kā ēst. Tajos piedalās abi pensionāri. «Ja mēs gribam ļoti gardi paēst,» pabeidz Rodžers, bet tad abi vienā balsī nosaka: «Tad gatavoju es.» Sirsnīgi smiekli pieskandina māju un kā nerimstoša melodija ir dzirdami viscaur sarunai.

Saimniece idejas smeļas vīra dāvinātajās pavārgrāmatās. Valērijas mīļākā ir kāda pelēka 1970. gadā izdota grāmata bez attēliem. Vienu grāmatu ieguvusi kā saderināšanās dāvanu. Pēdējo ar attēliem bagāto grāmatu Rodžers atvedis no brauciena uz Angliju.

Latviešu maltītēs Valērija ar piesardzību izturas pret gaļas ēdieniem, jo viņai ir alerģija pret ķiplokiem, kas ir daudzās marinādēs. Krējumu pāris lieto nedaudz, atzīstot, ka īsts lauku krējums viņiem ir pārāk liels izaicinājums.

Uz palikšanu
Ar vietējiem iedzīvotājiem abi pensionāri satiekot ļoti labi. Ar īpašu labvēlību pret apkārtējiem viņi ir izturējušies vienmēr. Anglijā Valērija strādājusi aprūpē, Rodžers – par palīgstrādnieku vecu ļaužu mitekļos. Arī Stelpē viņi turpina aktīvi darboties. Vietējiem skolēniem palīdz apgūt angļu sarunvalodu, reizi mēnesī dodas pie pensionāriem, svētdienās ver savas mājas durvis vietējiem jauniešiem.

«Mēs kopā atpūšamies, spēlējamies, zīmējam, taisām ēst, jo ciematā citu atpūtas iespēju viņiem īsti nav,» stāsta angļi. Mājā dažkārt tiek cepta pica un rīkoti filmu vakari. Pārējo laiku viņi velta mājas un dārza darbiem.
Mūspuses iedzīvotāji ir pieraduši, ka angliski runājošie te ir tikai caurbraucot. Rodžeram ir neizsakāms prieks, ka apkārtējie sāk apjaust – viņi šeit ir uz palikšanu. Anglijā dzīvo trīs viņu bērni un četri mazbērni, taču mājas abiem ir Stelpē Latvijā.

Ieteikumi īstai angļu maltītei

Krāsnī cepti kartupeļi ar cūkgaļas cepeti. Viss bagātīgi pārliets ar mērci. Mērcei var izmantot no ceptās gaļas pāri palikušo sulu, pievienojot buljona kubiciņu un siltu ūdeni.

«Cornish pasty» Anglijas Kornvolas apgabala pīrāgi. Lai pagatavotu mīklu, bļodā liek 100 g miltu, pievieno 50 g auksta sviesta gabaliņos un šķipsniņu sāls. Viss ar pirkstiem ātri jāsamaisa, lai masa nekļūtu silta. Pievieno 2 –3 ēdamkarotes ūdens. Mīklu liek ledusskapī uz 15 – 30 minūtēm.
Pildījumam gabalos sagriež 150 g liellopa filejas, ko var aizstāt ar kādu citu. Sakapā 1 sīpolu, smalki sagriež 1 kartupeli. Visu sajauc un pēc garšas pievieno sāli, piparus, var buljona kubiciņu. Pildījumā var pielikt kāli.
Gatavo mīklu sadala četrās daļās un izrullē apļos. Mīklas vienā malā liek sagatavoto masu, ar otru mīklas gabala pusi to apsedz. Malas aizlipina līdzīgi pīrāgam, aizdares vietu izveido robotu. Visu pārklāj ar sakultu olu. Cep cepeškrāsnī 170 grādu karstumā 45 minūtes, līdz pīrāgi zeltaini brūni.

Ābolu pīrāgs. Bļodā liek 340 g miltu un šķipsniņu sāls. Pierīvē 160 g auksta sviesta un ar pirkstu galiem izveido drupačas. Pievieno 100 g cukura ar vaniļu, to viegli ar pirkstiem iecilā masā. Pievieno 1 olas dzeltenumu un 1 tējkaroti piena. Samīca mīklu. Ja par sausu, var pievienot vēl pienu, bet nedrīkst mīklu pārmīcīt pārāk cietu. Mīklu novieto ledusskapī uz 30 min.
Nomizotus un iztīrītus ābolus – 1 kg – sajauc ar 80 g cukura,
50 g miltu, pusi liela citrona sulas un vienu tējkaroti garšvielu maisījuma «Apple spice mix».
Sakarsē krāsni līdz 190 grādiem. Izrullē 2/3 mīklas un izklāj ietaukotā formā. Veido paaugstinātas maliņas, uzber ābolus. Izrullē atlikušo mīklu un uzklāj āboliem, maliņās salipinot augšējo un apakšējo kārtu un nogriežot lieko. Sakuļ olas baltumu ar ūdeni un uzsmērē pīrāgam. Cep 45 minūtes.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vakariņas angļu stilā

Kategorijas