BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pieredzes meklējumos

Lauma Ieveniece

2013. gada 27. septembris 00:00

108
Pieredzes meklējumos

Mūsdienās jauniešu vidū par vērtīgām tiek sauktas izmantotās iespējas perspektīvai nākotnei. Nemitīga attīstība, sevis meklēšana un mērķtiecība ir īpašības, kuras svarīgas katram ko sasniegt gribošam jaunietim.

Izaugsmes ceļu saredzējuši un izmantojuši cilvēki ar saviem veiksmes stāstiem ir pamats, lai motivētu mazliet tempā pierimušos.

Pārbauda sevi
Īpašs stāsts vijas ap jauniešiem, kas izmantojuši starptautiskus projektus, lai gūtu pieredzi un apceļotu pasauli. Studentu apmaiņas programma «Erasmus», brīvprātīgais darbs un «Au Pair» ir tikai dažas iespējas no piedāvātā klāsta jauniešiem, kas vecākiem teic: «Es kravāju koferus un dodos laimi, tas ir, pieredzi, meklēt.»

Eiropas Komisijas (EK) vietnē norādīts: «Kopš 1987. gada programmā «Erasmus» gandrīz trīs miljoni eiropiešu ir devušies studēt vai mācīties ārzemēs. Programmas dalībnieku skaits ik gadu palielinās – tas ir viens no iemesliem, kāpēc «Erasmus» var uzskatīt par visveiksmīgāko studentu apmaiņas programmu pasaulē.»

Monta Hildebrante no Bauskas novada Grenctāles tūrisma vadību un viesmīlību apgūst Vidzemes augstskolā Valmierā un šovasar «Erasmus» apmaiņas programmā «Animafest» trīs mēnešus bija Spānijā. «Augstskolā piedāvāja iespēju iegūt jaunas zināšanas, pieredzi un rūdījumu kādā no Spānijas pilsētām. Tā bija iespēja pārliecināties, vai esmu pareizajā vietā, saprast, vai gribu turpināt studijas, gūt jaunas zināšanas tūrisma jomā. Sākot ar viesmīlības pamatiem darbā ar cilvēkiem, beidzot ar organizāciju struktūru un tūrisma kā biznesa iespējām.»

Kļuvusi patstāvīga
Jautājot Montai, vai ieteiktu šādu izdevību izmantot citiem, viņa atbild, ka grūti spriest citu vietā. «Bija briesmīgi, bija neizturami, bija vairāk nekā grūti, bet tajā pašā laikā bija superīgi, bija iespaidīgi un neaizmirstami. Protams, izdevība jāizmanto, bet ne tāpēc, ka patīk mocīt sevi, bet gan tādēļ, ka studentu gadi ir tie īstie un vienīgie, kad pieņemt visu, nedomājot ne par ko. Tas ir laika posms, kad ir jābauda, kad jāraud un jāsmejas. Pieredze ir dota, lai iegūtu emocijas. Plusi manā gadījumā ir draugi un jauni kontakti, esot Latvijā tikai trīs nedēļas, jau pietrūkst viņu. Nenoliedzami ieguvu iemaņas un nostiprināju zināšanas savā specialitātē un valodas praksē. Pēc šī brauciena man paveras lielākas iespējas studijām un darbam ārzemēs nākotnē. Arī mīnusu netrūka, bet pietiks, ja minēšu galveno, – veselība krietni pasliktinājusies.»

Visvairāk Monta novērtē redzesloka paplašināšanu un sevis iepazīšanu no cita skatpunkta, jo gribot negribot viņa kļuvusi tik patstāvīga, lai pateiktu mammai: «Es pati tikšu galā!»

Iespēju zeme
Šonedēļ apritēja gads, kopš baušķeniece Krista Krāģe uzturas Amerikā. «Au Pair in America» ir starptautiska programma kopš 1986. gada. Tā paredzēta jaunietēm vecumā no 18 līdz 27 gadiem un balstās uz trīs «vaļiem» – strādā, mācies un iepazīsti Amerikas kultūru. Krista uzņemta Čikāgas latviešu ģimenē ar trīs bērniem. Viņas uzdevumos ir atvasīšu auklēšana un iepazīstināšana ar savu kultūru. Ouktonas koledžā viņa iegūst papildu izglītību.

«Šī programma ļoti populāra ir Vācijā, liela daļa šīs valsts jauniešu pēc vidusskolas piedalās tajā. Amerikā viņas izlemj, ko grib studēt, un dodas atpakaļ uz Vāciju vai paliek izglītoties te. Pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka Latvijā sākta programma «Au Pair in Australia», kas balstās uz līdzīgiem principiem. Tā varētu būt piemērota izdevība eksotiskākas vietas meklētājiem. Dzīvē nav jāsteidzas, tāpēc iesaku tiem, kas nezina, ko darīt pēc vidusskolas, izmantot šīs programmas. Tad saprotam, kas patīk, kas ne, ko gribētu vai negribētu darīt,» ieteic Krista.

Programma pašreizējai «amerikānietei» devusi izaugsmi angļu valodā, komunikācijas prasmēs ar dažādiem cilvēkiem un bērniem, papildu izglītību un plašākas iespējas ceļot. «Attālumi starp pilsētām ir milzīgi, tomēr man ir izdevies redzēt ļoti daudz. Klausoties dažos Amerikas iedzīvotājos, noprotu, ka pat puse tik daudz nav redzējuši savā dzīvē, kā man tas ir izdevies gadā. Laiks pagājis tik ātri, ka nav bijis laika skumt pēc mājām, kas bija manas lielākais bailes, lidojot šurp.»