Rudenī jācīnās pret pavasara ugunsgrēkiem

2013. gada 25. septembris 00:00

Saeimā gatavo grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK). Iespējams, no nākamā gada varētu tikt atcelts arests par kūlas dedzināšanu.

Saeimas preses centrs informē, ka deputāti otrajam lasījumam vienprātīgi atbalstījuši grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Arests dārgi izmaksā
Septembra beigās Saeimā tiek organizēta plašāka diskusija par iespējām pilnībā atteikties no administratīvā aresta kā sankcijas administratīvo pārkāpumu lietās. «Deputāti atbalsta atteikšanos no aresta piemērošanas par atsevišķiem pārkāpumiem, ņemot vērā problemātisko šī soda piemērošanu un salīdzinoši lielās aresta īstenošanas izmaksas, kas gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem,» skaidro Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Patlaban, piemēram, par kūlas dedzināšanu paredzēts naudas sods vai administratīvais arests, kuru piemēro tiesa. Prakse rāda, ka tikai retos gadījumos tiesa, skatot šīs lietas, piespriež administratīvo arestu. Tādējādi šo gadījumu izskatīšana rada papildu noslodzi. Naudas sodu gan plānots saglabāt līdzšinējā apmērā – no 200 līdz 500 latiem. Tiek gatavoti vēl citi grozījumi APK, tostarp par atteikšanos no aresta arī par sīko huligānismu.

Valsts policijas (VP) sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Zane Arāja aģentūrai LETA skaidroja, ka policija neiebilst pret ierosinājumu atteikties no aresta par sīko huligānismu un kūlas dedzināšanu. Viņa arī atgādināja, ka atteikšanās no aresta automātiski nenozīmē soda atcelšanu kūlas dedzinātājiem. Šis ir ierosinājums tikai par konkrētu soda veidu. Prakse turklāt liecina, ka arestu par šādu pārkāpumu piemēro reti.

Jānopļauj rudenī
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vienlaikus rosina jau tagad sākt aktīvu darbu, lai nākampavasar novērstu pērnās zāles dedzināšanu un tās izraisītos ugunsgrēkus.

Pavasaris ir viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā. Tajā ik dienas tiek reģistrēts desmitiem, pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki.

Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām. Ja rudenī lauki, arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt. VUGD aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu.

Nelaimju skaits pieaug
Pirmais kūlas ugunsgrēks šogad tika reģistrēts 8. janvārī Jelgavā, kur dega pērnā zāle 20 kvadrātmetru platībā. Kopumā 2013. gadā ir reģistrēti 2316 kūlas ugunsgrēki, tas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados. Turklāt kūlas ugunsgrēki postu nodara ne tikai laukos, bet arī pilsētās. Lai arī šādu ugunsgrēku pilsētās ir mazāk, to bīstamība ir daudz augstāka. Liesmas apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus, citus pilsētas objektus.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere atgādina, ka likums paredz sodīt ne tikai pērnās zāles dedzinātājus, bet arī zemes īpašniekus. Par zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, iespējams pat 500 latu liels naudas sods.
Valstī spēkā esošie Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka zemes īpašniekiem jāveic pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Arī par šo prasību neievērošanu iespējams saņemt naudas sodu pat līdz 1000 latiem.

Cilvēki nav cietuši
VUGD Bauskas daļas Vecumnieku posteņa komandieris Māris Plēsnieks skaidro, ka Vecumnieku pusē situācija pamazām uzlabojas. Šogad lielu postu kūlas ugunsgrēki nav izraisījuši. Izsaukumi bijuši daudzi, bet ar liesmām sekmīgi tikts galā. Pērnās zāles dedzinātāju izraisītajos ugunsgrēkos šogad cilvēki nav cietuši.

Vienlaikus M. Plēsnieks uzsver, ka joprojām ir vēl neapkopti lauki, teritorijas pie ēkām, kur saimniekiem vajadzētu nopļaut zāli jau tagad. Tas būtu reāls ieguldījums ugunsdrošības paaugstināšanai pavasarī.

SKAIDROJUMS

Administratīvo pārkāpumu kodekss
179. pants. «Par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.»
51. pants. «Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rudenī jācīnās pret pavasara ugunsgrēkiem

Kategorijas