BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Baltu tautas Mežotnes pilskalnā svin svētkus

Zane Gorškova
Vietējās ziņas

2013. gada 24. septembris 11:19

1268
Baltu tautas Mežotnes pilskalnā svin svētkus

Latvieši un lietuvieši ūdens spēku un nozīmi varēja izzināt dažādos netradicionālos pasākumos Rundāles novada Mežotnes pilskalnā svētdien, 22. septembrī, Baltu vienības dienai veltītajā sarīkojumā «Ūdensvārdi».

Katru gadu sarīkojumam tiek izvēlēta kāda tēma, kas caurvij visus priekšnesumus. «Šogad iedvesmu guvu Mežotnes avotiņā, tāpēc pasākumā tika apspēlēta ūdens tēma,» tā teic sarīkojuma režisore, Rundāles pagasta kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece.

Iepriekšējo gadu tematika tika veltīta Mežotnes pilskalna svētvietai, Vīnkalnam, arī tiltiņam pār Lielupi, kas savieno pilskalnu ar pili.

«Šodien visi kopā varam atvadīties no vasaras, jo sākas rudens,» par svētku dalībnieku vienotību gadalaiku maiņā priecājas organizatore. Visu dienu bija rudenim atbilstīgi laikapstākļi. Lietus līņāt sāka līdz ar pasākuma atklāšanu un nerimās arī pēc noslēguma. Apmeklētāji sprieda: «Tā kā svētku tēma ir ūdens, tad lietus ir atnācis tieši laikā.»

Vienības svētku aktīvākajiem dalībniekiem tas netraucēja izbaudīt sagatavoto programmu, sasildīties varēja ar siltu zupu, kas tapa pilskalnā uz ugunskura, vēlāk tika piedāvāti pledi un karsta kafija.

Vienības svētkus atklāja svētdienas pēcpusdienā pie Mežotnes avotiņa ar Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturnieka Aigara Urtāna stāstījumu. Viņš izpētījis, ka avotam ir 85 gadi un tas ir studentu vienības «Līdums» roku darbs. Viens no biedrības mērķiem bija pēc Latvijas brīvības atgūšanas sakopt nozīmīgas dabas teritorijas.

Pēc nostāstiem, Mežotnes pilskalna pakājē atradās veca zemgaļu osta, tur no betona tapa dzeramā ūdens ņemšanas vieta, kurā iegravēts: «Esi skaidrs kā šis avots.» Pirms diviem gadiem tas tika iztīrīts un atjaunots ar Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansiālu atbalstu.

Pēc atklāšanas pilskalnā turpinājās svinības. Latviešu un lietuviešu amatierkopas vienojās kopuzvedumā «No zalkša līgavas līdz ūdensmeitai». Tā pamatā ir lietuviešu pasaka «Egle – zalkšu karaliene». Šo pasaku desmit minūšu īsfilmā varēja noskatīties Mežotnes baznīcā. Par spīti lietum, stundas garumā ritēja lustīga sadziedāšanās un izdejošanās.

Līdztekus netradicionālāki uzvedumi bija skatāmi un klausāmi Mežotnes baznīcā. L. Lauskiniecei raksturīgi ir domāt «ārpus rāmjiem». Svētku dalībnieki iedvesmu un emocijas guva pasakās, mūzikā un horeogrāfijā.

No Lietuvas Rokišķu rajona Bavoriu leļļu teātra «CIZ» bija ieradušās mākslinieces ar izrādi «Mēs nākam no pasakām». Tā veidota pēc Andersena pasaku motīviem un izrādīta krievu valodā. Par galvenajiem stāstījuma varoņiem izmantoti dažādi priekšmeti. Pēc izrādes no tiem atvadīties varēja ikviens apmeklētājs. Aktrises atklāja, ka tā ir iedibinājusies tradīcija.

Šis teātris Lietuvā ir augstu novērtēts – trīs gadus pēc kārtas tas ieguvis labākā amatierteātra «Zelta putna» balvu.

Sokrāta augstskolas lektors Dainis Ozoliņš ir pārliecināts par saistību starp ūdeni, cilvēku un pasauli. Lai to izprastu, viņš apmeklētājiem lasīja lekciju «Ūdens – pasaules pirmelements». Pēc informācijas bagātās lekcijas lustīgā mūzikas instrumentu pavadījumā apmeklētājus priecēja viesi no Lietuvas.

Īpašs bija arī latviešu «Pērkonvīru» muzikāls uzvedums «Pērkonvīru pasakas». Apvienības pārstāvis Mikus Čavarts par savu priekšnesumu stāstīja: «Noklausīties pasaku nozīmē atcerēties sevi un dzīvi, caur tēliem mirklī ieraudzīt pagātni un nākotni. Tas ir ceļojums pašiem sevī.» Priekšnesumā tika apvienota tradicionālā stāstniecība, latviešu tautas mūzikas motīvi un pasaules mūzikas iespaidi.

Uzvedumā iesaistīti dažādi ritma instrumenti, piemēram, iespaidīga izmēra celma un vara bungas, perkusiju instrumenti – gongi, māla podi, zvani un daudz kas cits. Ritmiskajā pulsā ieskanējās kokles un pūšamie instrumenti, kas deva melodisku baudījumu.

Deju piekritēji varēja vērot gandrīz stundu ilgu laikmetīgās dejas priekšnesumu «3/4 ūdens», ko rādīja Latvijas Kultūras akadēmijas absolventes no apvienības «Dejas anatomija».

Pasākuma intīmākā daļa atklājās vakara noslēgumā kopā ar mūziķēm Danu Indāni un Ingu Karpiču. Īpašu gaisotni radīja senatnīgās baznīcas sienas un sveču apgaismojums. Apmeklētāji sasēdās aplī, mākslinieces – uz zemes, lai izbaudītu meditatīvu koncertu «Ūdens vārdi». Trauslā un skaistā priekšnesumā tika atskaņotas latviešu tautasdziesmas, kurās apdziedāts ūdens spēks.

Apmeklētāji senajā latviešu tautas mūzikā varēja smelties mieru, enerģiju un harmoniju. Pēc tam pa uguns izgaismotu taku, kas veda no baznīcas līdz Mežotnes pilskalnam, pulksten 20 svētku svinētāji nonāca pie lielā ugunskura. L. Lauskiniece teica, ka vienotības uguns visās piemiņas pasākumu vietās tika iedegta vienlaikus.

Baltu vienības diena tiek atzīmēta, lai pieminētu 1236. gada 22. septembra notikumus. Šajā vēsturiskajā datumā baltu tautas – lietuvieši un zemgaļi – Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni. Lietuvas Seims un Latvijas Saeima Saules kaujas dienu – 22. septembri – par Baltu vienības dienu pasludināja 2000. gadā. Pasākums Rundāles novada Mežotnes pilskalnā un baznīcā organizēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Kategorijas

Kategorijas