Spēks ar maizi un speķi

2013. gada 23. septembris 00:00

Sieviešu kluba «Liepas» latvisko tradīciju izziņas projekta pirmajā nodarbībā sestdien, 21. septembrī, kultūras namā pulcējās ap 30 dalībnieku no Iecavas, Bauskas un Vecumnieku novada.

Tradīciju izpētes ekspedīcijās Latvijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Sibīrijā redzēto aprakstīja valodas zinātniece Janīna Kursīte-Pakule. Sarunā ar novada viedajām sievām – Rosmes ciemata «Lejasūdru» dzimtas pārstāvi Rasmu Mažāni un slavenāko Iecavas pavāri Astru Kreņģeli – tika apspriestas latviskās virtuves ikdienas ieražas un to maiņa laika gaitā.

Nes līdzi svešumā
Nācijas spēka pamats ir prasme cept maizi, uzsvēra J. Kursīte-Pakule, pastāstot vairākus novērojumus par šīs tradīcijas kopšanu un tālāknodošanu paaudzēs. Dažādās darbnīcas, kur tagad ceļotāji var izmēģināt roku maizes cepšanā, viņasprāt, dod tautai svētību un parāda daudzveidīgo pieeju. «Pie meistares Blomē bija aizraujoši vērot, kā maizes cepšanai pieiet vīrieši,» stāsta pētniece, «viņi mīklu mīca un kukulīti veido kā māju, ar pamatīgu, spēcīgu attieksmi.»

Viena tradīcija, kas vieno visas
J. Kursītes-Pakules apmeklētās maizes cepējas gan Vidzemē un Latgalē, gan Sibīrijā un citās mītnes vietās visā pasaulē, ir baltais priekšauts un galvas auts, šaujot kukulīšus krāsnī. «Tad cepēja koncentrējas tikai šim darbam, ieliekot kukuli pārtapšanai ar visu savu garīgo enerģiju kā priesteriene,» novēroto apraksta zinātniece. Pieredze arī rāda, ka latviešu rupjmaize joprojām ir labākais ciemkukulis.
Viņasprāt, līdzīgi ir ar ēdiena gatavošanu ikdienā – pavārs tajā ieliek tās emocijas, kas viņu pārņēmušas. «Tāpēc svarīgi ēdienu gatavot ar labu prātu, lai saviem tuvajiem nodotu pozitīvu enerģiju.» Šim secinājumam piekrita arī vietējās lietpratējas.

J. Kursīte-Pakule iztaujāja nodarbības dalībniekus par smaržām, kādas viņiem saistītas ar garšīgu ēdienu, labām atmiņām no bērnības. Daudziem tās bija vecmāmiņas vai mātes ceptas maizītes, zāļu tējas, kaltēti āboli, iesals, darot alu pašu mājās utt. Vairāki cilvēki atzinās, ka arī veikalā pasmaržo maizes kukulīti – ja tīkams aromāts jūtams cauri iepakojumam, tas ir pamudinājums izvēlēties tieši šo maizi.

Jāmācās pašai
Kā latviskās virtuves pamatlietas zinātniece nosauca mājās gatavotu speķi, kas dod spēku fiziska darba strādniekiem, pašu sietu sieru, medu, pupas un putras. Viņasprāt, kartupeļi kļuvuši par mūsu platuma grādu iemītniekiem, un no tiem ziemīgajā klimatā var gūt daudz enerģijas. Savukārt no tālienes vesti, nevis šeit auguši produkti neesot tik vērtīgi.

Būtisku latviskās virtuves un galda kultūras mantojuma daļu nākamajām paaudzēm nodod agrākās Kaucmindes skolas audzēknes, teic J. Kursīte-Pakule, aicinot jaunākās dāmas meklēt un mācīties šīs zināšanas. Jau rakstīts, ka iepriekš citā «Liepu» projektā apzināts kaucmindiešu mantojums, kas saglabājies Iecavas novadā.

R. Mažāne pastāstīja par «Lejas-ūdru» saimes ikdienas ieražām pirmās brīvvalsts laikā. Trijām meitām māte neko daudz no virtuves prasmēm nav mācījusi – tik skaties, vēro un dari pati! Bēgšana prom no Latvijas nav izdevusies, ģimene «iestrēgusi» Ventspilī. No tā laika Rasma atminas ļoti gardu zupu, ko vārījuši no kāda iedāvātiem kāļiem un laukā atrastiem sīpoliem. Vectēva bēres Pirmā pasaules kara laikā pārlaistas ar kartupeļu pankūkām, kas joprojām ir Rasmas mīļākais ēdiens. Viņa gatavo lielisku kaņepju sviestu, ko nodarbības dalībnieki varēja nogaršot.

A. Kreņģele, kuras pavāres prasmi «Bauskas Dzīve» nesen aprakstījusi, teica, ka par savu labās saimnieces slavu var pateikties krustmātei, kura pēc kristībām baznīcā mazo meitēnu iznēsājusi pa savu turīgo saimniecību. Ēst gatavošanas mākslu Astra īpaši nav apguvusi, bet mācījusies darba gaitā, kad bija iespēja strādāt padomju saimniecības ēdnīcā. Tagad ikdienā Astras ģimenes mājās iemīļots ēdiens ir putraimu putra ar ceptiem sīpoliem un speķa gabaliņiem.

Izdauza dusmas
Nodarbības noslēguma daļa – māla podiņu darināšana – palīdzēja dalībniekiem izkustēties pēc vairāku stundu sēdēšanas sarunu laikā. Bauskas novada Vecsaules pagasta meistari Lelde un Klāvs Etkini ierādīja, kā veidojama apaļa dozīte ar vāciņu, kurā var likt cukuru, saldumus, rotaslietas u. c.

Vispirms māla pikucis jāizdauza, ar spēku sitot pret galdu, lai atbrīvotu to no gaisa burbulīšiem. Lieli un mazi taisītāji tā var lieliski tikt vaļā no sakrājušās negatīvās enerģijas, dusmām, teic Lelde. Pēc tam māls jāglauda, lai padotos meistara vēlmēm. Ja rokas karstas, tas sāk žūt un plaisāt, skaidro keramiķe. Ik pa laikam mālu der samitrināt. Podiņa tapšana prasīja daudz darba ar pirkstiem, veidojot trauciņa formu un savienojot tā daļas. «Ja kaut kas nesakrīt, ar mālu var sarunāt, lai lielākā forma saraujas,» stāsta meistare.

Izveidotie trauciņi vēl tiks apdedzināti Etkinu ceplī Vecsaules pagastā, informē projekta vadītāja Beāta Bundule. Pēc tam taisītāji tos varēs saņemt gatavus.
Nākamā «Liepu» projekta nodarbība, kurā runās par latviskajiem godiem, paredzēta 19. oktobrī. Interesenti lūgti pieteikt dalību «Liepās». Jau vēstīts, ka projektu ar 697,09 latiem finansē Iecavas novada dome, nodrošinot 55,45% no kopējām izmaksām. 44,55% finansējuma sedz dalībnieku līdzmaksājums – trīs lati par katru pasākumu, kā arī Iecavas veikala «Rise» atbalsts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spēks ar maizi un speķi

Kategorijas