Brīži prātam un emocijām

2013. gada 23. septembris 00:00

Tradicionālajos grāmatu svētkos piektdien, 20. septembrī, apmeklētājus gaidīja Bauskas kultūras centrā, Centrālajā un Bērnu bibliotēkā, pilsētas un novada skolās.

Diena sākās ar rosīgu grāmatu tirdzniecību Bauskas kultūras centra mazajā zālē. Savukārt lielajā zālē tika spriests par uzņēmējdarbības attīstības iespējām. Politiķu un ekonomistu runas sanākušos interesēja mazāk nekā pasākuma nepolitiskā daļa. Sirsnīgā noskaņā ritēja saruna ar dzīvnieku mīlētāju Velgu Vītolu. Savukārt uz tikšanos ar Valmieras teātra aktrisi, Zentas lomas atveidotāju seriālā «UgunsGrēks» Regīnu Devīti, zālē brīvu vietu tikpat kā nebija. Aktrisi sildīja viņas pielūdzēju klātbūtne un jautājumi.

Bauskas kultūras centra lielajā zālē 20. septembrī notika publiskā diskusija «Kas traucē un kas palīdz attīstīt uzņēmējdarbību?». Diskusijas vadītājs, «Latvijas Avīzes» žurnālists Ivars Bušmanis, sarunas sākumā konstatēja, ka sanākušo vidū ir kādi seši uzņēmēji, nedaudz vairāk darba ņēmēju. Lielākā daļa klausītāju bija aktīvās darba gaitas beigušie.

Uz tikšanos Bauskā bija ieradies Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš («Vienotība»), ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova, Rīgas domes deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone stāstīja par pašvaldības atbalstu uzņēmējiem. Tika nosauktas trīs novada attīstības prioritātes: lauksaimniecība, transports un loģistika, kā arī tūrisms. Kā nozīmīgāko trūkumu šo nozaru attīstībai viņa minēja lauku ceļu kritisko stāvokli. I.Tijone uzskaitīja objektus, kas nesen veiktā pētījumā atzīti par investīcijām piemērotākajiem: bijusī etiķfabrikas ēka, Bauskas pils, kā arī atpūtas komplekss «Rožmalas» Ceraukstes pagastā.

Satraukumu par kritisko ceļu, arī pilsētas tranzītielas slikto stāvokli pauda domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis. Vienlaikus viņš ieteica uzņēmējiem meklēt iespējas izmantot labi asfaltēto laukumu un tukšās ēkas Grenctāles robežkontroles punktā.
Bauskas domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks sacīja, ka pašvaldība meklē iespējas atbalstīt uzņēmējus. Apstiprināts nolikums par nodokļu atlaidēm uzņēmējiem. Pašvaldība noslēgusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par ārvalstu investoru piesaisti.

Liela loma ir kontaktiem
To, ka publikā ir tik maz uzņēmēju, sanākušie komentēja kā mūsu ekonomikas nepilnību. «Viena būtiska Latvijas problēma – mums trūkst uzņēmēju,» secināja I. Platonova. Viņa norādīja, ka uzņēmējiem jābūt drosmīgākiem. «Ar maziem soļiem un pieticīgiem sapņiem pie liela mērķa nevarēs nonākt. Ir svarīgi, lai jaunie ienāk biznesā ar lieliem mērķiem. Tādēļ atbalstāma ir agri gūtā pasaules pieredze, kontakti, kas nereti veidojas studiju laikos. Biznesa sekmīgai sākšanai un uzturēšanai kontakti ir ļoti nozīmīgi,» tā I. Platonova.

Jāpiedāvā labāki apstākļi
J. Endziņš piebilda, ka ar dažādiem finanšu rīkiem pašvaldībai jāieinteresē piesaistīt biznesu savai videi: «Nosauciet trīs lietas Bauskā, kas nav nekur citur, un kādēļ Rīgas uzņēmējam ir labāk savu biznesu pārcelt uz šejieni!»

I. Tijone uzskaitīja starptautiskās maģistrāles esamību, mazāku zemes nomas maksu, kā arī patīkamu dzīvesvietu uzņēmumā strādājošajiem: skolas, bērnudārzi, kultūras iestādes – viss izstaigājamā attālumā.

Nenoliedzot uzskaitīto, J. Endziņš norādīja, ka pašvaldībai vispirms pašai sev jādefinē, kādu investoru tā gaida, kas to interesētu: vai pilis, vai nodokļu atlaides. Ir jāiepazīst vide, kurā uzņēmums jau darbojas, un tad Bauskā tam jāpiedāvā labāki apstākļi, lielākas atlaides.

Obligāti nav jāņem lētākais
Kā pašvaldības darbu traucējošu apstākli A. Feldmanis minēja absurdās prasības iepirkumos izvēlēties lētāko piedāvājumu. Tas veicina lētu importa izejvielu, produktu izmantošanu, izstumjot no tirgus vietējos uzņēmējus, kas var piedāvāt kvalitatīvāku, taču nedaudz dārgāku preci.

Tam gan nepiekrita I. Bušmanis, skaidrojot, ka obligātā prasība par zemāko cenu nepastāv. Pašvaldībai ir iespēja iestrādāt iepirkumā tā dēvētās «zaļās» prasības, kas, piemēram, produktu piegādēs pavērtu ceļu vietējiem ražotājiem. «Vieglāk ir sagatavot standarta pieteikumu. Taču nav jābaidās ieguldīt vairāk darba, jāsaņemas ar pacietību, drosmi cīnīties ar pārsūdzētājiem un panākt savu,» padomu sniedza I. Bušmanis. A. Kiršteins piebilda, ka iepirkumā var iestrādāt prasības pēc videi un sabiedrībai nekaitīgākiem produktiem.
I. Tijone gan iebilda, ka viss nav tik vienkārši. Projektu apguvei ir noteikti stingri termiņi. Tas nereti liek pašvaldībai iet vienkāršāko iepirkumu sagatavošanas ceļu, citādi līdzfinansējumu var palaist garām.

Mērķis – eksports
Diskusijā izskanēja aicinājums valdībai radīt tādu likumu bāzi, kas ierobežotu importu, tādējādi aizsargājot pašmāju ražotājus. Tam principā nepiekrita K. Kariņš. Latvijai radot barjeras ārvalstu ražotājiem, līdzīgi rīkotos arī citās valstīs. Taču mūsu uzņēmēju uzdevums ir pēc iespējas vairāk eksportēt. «Latvijā pašlaik ir tūkstošiem mazu uzņēmumu, kas visu peļņu gūst no eksporta. Šie apjomi ir jākāpina. Uzņēmējs nevar sākt biznesu, raizējoties, kā sevi pasargāt no konkurentiem. Ir jāsāk uzņēmējdarbība ar domu, kā iekarot un ieiet citos tirgos,» izskanēja K. Kariņa padoms.

EP deputāta viedoklim pievienojās J. Endziņš. Viņš piebilda, ka mēs joprojām pārāk daudz ražojam preces ar zemu pievienoto vērtību.

Zeme var dot peļņu
Izskanēja ierosinājums politiķiem aktīvāk vērsties pret zemes izpārdošanu ārzemniekiem. Taču ne visi šo procesu vērtēja kritiski.
I. Platonova aicināja padomāt, kādēļ gan šī zeme tiek tirgota: «Ja cilvēkam pieder zeme, bet viņš nav ieinteresēts to izmantot un gūt no tās peļņu, tad šāda pamesta zeme arī valstij nevar dot nekādu peļņu. Tādēļ vērtīgāki par zemi mums ir iedzīvotāji. Mums vajadzīgi tādi cilvēki, kas prastu gūt peļņu no zemes. Tad to nevajadzēs pārdot.»

K. Kariņš piebilda, ka valdībai vairāk uzmanības jāpievērš tam, kādēļ īpašnieks nespēj, neprot izmantot savu īpašumu. Varbūt viņš nav ieinteresēts to darīt, varbūt neprot, nevēlas būt biznesā. Tādā gadījumā vajadzētu izstrādāt mehānismu, kas ļautu uz zemesgabalu pirmajam pretendēt līdzās esošajam turīgajam zemniekam, kurš prastu zemi izmantot.

Aci pret aci ar rakstnieku
Daudzveidīga programma bērniem un jauniešiem bija sagatavota 12. grā-matu svētkos, kas mūspusē notika 20. septembrī. Gailīšu pagasta Uzvarā Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons un Jaunsardzes centrs organizēja spēles un paraugdemon-strējumus. Bauskas bērnu bibliotēkā un pilsētas sākumskolā viesojās bērnu grāmatu autore Indra Sproģe, Bauskas 2. vidusskolā risinājās sarunas ar aizrautīgu ceļotāju un grāmatu autoru Juri Lorencu.

Bērnu himna
Bauskas bērnu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Freimane allaž cenšas izdomāt ko interesantu. Lieli atbalstītāji un padomdevēji esot bērni, pieredzi gūstot arī citu pilsētu Grāmatu svētkos.

Šoreiz ar mūspuses zinātkārajiem bērniem sarunājās populārā rakstniece un māksliniece Indra Sproģe, kas šogad saņēmusi trešo «Zelta ābeles» balvu. Viņas projekts «Māci mani, Degunlāci!» ieguva skaistākās grāmatas titulu.

Māksliniece savu talantu sāka attīstīt pirms 18 gadiem, kad viņas vecākais dēls mācījās lasīt. Pamatideja ir vienkārša – uz lapiņas uzrakstīts bērniem aizraujošs vārdu salikums, piemēram, «Zeme zied», «Cūka lec upē», un zem tā ilustrācija. Ideja bija laba, taču, kad rakstniecei piedzima trešais dēls, tā vairs nešķita interesanta. Tāpēc radās grāmata «Miljons». «Tajā 100 subjekti veic 100 darbības ar 100 subjektiem. 100 reiz 100, reiz 100 ir miljons,» paskaidro autore.

Bērni ir ļoti dažādi – kāds labāk uztver lasīto, cits – dzirdēto, tāpēc sadarbībā ar dziedātāju Renāru Kauperu tapušas grāmatu audioversijas. Bērniem dziesmiņas ļoti patīk, taču vecāki dažkārt sūdzas, ka ir apnicis klausīties vienu un to pašu dziesmu.
Pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaulīte» audzēkne Jasmīna Sunaika apliecināja, ka projekts «Joka pēc alfabēts» ir vērtīgs. Pēc autores lūguma noskaitīt alfabētu Jasmīna to izdziedāja priecīgā meldiņā, gluži kā R. Kaupers. Tautā šo dziesmiņu sauc par «Bērndārznieku himnu».

Sarunas nobeigumā autore aicināja bērnus iesaistīties viņas projektā, zīmējot un sacerot īpašas versijas par alfabēta mācīšanos.

Oāze dvēselei jeb ceļojumi
Uz tikšanos ar Juri Lorencu bija ieradušies teju visi Bauskas 2. vidusskolas vecāko klašu jaunieši. Dzirdētais un redzētais auditoriju «aizveda» ceļojumā pa tā dēvētās trešās pasaules valstīm. Rakstnieks desmit gadu laikā izdevis divas ceļojumu grāmatas – «Pastkartes no austrumiem» un «Sarunas ceļā».

Aizrautīgais ceļotājs un žurnālists J. Lorencs atklāja, ka, uzrakstot piedzīvojuma aprakstu un reklamējot galamērķi, viņš honorārā atgūst ieguldītos līdzekļus un «ir plusos». Dodoties ceļojumā uz Togo Republiku Āfrikā, aviokompānija viņam atmaksājusi biļetes.

Rakstnieka kaislības ir ūdens un tuksnesis. Pasākuma apmeklētāji, vērojot J. Lorenca prezentāciju, «nokļuva» Āfrikā, Āzijā, Indijā un Krievijā. Aizrautīgais ceļotājs stāstīja par buru laivu, kas saglabājusies no faraona laikiem, par Sarkanās jūras zivīm, kuru spuras ir asākas par žileti, par Ganas pludmali Rietumāfrikā, kas līdzinājās šokolādes «Bounty» reklāmai. Atklādams paša piedzīvoto, ceļotājs sniedz daudz noderīgu padomu.

Par fascinējošāko vietu pasaulē J. Lorencs uzskata tuksnesi. Gaiss tur ir ļoti tīrs, vērojama krāsu daudzveidība, un gandrīz katru nakti debesīs var ieraudzīt Piena Ceļu. Paradoksāli, bet tuksnesī ir daudz ūdenstilpju, oāžu, kur viss zeļ un zied, un veldzē. Rakstniekam visvairāk atmiņā palikusi Sīvas oāze Ēģiptē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Brīži prātam un emocijām

Kategorijas