Par likuma ievērošanu atbild īpašnieks

2013. gada 18. septembris 00:00

Meža īpašumus mūsu novados skar saimniekošanas liegumi aizsargjoslu teritorijās pie mākslīgām un dabiskām ūdenstilpēm, elektropārvades līnijām, kā arī noteiktās platlapju koku audzēs.

Īpašā seminārā saimnieku atbildību un iespējas saņemt kompensācijas skaidroja Meža konsultāciju un pakalpojumu centra (MKPC) sapulcētie eksperti. Tajā piedalījās vairāk nekā 20 mežsaimnieku no Vecumnieku, Neretas, Ķekavas, Bauskas, Iecavas, Baldones novada.

Liegums plašāks
Semināra norises vieta bija izvēlēta Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, kur ir daudz nelielu meža īpašumu un dažādu ūdenstilpju, tai skaitā Bārbeles sēravots. Meža īpašnieku biedrības «Bārbele» vadītājs Jānis Folkmanis «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka situācija ar aizsargjoslu īpašumiem mainās, proti, iepriekš Bārbeles sēravota aizsargājamā teritorija bija mazāka, bet pirms dažiem gadiem to paplašināja. Tagad tā skar desmit Vecumnieku novada meža īpašumus, pilnībā tajā ietilpst divu saimnieku meži.

Par to, vai visā lieguma teritorijā tiek ievēroti visi noteiktie saimniekošanas ierobežojumi, atbild īpašnieks, uzsver Valsts meža dienesta (VMD) Zemgales vides aizsardzības inženiere Sarmīte Jankovska, piebilstot – tas katram saimniekam jāpārbauda normatīvajos aktos. Saimniekošanas nosacījumi definēti Aizsargjoslu likumā, to izpildi uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

S. Jankovska sīki izklāstīja, kā apsaimniekojams pie upes vai mākslīgas ūdenstilpes pienākošs mežs, ja notikusi bagarēšana. Tad atberne jeb 60 m plata ekspluatācijas josla saimniekam jātur tīra. «Tur, kur mežs pienāk upes krastam, vēlama kopšanas vai sanitārā cirte, lai koki nekristu upē un neaizdambētu to.»

Jāizmaksā automātiski
Aizsargjoslas platums ir atkarīgs no ūdenstilpes garuma un platības, skaidroja S. Jankovska, demonstrējot, kā to var noskaidrot Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu (ZMNI) uzturētajās digitālajās kartēs un datu reģistros vietnēs melioracija.lv un zmni.lv. Koku ciršanas ierobežojumi noskaidrojami VMD mājaslapā vmd.gov.lv.

Tā kā saimniekošanas ierobežojumi liedz īpašniekam pilnībā izmantot meža ekonomisko vērtību, par to no valsts pienākas kompensācijas. J. Folkmanis «Bauskas Dzīvei» komentē – pēc liegumu mežu īpašnieku domām, kompensācijas saimniekiem valstij būtu jāizmaksā bez īpašas prasīšanas un pieteikšanās. «Visi dati ir valsts reģistros, tātad ir iespējams gan noteikt saimniekus, kam kompensācija pienākas, gan to apmēru,» skaidro mežsaimnieks. Šo jautājumu mežu īpašnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji ieteikuši risināt Zemkopības ministrijā, taču pagaidām konkrētas likumdošanas pārmaiņas nav ierosinātas.

Atlīdzības izmaksu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts izveidotās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos saimnieki var pieteikt elektroniski portālā latvija.lv, e-pakalpojumu sadaļā, pārliecinājās «Bauskas Dzīve». Reģistrējoties te var iesniegt pieteikumu, norādot zemesgabala atrašanās vietu un kadastra apzīmējumu. Ja īpašums pieder vairākiem saimniekiem, kompensāciju prasa visi, savstarpēji vienojoties. DAP izskata iesniegumu, iesaistot ekspertu atlīdzības apmēra novērtēšanai. Kad tas apstiprināts, kompensācija tiek izmaksāta iesniedzējam.

Saimniekot jāmācās
Teoriju – kā noteikt mežaudzes šķērslaukumu – seminārā klāstīja MKPC Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Agris Kauliņš, demonstrējot dažādus instrumentus, ko mežsaimnieks var iegādāties vai pagatavot pats. Viņš kopā ar S. Jankovsku un J. Folkmani raksturoja izlases cirtes meža īpašumā «Kauķi», izskaidroja izcērtamo koku izvēli, atstājamo šķērslaukumu un tā noteikšanu praksē, kā arī analizēja pieļautās kļūdas. Mežā praksē varēja izmēģināt arī šķērslaukuma noteikšanu.

J. Folkmanis «Bauskas Dzīvei» skaidroja – viņa personiskā pieredze rāda, ka izlases cirtes ne vienmēr der mazos īpašumos un tikai pēc gadiem var redzēt, kur ir kļūdas. «Esmu pārbaudījis, ka nosacīti mazu platību kailcirtes ir izdevīgākas un arī pareizākas no meža kopšanas viedokļa,» uzskata mežsaimnieks. Turklāt joprojām ir grūti sameklēt labus izlases ciršu izpildītājus, īpaši mazākiem apjomiem.
MKPC speciāliste R. Daščiora atgādina, ka mežu saimnieki var saņemt individuālas konsultācijas par dažādām atļaujām, ciršu veidiem, kā arī apmeklēt semināru ciklu meža apsaimniekotājiem iesācējiem Dabas muzejā. Tajā tiek izskaidroti meža apsaimniekošanas principi un paņēmieni, likumdošana, kā arī iespējas gūt ekonomisku labumu, uzturot mežā bioloģisko daudzveidību. Vairāk informācijas Valsts lauku tīkla mājaslapā laukutikls.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par likuma ievērošanu atbild īpašnieks

Kategorijas