Bauskas pilī iepazīst Marsu un vēro zvaigznes
Sestdienas, 14. septembra, vakarā trešo gadu pēc kārtas un, kā pašlaik plānots, pēdējo reizi Bauskas pilī notika izglītojoša lekcija par kosmosu un tika vērotas zvaigznes.
Pasākumu pils pagalmā atklāja astronome Anna Gintere ar interaktīvu, spilgtiem faktiem un kosmosa bildēm piepildītu prezentāciju par ceturto planētu no Saules – Marsu. Tā ir par pusi mazāka nekā Zeme, taču pat ar neapbruņotu aci mums redzama.
Planēta Marss tā nosaukta romiešu kara dieva vārdā. Anna publikai jautāja: «Ko jūs zināt par šo plaši pētīto planētu Saules sistēmā?» «Tā ir asiņu jeb sarkanā krāsā, kā jau tas piedien kara dieva planētai,» skanēja atbilde. Tā patiešām ir, tikai šo nokrāsu piešķir dzelzs oksīdi, nevis asinis.
Lektore atklāja, ka planētas gravitācija ir trīs reizes mazāka nekā uz Zemes. Trīsdesmit kilogramu smags priekšmets uz Marsa svērtu tikai desmit kilogramu. Uz kara dieva planētas mūsu augstlēcējs metra vietā pārvarētu trīsreiz augstāku latiņu.
Skatītāji tika aizvesti virtuālā tūrē pa Marsa augstākajiem kalniem un dziļākajiem krāteriem un kanjoniem. Uz Marsa atrodas 25 kilometrus augsts kalns, kas ir dižākais Saules sistēmā. Arī astoņus kilometrus dziļā kanjona aiza krietni pārspēj Lielo Kanjonu Amerikā.
Uz Marsa, tāpat kā uz Zemes, vērojami gadalaiki. Temperatūra ziemā sasniedz pat mīnus 120 grādu, bet vasarā – tikpat lielu karstumu.
Periodiski Marss atrodas tuvāk Zemei, kas ļauj zinātniekiem precīzāk izpētīt planētu. Ir izveidota projekta grupa, kas vēlas pabūt uz Marsa pat ar noteikumu, ka pārvietošanās būs tikai vienā virzienā. Lektore teic, ka, pēc pēdējiem ziņojumiem, interesentu skaits sasniedzis 200 tūkstošus. Ideāla iespēja, ja grib tikt prom no Zemes.
Nesenā pagātnē izveidota ceļojuma uz Marsu simulācija. 500 dienu cilvēki turēti slēgtā vidē, lai pārbaudītu, vai tas vispār ir psiholoģiski iespējams. Planēta nav viegli pakļaujama, apmēram 40 procentu no tehnoloģiju mēģinājumiem sasniegt Marsu nav panākuši cerēto.
Planētai ir divi pavadoņi Foboss un Deimoss, kuri, pēc pētījumu datiem, ir Marsa gravitācijas notverti, nevis dabiski veidojušies. Savukārt orbītā riņķo trīs mākslīgie pavadoņi. Lai gan Marss pētīts pamatīgi, vēl joprojām nav skaidras atbildes, vai uz planētas kādreiz bijusi dzīvība un vai tā vispār var pastāvēt. 2020. gadā plānots palaist speciālu visurgājēju, lai meklētu dzīvības pēdas.
Fizikas eksperimentu meistars Aivis Meijers lielākoties piesaistīja bērnu un jauniešu uzmanību. Viņa metodes krietni atšķīrās no tām, kuras māca skolas solā.
Plazmas lodes, kas pildītas ar krāsainām argona un neona gāzēm, gaisa atstarotāji, sveces, lāzeri u. c. – eksperimentētāja sortiments bija plašs, tāpat kā pierādāmo un izskaidrojamo teoriju daudzums.
Visa vakara garumā katram bija iespēja uzkāpt pils tornī un debesis aplūkot teleskopā. Pils kasiere informēja, ka bija ieradušies 135 zvaigžņu vērotāji, taču, kā par spīti, debesis klāja mākoņi.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»