Godina Bauskas aizstāvju piemiņu

2013. gada 15. septembris 16:43

1091

Sestdien, 14. septembrī, pie pieminekļa Bauskas aizstāvjiem pret otrreizēju padomju okupāciju, lai godinātu kritušos biedrus, bija sanākuši ap simt cilvēku – Otrā pasaules kara kauju dalībnieku, kā arī jaunāku paaudžu pārstāvji.

Sarīkojumā skanēja latviešu karavīru dziesmas un varoņiem veltīta dzeja. Pēc piemiņas brīža atklāšanas ar kopīgi nodziedātu himnu Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks uzsvēra, ka pilsētas apkaimē cīnījušies ap 300 vīru no apriņķa.

«Kritušie apbedīti Codes pagasta Butku kapos un Ceraukstes pagasta Ķīķeru kapos,» stāstīja R. Ābelnieks, «viņus pieminēt te sanāksim arī nākamajos gados. Te 16. martā pieminēsim arī leģionārus, kuri cerēja cīnīties par Latvijas neatkarību, un nav svarīgi, ko par to domā Krievijā, Vācijā vai Amerikā. Tie ir mūsu ļaudis, varoņi, kas krituši karā par savu zemi. Tāpat savus karavīrus piemin citās valstīs.»

Nacionālo karavīru biedrības un «Daugavas Vanagu» Viļa Januma Bauskas nodaļas priekšsēdētājs Imants Zeltiņš, Bauskas kauju dalībnieks, uzsvēra, ka tolaik ne visi kritušie apbedīti, jo padomju armija nav rūpējusies pat par saviem bojāgājušajiem. I. Zeltiņš sacīja, ka ik gadu vienu mēnesi viņam ir iespēja ārstēties Vācijā, taču karā zaudētās rokas ārsti nespēj atdot.

Pirms 69 gadiem I. Zeltiņš, tolaik 17 gadus vecs puisis, ievainots gulējis Vecumnieku ugunsdzēsēju depo, kur bija izveidots vācu kara hospitālis. Viņa kārta pienākusi tikai trijos naktī jau 15. septembrī, jo ārsti vispirms aprūpējuši karavīrus ar iekšējo orgānu ievainojumiem.

I.Zeltiņš uzsvēra, ka galvenais kareivju spēks tolaik bijis vienotībā. Viņa biedri bija gan Pirmā pasaules kara dalībnieki, gan aizsargi un vienkārši brīvprātīgie, lielākoties jauni puiši, kas vēl nesen bija valkājuši mazpulcēnu formas.

«Mēs, tāpat kā Kārlis Ulmanis, zinājām savu likteni, tomēr gājām tam pretim, lolojām neatkarības ideju, un tagad Latvija ir atkal brīva.» Veterāns aicināja, lai latvieši turas kopā, par spīti «kabanoviem» un «žirinovskiem», kas nievā baltiešus un draud viņus iznīcināt. «Esam NATO un Eiropas Savienībā, mums vairs nav jābaidās no austrumu «labdara»,» drošs ir vecais kareivis.

Ar Janas Bušas palīdzību I. Zeltiņš pēc uzrunas nolika pie pieminekļa ziedus. Pušķus varoņiem te novietoja aizsargu pārstāvji ar virsnieku Jāni Strūģi priekšgalā, pirms tam apsolot, ka vienība stāv un stāvēs sardzē par Latviju.

Bauskas novada pašvaldība pirmo reizi rīkoja piemiņas brīdi pie pieminekļa, kas pērn tika uzstādīts ar Nacionālo karavīru biedrības, organizācijas «Daugavas Vanagi» un I. Zeltiņa iniciatīvu. Visi runātāji pateicās Bauskas aizstāvjiem par stipro garu, ko latviešiem devis viņu upuris, ļaujot atjaunot valsts neatkarību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Godina Bauskas aizstāvju piemiņu

Kategorijas