Ar māju izjūtu nepiedzimst

2013. gada 16. septembris 00:00

Bauskas novada iedzīvotāja Ilze (vārds mainīts) septembra beigas gaida ar lielām bažām. Vienā no Latvijas tiesām šomēnes izskatīs bāriņtiesas ierosinātu lietu par aizgādības tiesību atņemšanu Ilzei uz viņas trim bērniem.

Nomākta un apjukusi
Ar Ilzi tikos 2. septembrī. Viņai darbā ir brīvdiena, un pie sevis nodomāju – cik skumji, jo šajā dienā vecāki poš bērnus uz skolu, bet Ilzes meita un abi dēli jau divus gadus dzīvo vienā no Latvijas bērnunamiem. Māte uzskata, ka aizgādības tiesības viņai atņemtas bez būtiska iemesla, gluži vienkārši sociālā dienesta un bāriņtiesas pārstāvji ieradušies un aizveduši bērnus prom, neiedziļinoties situācijā.

Sieviete jūtas nomākta un apjukusi. Ilze nav ne alkoholiķe, ne narkomāne, nesmēķē, strādā vienā no Rīgas medicīnas iestādēm. Pieļauju, ka reti kurš kolēģis nojauš par klusās sievietes nedienām.

Viņa ir meklējusi mīlestību, kādas trūcis pašas ģimenē, bet diemžēl nav sastapusi vīriešus, kuru aizvējā varētu dzīvot laimīgi un mierīgi. Meita un dēls dzimuši Ilzes pirmajā laulībā, apprecoties otro reizi, nācis pasaulē dēls, kuram pašlaik ir seši gadi. «Vīrs lieto alkoholu. Kamēr dzīvojām kopā, vecākie bērni no viņa dabūja trūkties, mēdza apsaukāt meitu un dēlu, pazemot,» atklāj Ilze. Viņa apgalvo, ka pirmais vīrs par saviem bērniem neliekas ne zinis.

Nesaņem atbalstu
Kopā ar meitu un diviem dēliem māte «mētājusies» no viena īrēta mitekļa uz citu. Kādu laiku viņu mājas bija kādā no Bauskai netāliem pagastiem, dzīvojuši arī pilsētā. Kamēr māte bija darbā Rīgā, bet tas nav katru dienu, rūpes par jaunāko brāli bija jāuzņemas vecākajiem bērniem.

Neapmierinātību ar to paudusi bērnudārza vadītāja. Kaimiņienes atteikušas Ilzes lūgumam pieskatīt bērnus viņas prombūtnē. Sociālo dienestu darbinieces sniegušas ziņas, ka bērni dzīvo vieni un mājoklī ir nekārtība. «Tobrīd īrējām dzīvokli ar ērtībām daudzdzīvokļu namā. Bērni mēdz izmētāt mantas, taču viņi bija paēduši, vairāk vai mazāk, bet bija. Nekā ārkārtēja, tomēr man viņus atņēma,» notikušo atceras Ilze.

Viņa pārmet novada sociālajam dienestam, ka nav saņēmusi vajadzīgo palīdzību, izpratni, cik grūti mātei vienai ir audzināt un uzturēt trīs bērnus.

Bezcerība un neziņa
Ilze stāsta, ka bāriņtiesas darbinieces likušas īrēt mitekli, kur varētu ne tikai apmesties kopā ar bērniem, bet arī deklarēties. Sociālais dzīvoklis viņai nav piedāvāts, krīzes centra Bauskā nav. Ilze aizbildinās, ka nespēj atrast īrējamu dzīvokli, jo var maksāt pavisam nedaudz. Dzīvesvieta ārpus pilsētas viņai neder, jo tad nevarētu izbraukāt uz darbu Rīgā.

Sieviete stāsta, ka regulāri apciemo bērnus iestādē, kas ir emocionāli smagi. Arī viņiem netiek liegts ar autobusu atbraukt pie mammas Bauskā. Taču satikties nav, kur, jo Ilze Bauskā pašlaik dzīvo nelielā miteklī kopā ar otro vīru, kurš meklē darbu pilsētā. Ar viņu vecākie bērni nevēlas dzīvot kopā. Ja arī tiesa neatņems mātei aizgādības tiesības, Ilzei nemaz nebūs, kurp meitu un dēlus vest.

Sievietes vārdos saklausu bezcerību, neziņu, bailes zaudēt bērnus. Manī mostas līdzjūtība, bet to kliedē Bauskas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Anda Smiltiņa-Plūdone un novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa. Abas amatpersonas uzsver, ka pirms tiesas nedrīkst detalizēti publiskot lietas materiālus, tomēr nedaudz pastāsta.

Neprot un nespēj rūpēties
«Ierastāk, ka bērnus atņem vecākiem, kuri tos sit, badina, pamet novārtā, dažādi pazemo, kur pāridarījums ir klaji redzams. Ilze tāda nav, viņa gluži vienkārši neprot vai nav spējīga par viņiem rūpēties. Sociālā dienesta speciālisti par to pārliecinājušies ilgākā laikposmā, vairākās viņas dzīvesvietās. Ar Ilzi strādāja mūsu psiholoģe, kura atzina – māte nespēj objektīvi novērtēt savu situāciju un to labot. Ir arī tādi cilvēki, kas par vecākiem nepiedzimst,» skaidro Iveta Kubliņa.

Kopš bērni no ģimenes izņemti, Ilze ir dzīvojusi ne tikai Bauskas novadā, bet arī Jūrmalā, norādot pat vairākus dzīvokļus. Sociālie darbinieki nav varējuši konstatēt, kur īsti viņa mīt. Tā ir klaiņošana, nevis bērniem labvēlīga vide, ja, no rīta mostoties, nezini, kur gulēsi, ko ēdīsi vakarā, spriež I. Kubliņa. Vēl viņa piebilst, ka ir izskaidrojams, kāpēc Ilzei neizdodas atrast īres dzīvokli Bauskas novadā. Iemesls – nenokārtotie maksājumu parādi.

Vajadzētu sadarboties
Bērnus mātēm neatņem bez iemesla, uzsver Bauskas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Anda Smiltiņa-Plūdone. Viņa spriež, ka Ilzes gadījumā bāriņtiesai varētu pārmest vien to, ka aizgādības tiesības nav pārtrauktas agrāk. Tas noticis, kad bērni dzīvojuši antisanitāros un antisociālos apstākļos, uzskata bāriņtiesas priekšsēdētāja, kura stāsta, ka pati bijusi Ilzes īrētajā miteklī.

«Viņa nav sadarbojusies ne ar sociālo dienestu, ne bāriņtiesu. Ir jānāk, jārunā par savām problēmām, tad varam domāt, ko darīt, meklēt iespējas, risinājumus. Tā vietā, tiesas datumam tuvojoties, Ilze labprātāk uzticas sabiedrības pārstāvjiem, žurnālistiem. Varbūt cer, ka gadīsies labdaris, kurš viņas vietā sameklēs dzīvokli, labāk apmaksātu darbu, sakārtos dzīvi. Ilzei pašai to vajadzēja censties darīt, kopš 2011. gadā viņai pārtrauca aizgādības tiesības uz bērniem. Pēc 12 mēnešiem bāriņtiesa lietu pārskatīja, bet uzlabojumu nebija. Divu gadu laikā mammai tas nav izdevies. Vai var cerēt uz krasu pagriezienu tieši pirms tiesas?» vaicā A. Smiltiņa-Plūdone.

Latvijas bāriņtiesu sniegtie dati liecina – pieaug to personu skaits, kuras nesadarbojas ar sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām un citiem speciālistiem, lai novērstu iemeslus, kas bijuši par pamatu aizgādības tiesību pārtraukšanai un to atņemšanai ar tiesas spriedumu. Aizgādības tiesības uz bērniem var tikt pārtrauktas vai atņemtas vecākiem, audžuģimenēm, aizbildņiem.

Cīņa vienatnē
Abas amatpersonas korekti noklusēja, ka Ilzei ir ne tikai minētie trīs bērni. Kad pa aplinkus ceļiem «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka sieviete pasaulē laidusi vēl divas meitenītes, šo faktu apliecināja arī Bauskas novada bāriņtiesa. Aizgādības tiesības uz šiem bērniem Ilzei jau ir atņemtas.

Jāpiekrīt amatpersonām, kuras atzīst, ka Ilzes gadījums nav vienkāršs. Taču Latvijas sabiedrībā viņa nav vienīgā tāda māte. Ieņemt, iznēsāt un dzemdēt bērnu ir krietni vieglāk nekā mūža garumā audzināt, aprūpēt un galvenais – mīlēt. Īpaši grūti tas nākas, ja bērniem nav gādīga tēva, trūkst citu tuvinieku atbalsta un mātei jācīnās vienai. Diemžēl tieši tāda ir Ilzes pieredze. Grūti spriest, kā viņa dzīvos tālāk – ar vai bez bērniem.

Viņas meitai šogad būs 16, vecākajam dēlam – 14, jaunākajam – seši gadi. Kādu labvēlīgu pieredzi viņi guvuši savā bērnībā un tagad, dzīvojot atšķirti no mātes bērnunamā? Vai šī skarbā izdzīvošanas skola, izjūtu un zināšanu bagāža palīdzēs, sākot savu dzīvi, vai traucēs, veidojot attiecības, pašu ģimenes?

Lemjot par aizgādības tiesību atņemšanu Ilzei, tiesa izvērtēs visus faktus. Šis spriedums padara bērnus juridiski brīvus, un viņus var adoptēt. Taču māte šo lēmumu tiesas ceļā var apstrīdēt, cīnīties par bērniem, lai tos audzinātu pati. Protams, apzinoties un pierādot, ka ne tikai grib, bet arī spēj to, uzsver Bauskas novada bāriņtiesas vadītāja Anda Smiltiņa-Plūdone.

FAKTI

Bērnu skaits, uz kuriem vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības:
Bauskas novadā 2012. g. – 40; 2013. g. sešos mēnešos – 20;
Vecumnieku novadā 2012. g. – 14; 2013. g. sešos mēnešos – 7;
Iecavas novadā 2012. g. – 12; 2013. g. sešos mēnešos – 7.
Rundāles novadā 2012. g. – 2; 2013. gada sešos mēnešos – nav.
Avots: novadu bāriņtiesu sniegtie dati.

Pēc Latvijas bāriņtiesu prasības tiesa aizgādības tiesības valstī atņēmusi:
2010. gadā – 1645 personām, tās atjaunotas 521 personai;
2011. gadā – 1961 personai, tās atjaunotas 618 personām;
2012. gadā – 1846 personām, tās atjaunotas 549 personām.
Avots: Labklājības ministrijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar māju izjūtu nepiedzimst

Kategorijas