Gruzijā bauda dzīvi

Lai arī šī vasara Latvijā pārsteidzošā garumā lutināja visus saules un siltuma mīļus, rundāliete Edīte Muravjova draugu kompānijā vasaras vidū devās izzināt saulaino, kalnaino un viesmīlīgo Gruziju.
Edīte ir liela ceļotāja. Apciemoto valstu sarakstā ietilpst tādas vietas kā Itālija, Spānija, Horvātija, Nīderlande, Francija, Ungārija un citas. Tagad klāt var pievienot arī Gruziju, kuru vairākkārt viņa raksturo ar vienu vārdu: «Fantastika.»
Viesmīlīgā uzņemšana
Pozitīvas atsauksmes pēc ceļojuma ir veidojušās vairāku aspektu dēļ, bet viens no galvenajiem iemesliem bija sastaptie gruzīni, tā atklāj rundāliete. «Kad vietējie izdzird, ka esam no Baltijas valstīm, viņu seja un sirds atplaukst vēl plašākā viesmīlībā,» noteic Edīte, piebilzdama, ka tas droši vien tāpēc, ka Latvija atbalstīja Gruziju tās neatkarības cīņās.
Viņu sirsnību varēja sajust vakariņu laikā, kad nemitīgi tika pildītas vīna karafes un galda trauku saturs ar specifiskiem, tomēr sātīgiem un garšīgiem ēdieniem. Latviešu kompānija augsti novērtēja prasmīgi pagatavotos baklažānus, dažādus gaļas ēdienus un «Hačapuri» – karstu baltmaizes pīrāgu ar siera pildījumu.
Ceļotāja atzīst, ka ēdiena notiesāšanai papildu baudu piešķir fonā demonstrētās gruzīnu dejas. Ir grūti atraut acu skatienu no straujajiem ritmiem, graciozas kāju veiklības un sarežģītām deju kombinācijām, kas tiek izdejotas ar ārkārtīgu vieglumu. Tautas māksla nav tikai padzīvojušu gruzīnu ikdiena. Arī vietējie jaunieši, kādā kalnu pakājē muzicējot, ceļotāju tā ierāvuši savā pasaulē, ka neesot gribējies doties prom, atzīst Edīte.
Dzīvo angļu mierā
Nedēļas garajā ceļojumā iepazītas daudzas katedrāles un baznīcas. Gruzīni ir ļoti ticīga tauta. Pārsvarā te dzīvo kristieši, gandrīz 84 procenti iedzīvotāju no tiem ir pareizticīgie. Gandrīz desmit procentu ļaužu pieder pie islāma ticības. «Mēs, sievietes, apmeklējot svētvietas, bijām jau sagatavojušās – galvassega, garie svārki vai kleitas,» stāsta rundāliete.
Četras dienas tika pavadītas Tbilisi, bet dabas krāšņumu un dažādību varēja novērot, apbraukājot valsti. Edīte atklāj, ka adrenalīnu varēja sajust, ar džipiem braukājot pa Kaukāza kalniem: «Pierasts kalnus redzēt pelēkos toņos, bet tur visi zaļi kā tikko pļauts mauriņš». Pārvietojoties no Tbilisi tuvāk Melnajai jūrai, klimats kļūst mitrāks un daba košāka. Sausajās ieplakās latviešu tūristiem nākas brīnīties, ko ēd un kā spēj izdzīvot lielie ganāmpulki. Tomēr lopi – aitas, cūkas, govis – Gruzijā tiek turēti augstā vērtē. Gruzīnu šoferi angļu mierā spēj nolūkoties, kā vairākkārtīgi graciozi ceļu šķērso mājlopi. Viņu dzīves baudīšana atklājas arī nesaspringtajā ikdienā – lauku rajonos pie mājas nātres saaugušas līdz palodzēm, nav piemājas dārziņu, bet vietējie tikmēr uz lieveņa spēlē kārtis.
«Borjomi» dzimtene
Savu klimatu un dabu vietējie cenšas izmantot, kā vien prot. Tālab lauksaimniecība sniedz lielu ieguldījumu valsts ekonomikā. Vīnogu lauki, arī citi augļu dārzi – persiku, nektarīnu, ābolu – ir kļuvuši par veiksmīgu ienākumu avotu vietējiem. Liela daļa produkcijas tiek pārdota turpat uz vietas – ceļmalās. Spaini ar augļiem tantiņas tirgo par pieciem lariem, kas ir aptuveni Ls 1,50. Tāpat ceļmalās bez jebkādiem sanitāriem nosacījumiem tiek tirgoti karstumā turēti, uz koka mieta uzsprausti gaļas gabali, kaudzēs sabērtas miltu grēdas, pašu sietais siers. «Pie mums jau sen Pārtikas un veselības dienests būtu aiztaisījis šādas «bodītes» ciet,» piebilst Edīte un iesaka produkciju izvēlēties kopā ar zinošu gidu. Turpat gruzīnu sievietes uz apaļas krāsns, kas atgādina lielu katlu, iekšpusē pie sieniņām piestiprinot mīklu, prasmīgi cep maizi.
Tomēr ne viss tiek realizēts vietējā tirgū. Gruzija ir slavena arī ar «Borjomi» minerālūdeni, ko eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm. Vidēji dienā no «Borjomi» avota iegūst vairāk nekā pusmiljonu litru ūdens. Gruzīni ļoti lepojas ar šī ūdens ražošanu, tā vēsturi, dabisko izcelsmi un vērtīgo sastāvu. Bet tāpat viņi lepojas ar savu kultūru, dabas bagātībām un pašu galveno – cilvēkiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»