Līdzcietība sniedz garīgu mieru

2013. gada 13. septembris 00:00

Absolūts miers un plats smaids rotāja Tibetas garīgo līderi, Viņa Svētību Dalailamu XIV, kad ārēji tik necilais, bet iekšēji starojošais vīrs pirmdienas rītā viesnīcas «Fg Royal Hotel» (bijusī viesnīca «Hotel De Rome») telpās tikās ar pašmāju un ārvalstu žurnālistiem un vairākiem interesentiem.

Dusmas saēd
«Mēs visi esam brāļi un māsas, bez jebkādas šķirošanas. Kopā mēs varam būt vienoti. «Mēs un jūs» jēdziens rada ienaidniekus, taču jābūt vienlīdzīgiem. Pietrūkst sabiedrībā šīs izjūtas,» klātesošos uzrunāja Viņa Svētība.

Viņš uzsvēra, ka visas reliģijas runā par vienu un to pašu: žēlsirdību, mīlestību, piedošanu un līdzcietību. Pēdējai vērtībai savas vizītes laikā viņš pievērsa vislielāko uzmanību.

Uzstājoties «Arēnā Rīga» publiskajā lekcijā «Līdzcietības kultūra», Dalailama sacīja, ka mūsdienu patērētājsabiedrībā materiālajām vērtībām tiek piešķirta pārāk liela nozīme. Materiālās lietas rada sensoro kairinājumu – mēs tās redzam, dzirdam, sajūtam. Šis sensorais kairinājums rada gandarījumu. Tomēr šāds gandarījums ir īslaicīgs un pārejošs. Tiklīdz šo kairinātāju nav, gandarījuma arī nav. Garīgs, ilgstošs miers iestājas vienīgi tad, kad esam līdzcietīgi un mīlam, tas sniedz gandarījumu. Tas ļauj pārvarēt arī nemieru, aizdomas un bailes.

Dalailama uzsvēra, ka miers ir ārkārtīgi svarīgs faktors indivīda dzīvē. «Dusmas saēd mūsu imūnsistēmu,» sacīja Tibetas labticīgais un garīgais līderis. Viņš aicināja palūkoties viņa sejā, kura nav stresa saēsta, un apskatīt veselīgo ķermeni, kurā nav tikai žultspūšļa. Cilvēku slimības esot saistītas ar emocijām. Dalailama aicināja savas emocijas identificēt un monitorēt, ar laiku izslēdzot nevēlamās. «Ja pieņemam, ka dusmas ir vajadzīgas un nepieciešamas, jāzina, ka tās ir arī destruktīvas. Mēs varam atrast un radīt arī pozitīvas emocijas,» pārliecināts Viņa Svētība. Savukārt, lai tiktu galā ar emocijām, nepieciešamas zināšanas par prātu.

Vajag runāt
Dalailamam tika vaicāts, pieminot kādu dzenbudistu stāstu: «Dzenbudisms māca, ka jebkas, ko mums dzīve sniedz, ir dāvana. Reiz kādu skolotāju apvainojis māceklis un aizmucis. Skolotājs nereaģēja, tāpēc šī dāvana – aizvainojums – palika pie dāvinātāja – mācekļa. Mēs, latvieši, vienmēr klusējam, nereaģējam, bet rezultātā jūtamies depresīvi. Vai tas nozīmē, ka mums ir laiks kļūt skaļākiem savās darbībās?»

Viņa Svētība atbildēja: «Es nezinu... Domāju, šeit ir dažādi faktori. Katram cilvēkam ir kopīgas tiesības. Svarīgi ir otram uzticēties. Dzīvot klusumā – tas bieži vien rada vairāk jautājumu. Cilvēkiem ir skaista valoda, tādēļ mums ir jārunā. Senos laikos pat karaļi un karalienes radīja iespaidu, ka viņiem ir īpaša saikne ar Dievu, bet patiesībā tā nav – tie ir tie paši cilvēki. Jūs, latvieši, izbaudāt demokrātiju, tādēļ izsakieties un izvirziet diskusijas, lai radītu veselīgu sabiedrību!» teic Dalailama. Viņš uzsver, ka vēl viens veids, kā to izdarīt, ir veidot sabiedrību caur veselīgiem cilvēkiem, veselīgām emocijām un veselīgu domāšanu.

Nauda ir svarīga
Tibetas garīgais līderis savā uzstāšanās laikā uzsvēra, ka pārāk daudz mūsdienu sabiedrībā tiek runāts par naudu. Dalailama piekrīt, ka bez tās iztikt nevar. To viņš ilustrē ar stāstu par Romas katoļu mūku, kuru viņš sastapa Spānijā, pie Barselonas. Viņš piecus gadus bija pavadījis kā vientuļnieks, dzīvojot kalnos. «Viņam bija maize un tēja, un pavisam nedaudz silta ēdiena. Un tomēr viņam tā tēja un maize bija nepieciešama. Bez naudas viņš nevar izdzīvot. Tā kā nauda ir svarīga,» teic Viņa Svētība.

Viņš uzsver, ka līdzās materiālajām vērtībām nevajag aizmirst par garīgajām. Mūslaiku paaudze esot aizmirsusi par to un saskārusies ar morālo krīzi. Dalailama uzskata, ka šāda sabiedrība ir nelaimīga. Tāpēc mūsdienu izglītības sistēmā pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams iekļaut laicīgo ētiku un «emociju higiēnu».

Sabiedrība bez problēmām neesot reāla, taču mēs varam to padarīt labāku, mainot savu attieksmi. Tikai tad cilvēks var būt laimīgs neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.

Dalailama atzina, ka arī reliģijai vajadzētu radīt laimīgu sabiedrību. Cilvēkiem, kas pievērsušies kādai no reliģijām, to vajadzētu praktizēt ļoti nopietni. Tāpat Viņa Svētība ir pārliecināts, ka reliģijām būtu jāmācās citai no citas. Piemēram, budistiem no kristiešiem vajadzētu mācīties to ieguldījumu, ko viņi snieguši, kalpojot cilvēkiem. Mūsdienās, it īpaši jaunā paaudze, mēdz maldīties un ik pēc neilga laika izvēlas sekot kādai citai reliģijai vai arī pavisam kardināli – distancēties no visām.

Laika gaitā daudziem pret reliģiju izveidojusies arī negatīva attieksme, taču Dalailama apgalvo, ka pie tā vainojamas nevis reliģijas sludinātās vērtības – mīlestība un rūpes –, bet gan reliģiskās institūcijas, kas ticības vārdā darbojas kā ekspluatācijas instruments varas un naudas iegūšanai un šī mērķa dēļ apspiež cilvēku prātus.

Laimīgam sevī
Viņa Svētība publiskās lekcijas laikā atbildēja uz vairākiem jautājumiem, tostarp pieskārās arī tēmai par nāvi. Uz jautājumu, vai nāve ir ļauna, Tibetas garīgais līderis atbildēja, ka tā nevar apgalvot. Viņš uzsvēra, ka nāve ir daļa no dzīves. «Ja tā ir ļauna, tad arī dzīve mums ir ļauna. Tad nemaz nevaram teikt – daudz laimes dzimšanas dienā! Dzīve ir dzīve – tā ir dzīva. Ja nebūtu nāves, tad tā nebūtu dzīva dzīve! Tas ir process, kuru mēs nespējam kontrolēt. Mums vienkārši tā ir jāizmanto!» teica Viņa Svētība. Viņš akcentē, ka no budisma viedokļa apli – piedzimšanu, novecošanu un nāvi – pārtrauc pārdzimšana. Kristietībā, uzskatot, ka radītājs ir Dievs, jādomā, ka ikvienā mīt Dieva gēns, kas sniedz bezgalīgu mīlestību un drošības izjūtu, kā arī atbrīvo no bezcerības.

Kas tad īsti ir laimīga dzīve? Viņa Svētība teic: «Laimīga un prieka pilna dzīve! Mēs nevaram noteikt brīdi, kur ir tagadne – vai šomēnes, vai šogad, vai šajā sekundē.... Mēs neatradīsim tagadni, bet nākotne nav garantija. Tāpēc ir jādzīvo laimes un prieka pilna dzīve! Jābūt laimīgam sevī, un jāsaskata laime citos!»

UZZIŅAI

Viņa Svētība XIV Dalailama Tenzins Gjaco ir Tibetas, Mongolijas un citu Tibetas budisma izplatības reģionu garīgais līderis.

Dalailama dzimis 1935. gada 9. jūlijā zemnieku ģimenē mazā Ziemeļaustrumtibetas ciematā.
Jau divu gadu vecumā Dalailama XIV tika atzīts par iepriekšējā Dalailamas reinkarnāciju. m Visi Tibetas Dalailamas ir Līdzjūtības Budas iemiesojums, kuru pārdzimšanas mērķis ir kalpot cilvēkiem. Viņš bieži atgādina, ka šajā iemiesojumā viņam ir trīs pamatpienākumi: izskaidrot cilvēkiem sekulārās ētikas un vispārcilvēcisko vērtību svarīgumu, sekmēt harmoniju starp dažādu ticību pārstāvjiem un sniegt palīdzību tibetiešu tautai tās centienos saglabāt savu kultūru, reliģiju un identitāti.

Dalailama XIV 15 gadu vecumā kļuva par Tibetas valdības galvu. Līdz 2011. gada 27. aprīlim Dalailama vadīja Tibetas valdību trimdā.

Pirmajā vizītē Rietumvalstīs Dalailama XIV 75 dienās apmeklēja 12 valstis.

1989. gadā Dalailama XIV saņēma Nobela miera prēmiju par ilgstošu miermīlīgu un nevardarbīgu cīņu par Tibetas autonomijas atjaunošanu.

Dalailama XIV sarakstījis 110 grāmatu un uzstājies ar simtiem lekciju visā pasaulē.

Budismam ir vairāk nekā 350 milj. sekotāju visā pasaulē.

Katru gadu Tibetu apmeklē vairāk nekā 11 milj. cilvēku.

Ja Dalailama XIV nekļūtu par mūku, viņš būtu inženieris-konstruktors, pašlaik viņa vaļasprieki ir dārzkopība un pulksteņu labošana.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Līdzcietība sniedz garīgu mieru

Kategorijas