Akmeņi joprojām zied

D. ZIEMELE, Bauskas literātu apvienības «Akmeņi zied» koordinatore

2013. gada 11. septembris 00:00

Novada literātu apvienība, Bauskas Centrālā bibliotēka un Tautas teātris aicina uz dzejas brālības pastāvēšanas 50 gadu jubilejas sarīkojumu sestdien, 14. septembrī, pulksten 12 Bauskas kultūras centrā.

Paiet 50 gadu, kopš grupa radošu ideju apsēsto nodibina Bauskas literātu apvienību. Tās aizmetņi bija manāmi rajona laikraksta slejās jau agrāk – pa lāsītei, iespiestai tā laika ideoloģijas rāmjos. Apvienības mājvieta un balsts joprojām ir laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcija.

Prasības paliek spēkā
Apvienības vadību uzticēja galvenajam iedvesmotājam – jaunajam filologam, literatūras kritiķim, toreiz avīzes atbildīgajam sekretāram Reinim Ādmīdiņam (1939–2010). Ar novada literātiem strādāja dzejnieks Alberts Ločmelis, vēlāk – žurnāliste Aina Medne.

Atbildīgie par publicēto dzeju no autoriem prasīja noteiktu meistarības pakāpi, saglabājot un attīstot katra individualitāti. Šī prasība ir spēkā arī turpmākajos gados, kad rakstītāju pulkam pievienojas jauni vārdi un jauni talanti.

Literātu apvienība gadu gājumā ir piesaistījusi sabiedrības uzmanību, un ne tikai. Modra bija padomju cenzūra, turklāt nenogurstoša. Māra Čaklā (toreiz vēl students) dzejolis rajona avīzē par Kuldīgu, kur «nemanāmi asfaltu lauž mazā sēnīte šampinjons. (..) Un Liepājas jūrmalā viena brūklene pārgāja aizliegto zonu», 1963. gadā izsauca vētru Latvijas komunistiskās partijas plēnumā.

Neliels pārrāvums apvienības darbā bija Trešās atmodas laikā, kad nacionālās pašapziņas pacēlumam dzeja it kā kļuva par vāju. Bet ap 1993. gadu sākās jauni laiki – bez cenzūras un ar iespējām izdot grāmatas, bez ideologu iejaukšanās.

Grāmatas un autori
Apvienība saviem spēkiem un ar sabiedrības atbalstu sagatavojusi izdošanai trīs kopkrājumus: «Mēs – no Bauskas» (1995), «Akmeņi zied» (2001), «Trešais vārds» (2011). Ceturtais – jubilejas izdevums – «Sirds dzirde». Tajā sastapušies dažāda gadagājuma autori, ar katram raksturīgu pasaules uztveri un prasmi uzburt dzejas tēlu.

Pirmie Bauskas literātu apvienības autori bija Rūdolfs Saulājs, Inta Baltgalve, Aina Medne, Ingmārs Līdaka, Ivars Kārkliņš, Felikss Zvaigznons, Dagnija Gasūna, Sandra Cīrule, Ināra Druva, Liliana Skudra. Uzplaik-snīja talanti – Gunārs Aizvakars, Melita Dombrovska, Ruta Keiša, Ruta Dābola, Sintija Matulēna, Solvita Liepa, Mārīte Veržūne, Matīss Saulītis, Aina Pika, Zanda Strazdiņa, Sindija Zotova, Danuta Pakalne –, bet izkusa darba pienākumu, ģimenes, likteņa un citu iemeslu jūklī.

Mūža pieredzes piesātinātas bija Līvijas Dzelmes, Emmas Liepas un Artūra Strautiņa vārsmas. Ar savu īpašu redzējumu pie lasītājiem nāk Liene Bokmane, Mārīte Čornaja, Sarmīte Gausiņa-Elksne, Gina Viegliņa-Valliete, Aija Spura, Anita Velmunska, Aija Čepule, Rolands Krastiņš, Andris Kopeika. Savu ceļu dzejā iet Valija Reinicāne, Aiga Ludviga un Andris Ludvigs. Ne tik viegli uztverami, bet interesanti raksta Gunārs Bogdanovs un Gatis Zotovs, kurš savus tekstus ietērpj mūzikā un pats arī atskaņo. Vairāku baušķenieku vārsmas savā daiļradē izmantojuši komponisti Mārcis Kalniņš, Kārlis Ārgalis, kā arī Ēriks Ozoliņš Austrālijā.

Necili, bet ievēroti
Par Bauskas literātu apvienības aktivitātēm interesējās žurnāla «Karogs» redakcija, un tapa raksts «Mums nevajag daudz, pietiek ar miljardu», kas publicēts žurnāla 2005. gada 8. numurā.

Bauskas literātu viesis 2007. un 2008. gadā bija Rakstnieku savienības dzejas konsultants Aivars Eipurs, realizējot projektu – tuvāk iepazīt novada literārās apvienības. Izvērsās saruna par literatūru kopumā, par labu un ne tik labu dzeju.

Neparastu darba sanāksmi šopavasar mums uzdāvināja «Bauskas Dzīves» redakcija sadarbībā ar kafejnīcu «Čuguna roze».
Ik rudeni Dzejas dienās mūsu autorus aicina skolas, kultūras ie-stādes, bibliotēkas. Īpaši ir sarīkojumi Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās «Lejeniekos».

Par augstāko atzinību uzskatām aicinājumu nosvinēt Raiņa 145. dzimšanas dienu 2010. gada Dzejas dienu sarīkojumā Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā ar dzejas lasījumiem un mūziku.

Literātu elite arvien uzstājīgāk izvirza jautājumu «Kas ir laba dzeja?» ar tendenci kritiski vērtēt liriķus ārpus galvaspilsētas. Atbildi neviens vēl nav atradis. Divu patiesību nevar būt, bet to vienīgo neviens nezina, un tā nezināmā ir katram sava. Un joprojām pa akmentiņam uzzied arī Latvijas laukos. Lai zied!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Akmeņi joprojām zied

Kategorijas