Svētkos gūst lietderīgas atziņas

2013. gada 11. septembris 00:00

Pakroju rajona svētkos līdz ar citām sadraudzības pilsētu delegācijām apmeklēja arī mūsu novadu – Bauskas un Rundāles – pašvaldību pārstāvji. Svētku norisi Lietuvas pilsētā vēroja arī «Bauskas Dzīve».

Svētkus Pakrojā rīko ik gadu, pakārtojot tos kādai noteiktai tēmai. Šogad tie bija veltīti veselīgam dzīvesveidam, aktivitātēm, kas spēcina cilvēka ķermeni, uztur možu viņa garu.

Popularizē veselīgu dzīvesveidu
Dažnedažādi pasākumi notika divas dienas, ļaujot svētku apmeklētājiem baudīt vispusīgu programmu. Veselīga dzīvesveida apliecinājums izpaudās sportiskās aktivitātēs. Pilsētas stadionā notika futbola mačs, kurā sacentās Pakrojas veterānu un Seima darbinieku izlases. Rīta agrumā visi tika aicināti uz atklāto jogas nodarbību pilsētas parkā. Vietējā ģimnāzijā notika ielu vingrotāju sacensības. Pakrojā šajā dienā risinājās Lietuvas spēkavīru čempionāta fināls.

Veselīga dzīvesveida popularizēšanai atbilstīgu piedāvājumu varēja rast arī ielu tirgotāju stendos. Jāteic gan, ka lielākā puse piedāvāto preču bija lēti Ķīnā, Turcijā darināti nieki. Pakrojas pašvaldības vadītāja Asta Jasūniene «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka iepriekšējā sarīkojumā Pakrojas muižas parkā bija ļauts tirgoties tikai mājamatniekiem. Tādēļ šoreiz pilsētā atļaujas izsniegtas visiem interesentiem. Tas var kādam patikt, var nepatikt, bet šāds preču piedāvājums arī raksturo mūsu ekonomiku, cilvēku pirktspēju, skaidroja A. Jasūniene.

Garšo ķimeņu siers
Gadatirgū mājražotāji piedāvāja siera produktus, dažādus maizes izstrādājumus, arī darinājumus no koka. Daudzu pārdevēju vidū bija arī zemniece no Bauskas novada. Iluta Straģe no Brunavas pagasta zemnieku saimniecības «Krišjāņi» tirgoja savus gatavotos sierus, desas un saldējumu.

Dienas beigās sarunā ar «Bauskas Dzīvi» I. Straģe Pakrojā aizvadītās stundas atzina par veiksmīgām: «Pieņemama bija maksa par tirdzniecības vietu – seši lati. Man tā bija gājēju ielas centrā, plūsma bija pietiekama. Neraugoties uz to, ka Lietuvas zemnieki piedāvāja dažādus siera izstrādājumus, pircēju netrūka arī manai produkcijai. Interesanti, ka vislabāk «aizgāja» ķimeņu siers. Vairāk vajadzēja sagatavot un atvest tirgot saldējumu. Taču desu izstrādājumi pircējus ne tik ļoti interesēja. Kopumā ar piedalīšanos gadatirgū esmu apmierināta. Tas mani noteikti rosinās iesaistīties līdzīgos pasākumos tuvējā pierobežā. Šādus svētku tirdziņus varu droši ieteikt arī citiem mūsu puses zemniekiem.»

Vairāk glezno ainavas
Pakrojas svētkos līdzās citām aktivitātēm pilsētas kultūras namā tika atklāta Rundāles novada mākslinieku gleznu izstāde. Šis ir abu pašvaldību – Rundāles un Pakrojas – mākslas skolu īstenots projekts. Pirms kāda laika Rundālē bija skatāmi Pakrojas gleznotāju darbi, tagad lietuvieši var aplūkot latviešu autoru veikumu. Izstādes kuratore, Pakrojas kultūras centra māksliniece Laimute Veļičkiene «Bauskas Dzīvei» atzinīgi izteicās par latviešu autoru darbiem: «Tie nav profesionāli mākslinieki, tomēr ir redzams katra savdabīgais rokraksts. Jūsējie vairāk glezno ainavas, mūsu māksliniekus tās tik ļoti nesaista. Taču apmeklētājiem šādi darbi patīk, iespējams, kāds no tiem nonāks mūsu cilvēku mājās.»

L. Veličkiene pozitīvi izteicās par sākto abu pašvaldību mākslinieku sadarbību, uzsverot, ka tā attīstās pareizā virzienā. Tie ir kopēji plenēri, izstādes – tas veicina sapratni, ieinteresētību, savstarpējo draudzību.

Ir parādītas iespējas
Līdzīgu viedokli pauda arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Sadarbība ar Pakroju ilgst jau vairākus gadus, kopā īstenoti daudzi projekti. Pašlaik briest nākamā ideja – kopīga transporta loka izveide, kas veicinātu tūrisma attīstību, tas būtu saistošs abu pašvaldību iedzīvotājiem.

«Svarīgākais, ka kopīgi sāktie un īstenotie projekti veicinājuši abu pašvaldību dažādu dienestu sadarbību. Tā ir sadarbība sociālajā, kultūras jomā. Savstarpējie kontakti, domu apmaiņas – tas viss jau notiek bez pašvaldības iesaistīšanās. To uzskatu par šīs pārrobežu sadarbības lielāko vērtību – mēs esam parādījuši ceļu, un tagad iedzīvotāji paši sazinās. Vēlētos, lai nākamo sasvstarpējās sadarbības soli spertu arī mūsu uzņēmēji. Līdzīgi mēs tagad izvēršam sadarbību ar Svisloču Baltkrievijā. Oktobrī ir iecere doties uz Baltkrieviju ar mūsu fermeriem,» stāsta A. Okmanis.

Jāpanāk ceļu remonts
Pārrobežu sadarbības lomu «Bauskas Dzīve» intervijā lūdza izvērtēt arī Pakrojas pašvaldības priekšsēdētāju Astu Jasūnieni. Viņa pusotru gadu vada Pakrojas rajonu.

Plānojot rajona attīstību 2014. – 2020. gadam, ir vēlme lielāko vērību pievērst ceļu tīkla sakārtošanai. Savulaik vairums ceļu būvēti, neievērojot tehnoloģiskās prasības, tādēļ pašreizējo transporta slodzi tie nespēj turēt. «Sliktā stāvoklī ir ne tikai pašvaldības, bet arī valsts ceļi. Taču iedzīvotāji neiedziļinās šādās niansēs. Ja ceļš nav izbraucams, viņi vaino vietējo varu. Tādēļ mēs esam iecerējuši vēl aktīvāk strādāt ar atbildīgām valsts institūcijām, lai ieinteresētu viņus rast naudu ceļu kapitālajam remontam,» plānus raksturo A. Jasūniene.
Sarunā pašvaldības vadītāja atklāj vēl vienu īpatnību – laukos mītošo cilvēku dzīvesveida izmaiņas. Arvien mazāk ir ļaužu, kuriem kūtiņā ir sava govs, cūkas, zirgs. Lietuvas lauku veikalos parādās preces, kurām pirms gadiem desmit nebija pieprasījuma: piens, sviests, cūkgaļa. Tam, protams, nav saistības ar pašvaldības dar-bu, tomēr tendenci nevar nepamanīt – ļaudīm laukos veidojas citi dzīves standarti – līdz savai sakoptajai sētai viņi vēlas nokļūt pa labu ceļu. Ja tā nebūs, ļaudis domās par došanos projām no laukiem.

Paliek tukšas ēkas
Skaidri redzams, ka iedzīvotāju skaits Lietuvas laukos samazinās, to īpaši jūt izglītības sistēma. «Nākas slēgt skolas, jo bērnu skaits ļoti sarucis. Mēs nevaram uzturēt 250 bērniem paredzētu ēku, kurā mācās 30 skolēnu. Šīm celtnēm ir dažāds liktenis. Ja apkaimē ir aktīvas nevalstiskās organizācijas, tad ir labi. Tās cenšas piesaistīt ES līdzekļus, uzturot skolu ēkas un iekārtojot tajās telpas dažādām aktivitātēm. Taču tā notiek ne visur,» atzīst A. Jasūniene.

Domājot par Bauskas, Rundāles un Pakrojas pašvaldību sadarbības attīstību, A. Jasūniene izteica cerību to izvērst tūrisma jomā, veidojot kopīgu «piļu maršrutu», kurš sevī ietvertu Bauskas, Mežotnes, Rundāles pilis un Pakrojas muižu. Tajā varētu būt velosipēdistu maršruts, interesentiem izveidotas pārgājienu takas.

Pašvaldība sola atbalstu
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks sarunā ar «Bauskas Dzīvi» augstu novērtēja sadarbības attīstību tieši ar tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas pašvaldībām – Pakroju un Radvilišķiem. Daudzi kopīgi darbi jau tiek īstenoti, piemēram, Bauskas bibliotēkas tehniskā projekta izstrāde, saieta namu izbūve Vecsaulē un Radvilišķos. Pastāv izglītības ie-stāžu pārnovadu sadarbība. Šīm, kā arī vēl citām jomām ir perspektīva, tādēļ pašvaldība tām sola atbalstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svētkos gūst lietderīgas atziņas

Kategorijas