Literārā lappuse

2013. gada 11. septembris 00:00

Zeme, jūra, debess – trīs paralēles
AIGA LUDVIGA

Vai iet līdzās ir labāk nekā cieši roku rokā? Satīties, sapīties ir siltāk, it kā drošāk...
Anna ar Pēteri satikās, lai kļūtu par vienu, ģimene izira pēc gada. Ilze starp Jāni un sevi ieaicināja Dievu, šogad kopā svinēja četrdesmito ģimenes gadadienu.
Trīs svītras karogā. Divas bordo, viena balta. Visas paralēlas, noteiktā secībā. Un cilvēks apstājas – plīv valsts karogs. Mans karogs ar manas tautas harmonijas svītrām.
Gleznotāja Rotko svītras gan brūnas, gan mēļas. Audekla izmēri vienādi, svītras paralēlas, tik pateikto nevar rast svītrās, bet klusuma telpā starp tām. Klusuma telpa starp svītrām ieved mūs pārdomās.
Atkal stāvu pie jūras un zinu, ka esmu pie savām svītrām: Dievs – Debess, Jūra – Sapņi un ilgas, Zeme – tā tauta, kur dzimusi esmu un kur man lemts būt.
Trīs paralēlas svītras, kas kopā ir viena – manas dzīves diena.

SANDRA CĪRULE

***
Tu laikam esi beduīnu šeihs
pilns karstu smilšu putekļu
un naftas naudas
es esmu zemniece
es sēju dilles
stādu rāceņus
un katru gadu marinēju gurķus
un netek tuksnesī neviena upe
nevienā ezerā tur
nav nevienas laivas
kurā varētu mēs
pārmīt skūpstus saulrietā

AINA MEDNE

Latvijā
Mēness staru straumē
Mazgājusi kājas,
Tagad varu iebrist
Rasas dimantos,
Ieklausīties smilgās,
Kuras sarunājas
Tavā, manā, mūsu
Latvju valodā.

INĀRA ZEILE

***
Vasarai uz skropstām migla
Baltos vālos sapinusies,
Slapjām kājām cielaviņa žigla
Tavā dārzā atgriezusies.

Āboli krīt zālē klusi,
Bumbieri un plūmes plīst.
Es no vasaras sev paņēmu vien
pusi,
Kamēr mana puse rudenī jau klīst.

***
Vasaras tveicē
Sasprēgā zeme
Kā mātes lūpas
Dzemdību sāpēs.
Sen nav lijis,
Tikai zemei zināmi avoti,
Kas neļaus nomirt.

ANDRIS LUDVIGS

Vakars pie jūras
Virs jūras
Krāsaini
Sudraba mākoņi kvēl.
Saule sarkdama
Sarkana
Lēni jūrā brien.

Tālu līcī
Savvaļas zirgi
Miglas vālos ganās.
Griezīte klusi
Griež dienu
Naktī.

INTA BALTGALVE

Ošo: «Tu vari sajust viņa sacītajos vārdos autoritāti, kas iegūstama tikai pieredzes, nevis zināšanu ceļā.»

Daudz domu mudžeklis,
Viss ņirb un ņudz,
Ne sakārtot, ne atmest,
It kā būt,
Neko līdz galam neveikt,
Steigt pie nākamā,
Kas nepadarāms, nepateikts...

Un pazaudēt pat to, kas bija dots?
Lai vēlreiz top
Vārds – virzītājs ar saulstaru uz
pieres
Un norimst svētā glītumā
Pat miers!

DAGNIJA GASŪNA

***
Viss ir tik sirreāls –
vējš nečukst
mierinājuma vārdus,
nekustīgs taurenis
vaska spārniem
pēdējā asteres ziedā,
oranža saule piešūta
tumšzilām debesīm,
laiks sastindzis mirklī
pirms rudens vētras.
Pažēlo mani, vējš, –
neklusē!

AIJA ČEPULE

***
Dzērvju kāsis
Aiznes vasaru līdz:
Krū – krū – krū!
Rudens jau klāt.
Šogad ir
Karsti bijis.

Augi piekusuši
Dārzā mums teic:
Vai sagādāti
Gardumi ziemai?
Vēl nav?
Nu tad pasteidzies, draugs!

ANDRIS KOPEIKA

***
Pagāja svelmainā vasara,
Noklusa darbīgais rudens,
Uzziedēja leduspuķe logā,
Un sasala lāsteka korē.

Bet tu?
Nepaliec vientuļš,
Nekļūsti inerts,
Bet nāc, smaidi ar visiem,
Jo esi vajadzīgs mums.

IVARS KĀRKLIŅŠ

Nebeidzams ceļš
Ko tas vakars viens,
Ko tā diena var –
Katru rītu mani
Kāds bez vārdiem bar.
Kā pa zelta vārtiem
Sauli izved ceļš,
Kurš no pašas dienas
Sakarsumā elš.
Kaut gan ceļš, kas redzams,
Tumsā ieies drīz,
Viens tev uzdāvājis
Ceļu debesīs.
Un Viņš vedīs tevi –
Klāt pie sevis sauks:
Kamēr neatsauksies,
Sirds kā suns tev kauks.

LIENE BOKMANE

***
Dod ziņu, ja tev grūti.
Piezvani, ja sāpes krūtīs.
Uzmeklē mani, ja ciet,
Ja gribas uz pekli iet.

Dod ziņu, ja laiks stājas.
Piezvani, ja slikti klājas.
Uzmeklē mani, ja līst,
Ja gribas visu pasauli nīst.

Dod ziņu, ja nezini, ko darīt.
Piezvani, ja vairs nevari.
Bet varbūt mazliet vienkāršāk –
Uzmeklē mani, kad tev ir labi.

GATIS ZOTOVS

Tējkarote
Rindas kārtībā modušies gaismas
zagļi
Nāk uz reklāmas pauzes tēju
Krūzītes osiņa trīc divos pirkstos
Ar «jumtiņu» šoreiz mazliet

Pusbalsī teikumi pinas
Tur kur mezglos savelkas čuksti
Aiz manas apkakles tava roka
Grādīgi vēsa līdz skrimslim

Tas viss tik negaidīti
Ka uz galda izlija portrets

Tu atspīdi siltā tējkarotē
Tajos brīžos kad paslepus smaidi

MĀRĪTE ČORNAJA

Smilgas mūžs
Rau – mazs smilgas asniņš
No zemes spraucas,
Ar izbrīna acīm
Uz pasauli raugās.
Lokās vāri pie mazākās pūsmas
Un katram rītam noskaita lūgsnas.
Atnācis vasaras tveicīgais
skurbums,
Un smilga kā meiča draiska
Ar skaru lindrakiem
Karstajiem vēja dēliem acīs
Sidraba ziedus kaisa.
Sāk rudens aukstas asaras liet,
Un negribas vairs tik ļoti smiet.
Smilgas vienīgā rota –
No miglas rītos savērtas rasas pērles
Un skrandaina zirnekļu tīkla.
Košie brunči nu mainīti
Pret palsu krāsu,
No sēklu brieduma mugura līka,
Un zemi tā uztver kā savu māsu,
Atdodot tai smago nastu,
Lai auklē jaunu smilgas asnu.

IVARS ŠMITS

Jūlijs
Šorīt manā dārzā klusi
Vēja māte piesēdusi
Spēlē baltu vieglu kokli

Debesīs kā bultas lido
Mazas zilas bezdelīgas
Vaļā durvis, vaļā logi

Upes meldri tā kā dzīvi
Gari, tievi, slaidi pirksti
Spēlē vēja mātei līdzi

Nu skan arī klavesīni
Baltais stārķis klipu, klapu
Uzšķir jaunu nošu lapu

Jūlijlietus katrā lāsē
Glabā dziesmu svētku elpu
Ganiņš taurē baltā tāsī

Katrai auzai vēja māte
Rokās ielikusi smalkus
Sudrabotus zvārgulīšus

Kaut nu arī citu rītu
Vēja māte atkal spētu
Dziesmas dziedāt Dieva balsī

VALIJA REINICĀNE

Dzīve uz pusslodzi
Bez tevis esmu rīts bez saules,
Bez tevis zieds bez smaržas un
bez augļiem.
Bez tevis tuksnesis bez ūdens.
Bez tevis putns ar vienu spārnu.

Es sapratu, kāpēc nav tā,
Kā vajadzētu būt.
Jo nevaru es pilnīgs būt,
Ja tikai puse manī un no manis.
Un tāpēc dzīvoju un mīlu
Es tikai uz pusslodzi.

Sirds manī izmisīgi sauc:
Es vajadzīga Tev un
Tu man esi vajadzīgs,
Kā gaiss, kā elpa un kā slāpes,
Lai dzīvotu uz pilnu slodzi
Tu un es!
Un dzīve kaislā mīlas priekā
pārvērstos!

INĀRA DRUVA

Divatā
Mana mīļā vientulība,
Lūdzu, mani neatstāj.
Veca esi, greiza, šķība,
Tomēr allaž blakus slāj.
Mana mīļā vientulība,
Nebeidz mani uzklausīt.
Netraucē mums dzīves rība
Pašām savu velnu dzīt.
Mūžu dzīvojam ar godu,
Zelta kāzas svinēsim.
Dāvāšu tev pērļu rotu,
Dimantiņa gredzentiņ’.

GINA VIEGLIŅA-VALLIETE

Zils
Zili zila rudzupuķe
Kādā pļavā zied,
Zila debess, cīrulītis
Agrā rītā dzied.
Zila jūra, zili sili,
Viss, it viss ir zils,
Lietus mazgā tumšās buras,
Lai ir atkal zils.
Zilā krāsā sapņi steidzas.
Pamosties, jau zils.
Zila mana rudzupuķe
Pļavā, tur, kur sils.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Literārā lappuse

Kategorijas