BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iepazīst Mežotnes pilskalna dabas taku

Lauma Ieveniece

2013. gada 9. septembris 12:17

309
Iepazīst Mežotnes pilskalna dabas taku

Rundāles novada Mežotnes pilskalnā 5. septembrī notika praktisks seminārs par augiem un kukaiņiem.

Uz lekciju ieradās prāvs interesentu pulciņš. Bioloģe Īrisa Mukāne atzina, ka dabas mīļotāju zināšanas viņu patīkami pārsteigušas. Seminārā pieredzēto stāstīja gan lektore, gan dalībnieki. Vecāka gadagājuma ļaudis demonstrēja praktiskas iemaņas, jaunākās paaudzes pārstāvji uzdeva jautājumus. «Rundāles novadā ir gudri iedzīvotāji. Viņi ātri uztver lekcijā redzēto un stāstīto,» sacīja Ī. Mukāne.

Dalībnieki izstaigāja Mežotnes pilskalnu un iepazina te sastopamos vērtīgos augus. Pastaigas laikā reizumis bija dzirdami saucieni: «Tik daudz zalkšu neesmu redzējusi!» Vairāki semināra apmeklētāji atzina – iepriekš nav zinājuši, ka te ir tik interesanta, dažādu augu un kukaiņu pārpilna dabas taka. «Kopīgā pastaiga iedrošināja skatīties plašāk,» sacīja rundāliete Lūcija Kurta, kas augus pētīja kopā ar meitu Sanitu. L. Kurta priecājas par vērtīgi aizvadīto pēcpusdienu. Viņa nostiprinājusi un papildinājusi zināšanas, guvusi atbildes uz daudziem jautājumiem, noskaidrojusi, kā sauc līdzi paņemtos augus un kur tie izmantojami.

Pat vissīkākajam ziediņam var būt plaša profilaktiska pielietojamība. Kliņģerīšu uzlējums ir lielisks mutes dobuma un smaganu kopšanas līdzeklis. Tas noder veselīgu vannu gatavošanai, ziedu spēcīgais aromāts ir ļoti piemērots smaržīgu auduma spilventiņu veidošanai.

Semināra dalībnieki uzzināja, ka ķērpju rūgto garšu mazina to apliešana ar vēsu ūdeni, ķērpjiem jāļauj tajā nostāvēties. Matus «var savaldīt», tos skalojot ar dadžu sakņu uzlējumu. Lektore stāstīja arī par vērtīgajiem biškrēsliņiem, kas labi palīdz cīņā ar spalīšiem.
Lektore Inta Soma bija sagatavojusi daudz uzskates materiālu: fotogrāfijas un dzīvus eksponātus – trauciņos ievietotus zirnekļus, vaboles un skudras. I. Soma stāstīja par Latvijā sastopamajiem kukaiņiem, to attīstību. Viņa atklāja, ka dunduru daudzumu ietekmē pali – jo tie ilgstošāki, jo vairāk dunduru. Semināra apmeklētāji uzzināja, ka visbiežāk dzeļot tieši mātītes.