Izceļ pustonnu kaprīzo smagsvarnieču

2013. gada 9. septembris 00:00

Augusta pēdējā un septembra pirmajā dienā Vecumnieku novada Valles pagasta lauku tūrisma un atpūtas kompleksā «Makšķernieku paradīze» septiņu komandu konkurencē spraigā cīņā risinājās Latvijas 2013. gada atklātā karpu makšķerēšanas čempionāta fināls.

«Makšķernieku paradīzes» ūdens krātuve izrādījās itin devīga – 72 stundās sacensību dalībnieki noķēra 77 zivis ar kopējo svaru 492 kg, turklāt četras komandas izvilka lomus virs 50 kilogramiem. Šoreiz karpiniekiem nervi tika kutināti līdz pat pēdējam mirklim, jo labāko četrinieks varēja mainīties jebkurā brīdī.

Latvijas mēroga mači ar šādu scenāriju «Makšķernieku paradīzē» notikuši pirmo reizi, vērtē sacīkšu organizators un kompleksa īpašnieks Miervaldis Bērziņš. Viņš atklāj, ka Latvijas čempionāta atlases posmi un finālsacensības Vallē notiek jau otro gadu. Pirms tam profesionālie karpu ķērāji pulcējās Viešūra (Kaķīša) ezerā, bet, mainoties bāzes īpašniekiem, visi sacensību posmi koncentrēti «Makšķernieku paradīzē».

Ierasts, ka Latvijas Republikas čempionāta fināls ilgst trīs dienas. Katrai komandai ir četras ar mata sistēmu aprīkotas makšķeres. Ēsmu parasti «nogādā» 100 līdz 120 metru no krasta. Tur arī iebaro, izmantojot speciālas palīgierīces. Zivis sver četras piecas reizes diennaktī, un ieskaitei pieņem par 2,5 kilogramiem smagākus eksemplārus, skaidro sacensību galvenais tiesnesis Agris Rāgs.

Sacīkšu pamatmērķis ir noskaidrot labākos karpu makšķerniekus un dalībniekus Latvijas izlasei, kura piedalītos pasaules un Eiropas čempionātā. Pirms diviem gadiem Latvijas izlase pasaules čempionātā Itālijā izcīnīja trešo vietu. Šogad čempionāts notiek Portugālē, taču nepietiekamā finansējuma dēļ mūsu valsts komanda no starta atteikusies. Patlaban aktīvas sarunas notiek gan ar uzņēmumiem, gan Latvijas Sporta federāciju un biedrībām, lai kopīgi rastu līdzekļus un varētu nodrošināt komandas startu nākamā gada pasaules mačos Horvātijā.

Nozīme sektora izlozei
Viens no galvenajiem trumpjiem, lai kāptu uz goda pjedestāla, ir makšķerēšanas sektors, pārliecināti aptaujātie makšķernieki. Sektori starp komandām tika izlozēti īsi pirms sacensību sākuma ceturtdien, 29. augustā. Kompleksa saimnieks gan domā, ka tie ir gana līdzvērtīgi. Apkopojot statistikas datus, neesot izteiktas regularitātes, lai izvirzītu vienu vai divus īpašos, kuros visu laiku nodrošinātas pirmās vietas.

Arī šī gada sacensībās bijis brīdis, kad «strādājis» viens krasts, tad ražīgāks kļuvis otrs krasts, bet citā momentā «strādājis» tikai ūdenskrātuves pretējais gals. «Intriga bija līdz pēdējai minūtei. Komandas, kas bija trešajā un ceturtajā vietā, pēdējā stundā, noķerot vairākas prāvas zivis, spēja apiet pirmās divas vietas. Šāds mirklis ilgi neizies no prāta,» teic karpu makšķerēšanas lietpratējs M. Bērziņš. Viņš nosauc faktorus, kas visvairāk ietekmē veiksmīgu copi. Pirmkārt – vējš, otrkārt – tehnika un izpildījums, treškārt – barība. Tai ir īpaša nozīme, jo katram jāpamanās sagatavot un piedāvāt tādu produktu, lai zivi piesaistītu gan ar krāsu, gan garšu, lai tā neaizietu prom pie kaimiņa ēsmas. Lai gan ir nopērkama rūpnieciski ražotā, tomēr teju visi Latvijas finālā izmantoja pašu gatavoto. «Tās tapšana ir vesela māksla, un nianses neatklāj neviens. Galvenā bāze ir zivju milti, tālāko ilustrē Mendeļejeva tabula. Parasti trīs dienas pirms sacensībām sieva tiek izdzīta ārā no virtuves, jo barības sagatavošana aizņem laiku. Boilas top pēdējā vakarā,» atklāj vienības «MB Carp Collections 2» dalībnieks no Vecumniekiem Armands Bikmanis. Informāciju copmaņi smeļas gan grāmatās, gan žurnālos un TV pārraidēs, gan arī globālajā tīmeklī. Klāt tiek pievienota pašu pieredze, plus vēl eksperimenti treniņu laikā.

Sacensībās ar precizitāti, veiksmi un barības bāzi nepietiks, nepieciešama arī emocionālā stabilitāte, pārliecināts A. Bikmais. Kad zivs piecopē, adrenalīns sit augstu vilni, taču makšķerēt ar emocijām nedrīkst. Svarīgi zivi «izvadīt» krastā, emocionālās dzirksteles apslāpējot ar vēsu prātu, nianses atklāj M. Bērziņš.

«Pēdējās sacensību stundas intensīvi strādājām, meklējot karpu pa visu sektoru. Pārmetāmies ik pa pusstundai, meklējot zivis dažādā attālumā, un beigās atradām 150 metru distancē, pilnīgi nebarotā vietā. Stundu pirms sacensības beigām mana boila karpām «norāva jumtu», trīs copes 15 minūtēs, un tika izcīnīta pelnīta uzvara. Trīs diennaktīs pagulēju apmēram piecas stundas. Varat iedomāties sajūtas pēc sacensību beigām!» stāsta uzvarētāju komandas pārstāvis Ainārs Barons.

Piemānīt lielu zivi
Šajā makšķerēšanas veidā piesaista skaisti un ātri lomi, vienisprātis ir makšķerētāji. Lai arī sacensību noslēgumā pa kādam copmanim paironizē, ka būtu laiks ņemt parasto makšķerkātu un doties uz upīti, taču patiesībā no karpām tik viegli vaļā nevarot tikt. Tā ir kā narkotika, salīdzina Vecumnieku copmanis A. Bikmanis. Baušķeniekam Uldim Krēgeram tīk piemānīt lielu zivi, kā arī intriga noķert iespaidīgāko eksemplāru. Tas Uldim šajās sacensībās arī teju izdevās. Viņš no Valles «paradīzes» ūdeņiem izcēla 12,65 kg smagu karpu. Līdz mača «Big fish» nedaudz pietrūka, smagākais loms šoreiz bija 13,65 kg, bet vidējais svārstījies ap sešiem kilogramiem.

Karpu «Makšķernieku paradīzē» ir ap desmit tonnām, tai pašā laikā ūdenskrātuvē ir arī plēsoņas – līdakas, zandarti, sami. Ūdenskrātuvei ir savi «sanitāri» – baltie amūri un platpieres, pa kādam asarītim. Zivju daudzveidība gana liela, taču trofejas tiek taupītas sacensībām. «Esam tendēti vairāk sportam, ne pārtikai, tāpēc karpas, kas lielākas par četriem kilogramiem, komerczvejā paturēt nevar, bet jāatlaiž atpakaļ,» skaidro M. Bērziņš.

Viņš atzīst, ka karpu makšķerēšana piesaista arī «parastos» makšķerniekus un ar universālu rīku varot noķert trofejas izmēra eksemplāru. Taču īsteno karpinieku sabiedrībā ir arī īsteni rīki – profesionāls ekstraaprīkojums, kas maksā bargu naudu. Viens makšķerkāts ar spoli esot tūkstoš latu vērts, bet viss ekipējums prasot 5 – 10 tūkstošus latu.

Latvijā tikai pietrūkstot lielas ūdenskrātuves, kur rīkot starptautiskas sacensības. «Makšķernieku paradīze» ar 11 ha ir daudz par mazu, lai satilpinātu vairāk nekā 20 komandu. Pašlaik Valles kompleksa saimnieka mērķis ir izveidot šai nozarei vismaz 40 – 50 ha ūdenskrātuvi, taču vēl ir jāatrod konkrēta vieta un finansējums. Patlaban šim sporta veidam neesot valsts atbalsta, tas nav iekļauts olimpiskajos sporta veidos, taču tālākā nākotnē M. Bērziņš gribētu to redzēt Olimpiādē.

INTERESANTI

Slepenā barības recepte, ko makšķernieki atraduši mētājamies pie Viešūra ezera:

bumbu svars 200 – 300 g;

20 kg×2 maisi saulespuķu spraukumu;

25 kg×3 maisi foreļu barības (Polija);

300 olas, plus 2 rezervē;

10 kg×4 «Dobeles dzirnavnieks»;

35 bundžiņas kukurūzas «Bonduelle»;

38 kg normālās boilas no «Mainline», «Richvort», «Nutrabaits»;

30 kg vecās boilas (no Iļjas laikiem);

1 litrs minamino;

1 litrs nutramino;

8 kg prosas;

«Robin Red»;

olu pulveris;

GLM un... (šeit nevar saprast, peles sagrauzušas).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izceļ pustonnu kaprīzo smagsvarnieču

Kategorijas