BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pļaujas svētkos Bārbelē iesvēta Lazdu vējdzirnavas

Žanna Zālīte

2013. gada 8. septembris 16:10

11780
Pļaujas svētkos Bārbelē iesvēta Lazdu vējdzirnavas

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta brīvdabas muzejā «Ausekļu dzirnavas» sestdien, 7. septembrī, jau piekto rudeni tika rīkoti Pļaujas svētki.

Vairāki simti apmeklētāju baudīja saulaino dienu, vēroja ap 50 amatnieku un mājsaimnieču rosīšanos, iesaistījās rudens lauku darbos, mielojās ar dažādiem labumiem un bija aculiecinieki nozīmīgam brīdim – Lazdu vējdzirnavu iesvētīšanai. Maltavas uz Bārbeli atceļojušas no Bauskas novada Īslīces pagasta Ādžūniem. Tās 1919. gadā Jēkaba Bumbiera tēvs iegādājies Jelgavas puses Cielavu krogā un, sarīkojot talku, vienas dienas laikā pārvedis ar 21 zirga pajūgu.

«2010. gadā saimnieki lūdza, vai nevaram saglābt vējdzirnavas no iznīcības. Uzņemties šo lielo un atbildīgo darbu – tā mūsu ģimenei bija milzīga avantūra. Ja šodien tas būtu jādara, diez vai piekristu,» atklāja Mārtiņš Mediņš, Ausekļu dzirnavu īpašnieks. «Pirms divām dienām ar palīgu spēkiem skaistajai ēkai iegriezti spārni, taču šodien to nedarīsim, jo vēl jāmontē iekārtas. Iespējams, nākamā gada rudenī mani varēsit griezt ar spārniem uz riņķi.»

Pirms apmeklētājiem tika vērtas Lazdu vējdzirnavu durvis, ēka tika iesvētīta. «Šie Pļaujas svētki atgādina, ka mums vienmēr jārūpējas gan par miesas, gan gara veselību. Lai sēklas, ko iesējam, pārtop lielos augļos un nes prieku ne tikai pašiem, bet arī cilvēkiem visapkārt un Dievam! Lai katrs, kurš ar pateicību šajās dzirnavās strādās vai atpūtīsies, saņem veselību miesai un aizbildniecību dvēselei!» vienoties kopējā lūgšanā aicināja priesteris Ingmārs Zvirgzdiņš no Jelgavas.

Pēc tam ierūcās senie spēkrati, iešķindējās izkaptis, un ļaudis devās uz demonstrējumu lauku novākt ražu. Bauskas novada Īslīces pagasta iedzīvotāja Rita Berķe sekoja līdzi gan pļaušanai un kūlīšu siešanai, gan aršanai. «Tā ir liela bagātība, ko te var redzēt. Pavasarī apmeklēju Sējas svētkus un noteikti braukšu atkal.» R. Berķes mazdēlu Lauri vairāk interesēja senā tehnika.

Maizes istabā pircējus gaidīja brangi rupjmaizes klaipi un silti pīrāgi, bet muzeja plašajā teritorijā ikviens varēja iepazīt amatnieku prasmes un nolūkot sev vajadzīgas lietas, apskatīt daudzveidīgo eksponātu bagātīgo krājumu un unikālo darbarīku kolekciju. Lielu un mazu ka biezs bija pie katliem un pannām, kur garaiņus meta jēra gaļas zupa, pukšķēja biezputra, čurkstēja kartupeļu pankūkas un vilināja citi saimnieču sarūpētie labumi.

Iecavas upes ielokā valdīja kņada, skanēja smiekli un raisījās valodas, rībēja agregāti un zibēja spriguļi. Uzmanību piesaistīja gan kulšana, graudu tīrīšana un malšana, gan kartupeļu šķirošana un citi darbi. Savu māku rādīja virvju vijēji no Balvu novada Bērzpils pagasta. Tēvs un dēls Antons un Gunārs Škapari savu arodu likuši lietā jau padomju laikos. «Šīs ir pakulu virves, bet, ja darina no liniem, tad manta ir mūžīga,» paskaidroja Latgales amatnieki.

Ratu šķūnī notika kulšana ar spriguļiem. Tajā, kā ik gadu, iesaistījās Bārbeles mazpulcēni kopā ar skolotāju Voldemāru Barenu. Jaunieši veica arī citus darbus.

Pirmo reizi Pļaujas svētkus apmeklēja baušķeniece Igunda Bēmane kopā ar ģimeni. «Apskatījām amatnieku rosīšanos, patika kartupeļu šķirojamā mašīna. Tas gan ir vērtīgs izgudrojums! Protams, nogaršojām arī kartupeļu pankūkas.»

Vecumnieku pagasta podnieks Leonīds Kupčs savas aroda prasmes rāda ik reizi. Šoreiz viņš bija paņēmis līdzi 36 māla gabaliņus, un līdz vēlai pēcpusdienai pāri bija palikuši vien četri. Pie virpas sēdās gan bērni, gan pieaugušie.

Pasākumu kuplināja viesi no Skaistkalnes – pūtēju orķestris un jauniešu deju kolektīvs «Vanadziņi» – un Valles amatierteātra ļaudis. Par jauku gaisotni, kā ik reizi, svētkos rūpējās tautas muzikanti Albīns Baļčūns un Aigars Urtāns.