Bērna raksturs veidojas agrīnā vecumā

2013. gada 6. septembris 00:00

Augustā divām audžuģimenēm no Bauskas novada – Jānim un Lilitai Seržāniem un Ritai Laikai – bija izdevība un reizē izaicinājums kopā ar saviem audžubērniem skoloties pie ASV terapeitisko spēļu speciālistes Mērijas Ringas – sertificētas pasniedzējas, kas Latvijā bijusi jau 14 reižu, lai apmācītu profesionāļus, kā arī vecākus. Viņa izglītojusies Hjūstonas universitātē, ir laulību un
ģimenes terapeite un tic tam, ko dara.

Vecāku spēks stingrībā un mīlestībā
Aizvien biežāk vecāki, pirmsskolas iestāžu un sākumskolas pedagogi sūdzas par bērniem vecumā no deviņiem līdz apmēram divpadsmit gadiem, kuriem ir smagas uzvedības problēmas, proti, agresija pret līdzaudžiem, skolas neapmeklēšana, iekšējās kārtības noteikumu neievērošana, nepieņemama uzvedība sabiedriskās vietās un vecāku prasību ignorēšana. Tas novērojams ne tikai riska ģimenēs, aizbildņu, adoptētāju un audžuģimenēs, bet arī saimēs, kurās vecāki apzinīgi audzina savas atvases.

Bērnu uzvedības un disciplīnas pamati tiek veidoti jau agrīnā vecumā ģimenē – vecāku un bērnu attiecībās, kur noteicošais ir stingrība, paraugs, mīlestība un autoritāte. Augot pie prasībās vājiem vecākiem, bērns nejūtas pasargāts, drošībā. Pats sāk meklēt pseidodrošību, uzstādot vecākiem, skolotājiem un sabiedrībai savus noteikumus un prasības, kas tiek tulkotas kā bērna uzvedības problēmas. Tāda ir Mērijas Ringas pieredze.

Glāsta trūkums ir vardarbība
Terapeitiskās spēles (saīsināti – teraspēles) ir metode darbam ar bērnu un ģimeni. Tās izstrādātas ASV, Čikāgā, bet gadiem ilgi pazīstamas un pielietotas arī pie mums, tikai tām nav īpaša nosaukuma. Plaukstiņspēles, piemēram, «Cepu, cepu kukulīti», vecais, mīļais klēpis, šūpļadziesmiņa, pasaciņa, glāsts, pieskāriens, lūkošanās acīs un vakara sarunas. Tieši tas, kam ikdienā tik ļoti trūkst laika, skaidro Lilita Seržāne.

Teraspēles mērķis ir veicināt un stiprināt bērnu savstarpējās attiecības, kā arī veidot uzticēšanos, pašapziņu un to visu darīt jautri.

Lilita uzskata, ka mūsu mazpilsētā svarīgākie teraspēļu elementi lieti noderētu visām jaunajām māmiņām, ne tikai audžumammām, kuras bērniņu saņem ar zābaciņiem kājiņās, kad pirmais dzīves gads jau pagājis. Pirmā maņa, ko sajūt bērns, vēl būdams mātes miesās, ir pieskāriens. «Tā trūkums ir ļaunāks par jebkuru vardarbību!» spriež audžumamma. Svarīga ir gādība, ne tikai maizes kukuli nopērkot, bet acu kontakts, mīļums, katru drēbīti uzvelkot, pamperu nomainot, lalinot, runājot, smaidot un sagaidot bērna smaidu sejā kā apliecinājumu, ka viņš jūtas drošs. Bērna kutināšana, lai tas ķiķina, ir māns, ka viņam ir labi...

Lilitai Seržānei jautājumu ir vairāk nekā atbilžu: «Bērns jūtas drošs savos ratiņos, bet ko viņš gūst no vecākiem, kuri drasē pa pilsētu ar cigareti mutē? Te nu vietā ir likums par smēķēšanas aizliegumu mazuļa klātbūtnē. Labi jau ir, ka pamperu gadsimts, bet vai protam bērnu no tiem atradināt?»

Semināra mērķis bija veicināt bērnu emocionālo attīstību, uzlabot vecāku un bērnu savstarpējās attiecības, palīdzēt vecākiem labāk izprast savus bērnus un viņu vajadzības, kā arī palīdzēt pareizāk reaģēt uz viņu uzvedības problēmām. «Vai nebūtu laiks atjaunot vecāku tautskolu nodarbības? Vai nebūtu laiks ieviest jauno ģimeņu patronāžu, lai atbalstītu jaunos vecākus viņu nedrošībā?» atkal jautā Lilita. Varbūt tad nebūtu mūsdienu modernās pēcdzemdību depresijas.

Ieguvumi
Iegūtais ir it kā zināms, viss vecais, labais, bet citādā griezumā. Audžuvecāki uzzināja vairāk par bērnu attīstību, spējām, pilnveidoja līdzšinējās zināšanas par audzināšanas principiem, kā arī ieguva praktiski pielietojamas idejas, kā regulēt bērnu emocijas un uzvedību.

Semināra apmeklētāju ieguvums bija arī visa teiktā medicīnisks pamatojums, par ko ikdienā reti kad aizdomājas, bet vēlāk nākas sastapties ar problēmu bloku. Jaunākie pētījumi rāda, ka terapeitiskā spēle ir efektīva bērniem ar atšķirīgu attīstību, tā iedarbojas uz nepieciešamajām smadzeņu zonām, un bērns labāk mācās, ir labāka pašuztvere, emocionālā pašsajūta, un viņš labāk saprotas ar līdzcilvēkiem.

Nodarbības bija gan atsevišķi bērniem, gan vecākiem, tad kopīga prakse. Ritas Laikas audžumeita Anastasija ir gandarīta, ka tik daudz laika pavadījusi divatā ar mammu.

Dzīvot nesteidzīgāk
Tagad visu apgūstot, saliekot pa plauktiņiem un gaidot ASV sertifikātus ar apstiprinājumu, Lilita kopā ar vīru nolēmusi šos teraspēļu elementus iekļaut Jāņa vadītajās mūzikas terapijas nodarbībās. Lilita papildinās leļļu un pasaku terapijas stundu tēmas, lai ieguvums būtu abpusējs. Viņi zina, ka vecāku un bērnu attiecības ir jākopj, jāstiprina. Tas veicina bērna iekšējo drošību, pārliecību par sevi, attīsta empātijas (iejušanās) spējas. «Protams, tas ir ikdienas darbs,» atzīst teraspēļu tehniku apguvusī audžumamma.

Šīs spēles būtu īpaši lietderīgas, ja vecāku un bērnu attiecībās ir piedzīvots pārrāvums. Tās noderīgas arī sociālajiem darbiniekiem. Tās vajadzīgas traumu, paaugstināta stresa gadījumos, agresīviem bērniem, noslēgtiem, izteikti kautrīgiem, nomāktiem bērniem, kuriem ir grūti iekļauties sabiedrībā, socializēties un draudzēties, bērniem ar attīstības traucējumiem, arī pie autisma un fobiju gadījumā. «Pirms teraspēli sākt, pašiem vacākiem jābūt gataviem un jāgrib to darīt, jo tā nav vienas dienas darbošanās,» tā Lilita.

Raksturojot meistari Mēriju Ringu, Seržānu ģimene atzīst, ka «apbrīnojams ir viņas miers, nesteidzība, ar kādu viņa darbojas ar katru bērniņu, neuzbāzīgā uzmanība pret visiem, spēja seminārā atrast laiku aprunāties ar vecākiem un samīļot katru bērnu».

Varbūt arī mums ir laiks apstāties un dzīvot nesteidzīgāk, izbaudīt katru Dieva doto dienu, atlikt malā kādu nepadarītu darbu, paņemt klēpī savu bērnu un izveidot ciešu kontaktu tieši ar viņu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bērna raksturs veidojas agrīnā vecumā

Kategorijas