BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielākā bagātība – ģimene

Inga Muižniece

2013. gada 6. septembris 00:00

117
Lielākā bagātība – ģimene

Gailīšu pagasta iedzīvotāja Mārīte Bluša jau vairāk nekā 20 gadu ir mājsaimniece un par dzīvi nesūrojas. Ikdienas darbus viņa veic ar dzirkstošu dzīvesprieku un ir čakla rokdarbniece, kura ik pa laikam iemācās ko jaunu.

Nav jāgarlaikojas
Jaunībā Mārīte apguvusi šuvējas profesiju un strādājusi Bauskā. Piedzimušas divas meitas, bet pēc dēla nākšanas pasaulē māmiņa no algota darba atteikusies.

«Man patīk savējos pavadīt un sagaidīt, kopt dzīvokli, dārzu, gatavot maltītes, vienmēr ir, ko darīt,» stāsta Mārīte. Pagājušā gadsimta
90. gados viņa apšuvusi visu ģimeni, jo veikali bija tukši. Varējuši iztikt ar pavisam mazu naudiņu, jo māmiņa savējos sātīgi pabarojusi, izmantojot dārzā izaudzēto. Meitas un dēls izauguši, ģimenei pievienojušies divi mazbērni, un tagad lielākais prieks esot visus uzņemt ciemos. «Tā ir mūsu bagātība, ko abi ar vīru Māri esam sakrājuši kopā pavadītajos
36 gados,» vērtē Mārīte.

«Grābekļa» šalles

Pēdējos gados Mārīte aizrāvusies ar jaunu rokdarbu veidu apgūšanu. Nopirkusi interesantu faktūrdziju, bet adīšanai tā nederēja. Bauzes tirgū Bauskā gadījusies brīdī, kad dziju pārdevēja paziņai ierādīja, kā šo materiālu izmantot, pielietojot koka grābeklim līdzīgu pamatni. Tā bija tapošana. Mārīte paskatījusies, sapratusi būtību, tapušas ap 20 greznas šalles. Viņa to ir mācījusi arī citiem.

«Ziemā manējās ir trešdienas. Divus gadus esmu braukusi pie Ilzes Krieviņas uz rokdarbu studiju «Kamolītis» amatniecības un mākslas centrā «Bauskas skapis». Tur tapa mans pirmais musturdeķis no krāsainiem adītiem taisnstūriem. Piešuvu oderi, sega ir skaista, viegla un ļoti silta. Pērn apguvu visādus tamborēšanas knifus, jau gaidu jaunās sezonas nodarbības,» atzīstas Mārīte.

Pēc rokdarbos pavadītas stundas Bauskā Māris ved sievu uz Īslīci. Līduma kultūras namā pie Aigas Baltalksnes Mārīte iemācījusies no kļavu lapām pīt cepures un veidot dekorus, apguvusi dekupāžu, pērļošanu un pat vecu kaklasaišu izmantošanu.

«Vēlie ķirši»
Vajadzīgā izmēra «grābekli» tapošanai sievai izgatavojis vīrs Māris – prasmīgs galdnieks, kurš šajā arodā strādā kopš jaunības. Pagājušajā ziemā Mārīte pati iemācījusies no krāsainas dzijas ar pavisam vienkāršu paņēmienu radīt skaistus rūtainus lakatus. To darināšanai vajadzīgo rāmi izgatavojis vīrs, kurš visādi atbalsta dzīvesbiedres vaļaspriekus. Sarunas laikā sēžam pie Māra gatavota galda, Mārīte rāda vīra un dēla uzmeistaroto plauktu, kurā kā mājiņā satilpusi ģimenes kolekcija – vairāk par 130 dažādu veidu un izmēru bizbizmārītēm.

No atvilktnēm Mārīte ceļ pašas gatavotas zeķes, čības, cimdus, šalles, lakatus, rotas. Var piemeklēt dāvanu lielam vai mazam. «Rokdarbam vienmēr ir pievienots roku un domu siltums, kur nu vēl sirsnīgāk. To novērtēja arī mana Austrālijas tante, kurai devu līdzi pašas darināto. Valkā un priecājas,» saka Mārīte.

Atsevišķi būtu jāstāsta par saimnieces sakrātajām interesantu ēdienu receptēm un meistarstiķiem virtuvē. Mūs viņa pārsteidz ar «vēlajiem ķiršiem» – kārumu, kas izskatās un garšo labi. «Gaļas mašīnā samaļu 150 gramus vafeļu un tikpat zefīra, iemaisu divas ēdamkarotes piena, 20 gramus sviesta. Veidoju nelielas bumbiņas, ko pamērcēju biešu sulā un apviļāju cukurā. Par kātiņiem noder priežu skujas,» recepti atklāj Mārīte Bluša.