Rundāles un Svisločas sadarbība neļauj ieslīgt rutīnā

2013. gada 4. septembris 00:00

Krievija nupat devusi rīkojumu naftas uzņēmumiem samazināt naftas piegādes Baltkrievijai par aptuveni 25%. Agrāk šādas ziņas pārējo vidū nebūtu īpaši izcēlusi, bet nu pēc Rundāles novada sadraudzības rajona Baltkrievijā – Svisločas – apmeklējuma pievēršu uzmanību.

Naftu un gāzi Baltkrievija saņem lēto, arī tālab cenas tur zemas, un iztikas līmenis tiek noturēts ciešams. Sankcijas neko labu turienes iedzīvotājiem nesola. Diez vai degvielu varēs iepildīt par 7800 rubeļiem (46 santīmiem) litrā, kā tas bija 24. augustā.

Duāli iespaidi
Sarunās ierindas baltkrievi Batjku – prezidentu Aleksandru Lukašenko – vērtē augstu un jūt līdzi viņam, kāds milzu spiediens Batjam no apkārtējām valstīm esot jāiztur. Bet viņš no kursa neatkāpjas.

Iespaids par šo «kursu» ir duāls. Tiklīdz šķērsota Baltkrievijas robeža, acīs krītošākais ir daudzo rūpnīcu korpusi un dūmeņi, labā automaģistrāle, kas ved no Lietuvas pierobežas caur Lidu līdz Svisločai Grodņas apgabalā. Ļoti daudz jaunbūvētu baznīcu. Ko tur liegties – ne mums tādu rūpnīcu, ne tik labas šosejas. Atcerējos, pa kādu bezceļu baltkrievu skolēni šopavasar tika vesti no Rundāles uz Sviteni... Tiesa, rundālieši uz Baltkrievijas lauku apdzīvotajām vietām, kuru Svisločas rajonā ir 154, vesti gan netika.

Rajona laikraksts «Svislackaja Gazeta» tiek maketēts datorā ar to pašu «InDesign» programmu, kurā top arī «Bauskas Dzīve» un vairākums Latvijas un Eiropas preses izdevumu; fotogrāfs izmanto tādu pašu fototehniku kā mēs Latvijā. Plašajos un skaistajos laukos raža novākta ar «Claas» un tai līdzvērtīgu tehniku, ziemas rapši apsēti. Skatītajos Volhovijskas un Svisločas pilsētu centros nami renovēti arī bez Eiropas naudas. Tikai... tās mājas atrodas Ļeņina, Fēliksa Dzeržinska, Sociālisma ielā. Viesnīcā numuriņos pie sienām ir smieklīgi inventāra saraksti, plakāti ar skaidrojumiem par AIDS un trīs dvielīši kabatlakatiņa lielumā, gluži kā bija Bauskas viesnīcā padomju gados. Serviss un apkalpojošais personāls kafejnīcās lika atminēties pagājušā gadsimta 70. – 80. gadus.

Kirmašā tiekas sābri
Rundāles novada pašvaldība no pērnā gada marta īsteno sadarbību ar Svisločas rajonu Baltkrievijā. Bijušas skolēnu, pedagogu, kultūras darbinieku apmaiņas vizītes un tikšanās. Ikviens šāds brauciens abpusēji izglīto un bagātina ļaudis. Vieniem tas stimulē attīstību, citiem palīdz novērtēt to, kas pašiem labs sasniegts.

24. augustā Svisločā bija lieli svētki – tika atjaunota gadsimtus senā, jau 1783. gadā poļu grāfa Vinsenta Tiškeviča iedibinātā Svisločas jarmarkas (baltkrievu valodā – kirmašs, latviski – ‘gadatirgus’) tradīcija.

Ciemiņu pulkā bija gan Rundāles novada domes oficiālā delegācija – priekšsēdētājs Aivars Okmanis, vietniece Inta Klīve, finanšu nodaļas vadītāja Marija Teišerska, sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kociņa –, gan Svitenes folkloras kopa, novada kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica, gan keramiķe no Pilsrundāles Laura Ikerte. Viesi, ko vietējie dēvē par sābriem – kaimiņiem, draugiem –, bija atbraukuši arī no Ukmerģes Lietuvā un Gainovkas Polijā. Mājinieki visus uzņēma ar īsti slāvisku viesmīlību un sirsnību. Svitenieku uzstāšanās izpelnījās skaļus aplausus, L. Ikertes melnās keramikas trauki raisīja lielu interesi.

Ieinteresē mūsu melnā keramika
Svisločas pilsētas centrālajā laukumā, kas ir rajona izpildkomitejas ēkas priekšā un nes Kārļa Marksa vārdu, lejas strūklaka, placi pilda Baltkrievijas, Polijas un Rundāles amatnieki. Par viņiem gādā rajona Amatu nama direktore Natālija Pučkina. Tērpusies stilizētā baltkrievu tautas kostīmā, jaunā sieviete ierāda vietas amatniekiem, palīdz izlikt darinājumus, liela un slavē ļaudis, kuri raduši laiku atbraukt uz kirmašu. Amatu nams darbojas desmit gadu un ir vietējo rokdarbnieku balsts.

Līdzās rundālietes Lauras Ikertes keramikas stendam novietojusies no Brestas apgabala atbraukusī amatniece Raisa Petrovna. Viņa pin visdažādākos priekšmetus no salmiem: trauciņi, groziņi, zvaniņi, vainadziņi. Šie ir īsti baltkrieviski darinājumi, un Laura no tirdzniecības vietas kaimiņienes iegādājās dažus suvenīrus. Raisa ir žiperīga pensionāre, Baltkrievijā pelnītā atpūtā sievietes dodas no 55 gadu vecuma, kā mums bija padomju laikā. Pati izaudzējot rudzus, novācot, sagatavojot salmus rokdarbiem. «Nevaru jau gaidīt, kamēr kolhozā to labību novāks. Man ir noteikts laiks – rudzus pļauju katru gadu pa Pēteriem un Pāviliem. Tieši rudzu salmi ir vislabākie maniem meistardarbiem,» stāsta Raisa, kura Latviju, protams, zinot.

Par Lauras Ikertes melnās keramikas darinājumiem interese milzīga. Citu līdzīgu kirmašā nav. Rundāliete prot ar vietējiem aprunāties, māk par savu darbu interesanti pastāstīt. Viņas traukus nopērk vietējā ārste, iepērkas jauniete, kura nu dzīvo un strādā Minskā, Marina Kislaja. Viņa ir inženiere ķīmiķe farmaceitiskajā rūpnīcā, Svisločā dzīvo vecāki – māte poliete, tēvs baltkrievs, te beigusi skolu, tālab brīvdienās atbrauc. Marinai patīk tautas māksla, folklora, dejojusi tautas dejas, amatnieku darinājumus augstu vērtē, un senā stilā veidotā un apdedzinātā keramika viņai ļoti iepatikusies, tālab no Lauras nopirkusi vairākus izstrādājumus.

Atbildība, kas spārno
Folkloras kopas «Svitene» dalībniekus svētkos intervēja Baltkrievijas televīzija «Belsat» – pirmais un vienīgais neatkarīgais TV kanāls Baltkrievijā. Ar viņiem runā kopas vijolniece Solvita Bite. Vijoļspēle bijusi viņas tēva sapnis, un Solvita to pašmācībā apguvusi, ir muzikāla. Ciemošanās pie kaimiņiem atver acis – gan skatam no malas, gan ieskatīties sevī.

Leons Zarāns, kurš vada 11 dalībnieku Svitenes folkloras kopu, ar viņiem devies pirmajā koncertbraucienā ārpus Latvijas. «Bija atbildība, kas mūs spārnoja. Nopietni gatavojāmies, pārdomājām un izvēlējāmies programmu. Samācījāmies ciemkukulim arī baltkrievu tautasdziesmu. Šādi izbraukumi katram māksliniekam nepieciešami, mēs mobilizējamies, izspraucamies laukā no ierastās vides, pārbaudām savas spējas un palūkojamies uz citiem, iedvesmojamies,» stāsta Leons.

Daloties iespaidos par īsajā braucienā gūto, viņš atklāj, ka redzētā Baltkrievijas daļa šķitusi interesanta. Augstākā līmenī laikam tālab, ka atrodas Polijas pierobežā, vairāk uz rietumiem. «Mēs esam kaimiņzemes, tālab pareizi vien ir, ka esam draudzīgi. Pilsētas svētki šķita krāšņi, jauki, ar daudzveidīgu programmu – koncerts, tirgus, atrakcijas, konkursi, floristikas darbu izstādes ielās. Ļoti patika Svisločas mūzikas skolas audzēkņu un pedagogu priekšnesumi. Bērnu vijolnieku grupa un mūzikas skolotāju ansamblis rādīja profesionālu sniegumu,» teic L. Zarāns.

Pieredzē dosies lauksaimnieki
Svisločas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Oļegs Targonskis atklāja, ka šāda vēriena svētki viņiem sarīkoti pirmo reizi. Viņš bija pateicīgs visiem organizatoriem un dalībniekiem, kā arī viesiem.

Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis «Bauskas Dzīvei» pauda pārliecību, ka sadraudzības līgums ar Svisloču Baltkrievijā mūsu skolēniem, pedagogiem, mākslinieciskajiem kolektīviem ir stimulējošs. Lai godam prezentētu savu novadu un Latviju, ir papildus jāgatavojas un jāmācās. Un tas nāk tikai par labu. Tāpat nākas mācīties ciemiņu uzņemšanu, prasmi novērtēt un parādīt savus sasniegumus. Starptautiska sadarbība neļauj ieslīgt rutīnā.

Svisločā 23. augustā, pirms svētku sarīkojuma, Rundāles novada oficiālajai delegācijai bija pieņemšana rajona izpildkomitejā pie priekšsēdētāja O. Targonska, kurš mūspusi jau apmeklējis. Tika spriests par sadarbības turpmāku attīstību un nolemts, ka Rundāles novada lauksaimnieki pieredzes braucienā uz Svisloču dosies 21. – 25. oktobrī, bet svisločieši šurp dosies jūnijā.

UZZIŅAI

Svisločas rajons Grodņas apgabalā Baltkrievijā

Darbu rajonā vada Tautas deputātu padome un tās izpildkomiteja ar priekšsēdētāju Oļegu Targonski.

Iedzīvotāji Svisločas rajonā – 19,5 tūkstoši; no viņiem 73% baltkrievu, 21% poļu.

Svisločas pilsētā ap 7 tūkst. iedzīvotāju; rajonā ir 154 lauku apdzīvotas vietas.

Rajona teritorijā atrodas 40% no nacionālā parka «Belovežas gārša».

Lauksaimniecības uzņēmumi, pārsvarā sovhozi un kolhozi, – 22.

Rūpniecības uzņēmums viens – Svisločas klūgu mēbeļu fabrika, kas pītās mēbeles vairs gan neražo, saglabāts tikai nosaukums. Tas ir kokapstrādes uzņēmums, kas gatavo grīdas dēļus un līstes.

Nauda: Baltkrievijas rubeļi, ir tikai banknotes, monētu nav. 10 000 rubeļu = 60 santīmu; miljons rubeļu = 60 lati.

Algas: mēbeļu fabrikā nopelnot 4 miljonus rubeļu mēnesī, sovhozā vidēji 2,6 miljonus rubeļu.

Avoti: Svisločas rajona izpildkomiteja un Svisločas mēbeļu fabrikas direktors Vladimirs Lukjanovs.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rundāles un Svisločas sadarbība neļauj ieslīgt rutīnā

Kategorijas