Autogāzei uzveļ papildu slodzi

2013. gada 2. septembris 00:00

Latvijas Gāzes asociācijas biedri savās uzpildes stacijās šodien, 2. septembrī, sāks parakstu vākšanu pret autogāzes akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Protestēt sola arī eirovinjetes pretinieki.

Ne viens vien autovadītājs atrada risinājumu straujajam degvielas cenu kāpumam, mašīnās uzstādot autogāzes iekārtas. Tagad valdība plāno paaugstināt autogāzes akcīzes nodokli. Finanšu ministrijā uzskata, ka nodoklis palielinātu cenu par 1,54 santīmiem litrā. Tā liecina ziņu aģentūras LETA informācija.

Cietīs pircējs
«Vēl nav zināms, par cik pieaugs autogāzes cena. Ir tikai prognozes,» precizē Bauskas uzņēmuma SIA «Aksion» valdes priekšsēdētājs Vilis Zibols. Augustā stājušies spēkā noteikumi, kas paredz nodevu naftas produktu rezervju uzturēšanai Latvijā. Tie ir 16,63 lati par katru iepriekšējā kalendārajā mēnesī realizēto degvielas tonnu pirmās kategorijas naftas produktiem – sašķidrinātajai naftas gāzei. Šis cenu kāpums skar ne tikai autogāzi, bet arī balonu gāzi mājsaimniecībām. «Pats interesantākais ir tas, ka nekādu autogāzes rezervju nav,» ironizē V. Zibols. Rezerves tiek veidotas benzīnam, dīzeļdegvielai un degvieleļļai, liecina Ekonomikas ministrijas informācija.

«Rezervju nodeva paaugstinās autogāzes cenu vairāk nekā par santīmu. Cietīs mūsu pircējs, kurš nebūt nav tas bagātākais Latvijas iedzīvotājs – gāzes iekārtas uzstāda vidusslānis un trūcīgie, kas vēlas ietaupīt,» novērojis V. Zibols. Viņš uzsver – lai arī gāze ir lētāka, ekspluatācijas izmaksas tai ir lielākas – vajadzīga papildu apkope, gāzes iekārtas ierīkošana maksā 500 – 700 latu. Laikā, kad vismaz seši procenti Latvijas iedzīvotāju ir izvēlējušies šo degvielas veidu, valdība tam piemēro papildu maksājumus.

Ietekmēs reģionus
«Ekonomikas ministrijas iecere nākamgad palielināt akcīzes nodokli autogāzei, tā cerot valsts budžetam papildus iegūt 2,8 miljonus latu, kārtējo reizi pierāda ministriju mazspēju risināt ekonomiski kompleksus jautājumus. Tā vietā «mazajam cilvēkam» tiek uzkrauti jauni ikdienas izdevumi,» uzskata Latvijas Loģistikas asociācijas dibinātājs Kalvis Vītoliņš.

Viņš atzīst, ka autogāzes cenas pieaugums par aptuveni vienu līdz pusotru santīmu litrā nebūtu trakākais variants. Viņu uztrauc citi rēķini – cenu kāpums skars maizes, piena un citu pirmās nepieciešamības preču izvadāšanu pa Latvijas reģioniem ar mazākiem spēkratiem.

Valdība neatbalsta godīgumu
Latvijas Gāzes asociācija, kuras biedre ir arī SIA «Aksion», kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas priekšlikumu palielināt akcīzes nodokli autogāzei. Tā uzsver autogāzes nozīmi vides jomā. Saskaņā ar speciālistu aprēķiniem, autogāze četrreiz mazāk nekā benzīns vai dīzeļdegviela piesārņo gaisu un pilsētas notekūdeņus. Autogāze nesatur smagos metālus.

V. Zibols pievērš uzmanību arī godīguma principam, uzsverot, ka autogāzes tirdzniecībā ir maz iespēju nelegālai darbībai. No dīzeļdegvielas transporta valsts neiegūst milzīgus līdzekļus – daudzi šo degvielu pērk ārzemēs, ieved nelegāli un iegādājas melnajā tirgū. K. Vītoliņš tam piekrīt: «Nevienam nozarē strādājošajam nav noslēpums, ka smagā autotransporta lietotāji degvielu pilda Krievijā. Tur tā maksā par vienu trešdaļu lētāk nekā mūsu valstī. Latvijā degvielu pērk un akcīzes nodokli maksā «mazais cilvēks».» Speciālisti vērš uzmanību, ka valdība cenšas iegūt lielāku labumu no jomas, kurai no maksājumiem nav iespēju izvairīties, šādi nevis atbalstot godīgumu, bet gan uzveļot papildu slogu.

Drauds nozarei
Latvijas Gāzes asociācijas dalībnieki uzsver, ka problēma ir nevis pusotrs santīms, bet gan uzticība valstij. Publicētā informācija vēstī, ka tiek apspriestas idejas par dīzeļdegvielai vai benzīnam līdzīga akcīzes nodokļa piemērošanu autogāzei.

Ja Eiropa ilgtermiņā lems par autogāzes nodokļa likmes pielīdzināšanu benzīnam, tad gāzes cena sasniegs 70 santīmu litrā, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis. «Latvijā autogāzes akcīzes nodoklis ir kā sociālās spriedzes mazināšanas jautājums, jo ierindas autobraucējs iegūst iespēju izmantot lētāku degvielu,» tā O. Karčevskis. Tas varētu iznīcināt šo nozari, uzsver speciālisti.

K. Vītoliņš iesaka situāciju risināt ar eirovinješu ieviešanu. Tas tomēr neesot vienkārši.

Pieprasa pildīt likumu
Valdība 20. augustā konceptuāli atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no nākamā gada jūlija ieviest autoceļu lietošanas nodevu. Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas un Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas vadītāji sagatavojuši vēstuli atbildīgajām institūcijām, kurā izsaka neapmierinātību par veidu, kā tiek plānots ieviest autoceļu lietošanas nodevu jeb eirovinjeti. Viņi pieprasa to atlikt līdz 2016. gadam un sola viedokļa ignorēšanas gadījumā plašas protesta akcijas. Izstrādājot grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, Satiksmes ministrija neesot ņēmusi vērā to nozares pārstāvju viedokli, kas ikdienā veic vairumu iekšzemes pārvadājumu.

Kā norāda asociācijas pārstāvji, Autoceļu likumā minēts, ka valsts autoceļu fonda programmai jānovirza 100 procenti no iekasētā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un 80 procenti no degvielas akcīzes nodokļa. Realitātē 2012. un 2013. gada budžeta likumā autoceļu fondam paredzēti vien aptuveni 20 procenti no ekspluatācijas un aptuveni astoņi procenti no degvielas akcīzes nodokļa. Tas nozīmē, ka jau patlaban attiecīgo nodokļu maksātāji tiek nepamatoti diskriminēti. «Maksājot minētos nodokļus, autopārvadātāji «lāpa» budžeta caurumus lielākā mērā kā citas sabiedrības grupas, kas ir nozīmīgs vienlīdzības principa pārkāpums,» teikts vēstulē.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss žurnāla «Kapitāls» augusta numurā paudis informāciju, ka pēc statistikas datiem 85 procenti no Latvijas teritorijā ekspluatētajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru svars ir lielāks par 12 tonnām, nekad nedodas pāri valsts robežai. Varot secināt, ka, ieviešot autoceļu lietošanas nodevu, tā atstās niecīgu iespaidu uz tranzīta nozari, vietējie pārvadātāji uzņemsies lielāko daļu šīs nodevas finansiālā sloga.

UZZIŅAI

Palielinot akcīzes nodokli naftas gāzēm, šajā gadījumā autogāzēm, maksimālais tās galacenas pieaugums būs 1,54 santīmi par litru. Pašlaik Eiropas Savienībā noteiktais minimālais nodokļa līmenis autogāzei ir 88 lati par tonnu. Paredzēts to palielināt līdz 112 latiem. Aptuvenā autogāzes cena Latvijā ir 40 santīmi par litru. Palielinot akcīzes nodokli, tās cena sasniegs ne vairāk kā 41,5 santīmus par litru.

Avots: Finanšu ministrija.

Pērn sašķidrinātās naftas gāzes nozares kopējais apgrozījums bija vairāk nekā 70 miljoni latu, tai skaitā autogāzei – 24,8 miljoni latu, savukārt nodokļos tika veikti maksājumi vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā.

Avots: Latvijas Gāzes asociācija.

Patlaban Satiksmes ministrijas izstrādātajos grozījumos paredzēts,
ka atkarībā no dažādiem faktoriem nodeva transportlīdzekļiem no 3500 kilogramiem var svārstīties no 400 līdz 925 eiro (655 latiem) gadā. Tāpat noteikta arī dienas, nedēļas un mēneša likme. Dienas likme svārstās no astoņiem līdz 11 eiro.

Avots: Satiksmes ministrija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Autogāzei uzveļ papildu slodzi

Kategorijas