Jāzina, kad laiks pienācis jaunajiem

2013. gada 30. augusts 00:00

Skaistkalniete Biruta Lužina, kam šonedēļ cienījama dzimšanas diena, maijā ar vīru svinēja 50 gadu kopdzīves jubileju jeb zelta kāzas. «Nemaz neliekas, ka tik ilgs laiks pagājis,» aizdomājas jubilāre.

Baznīca pie mājas
Abuprāt, viss, ko dzīvē vēlējušies, ir sasniegts – māja celta desmit gadus, ir sava mašīna, uzaudzināta meita Vita. «Tepat pie pašām mājām ir baznīca, ko apmeklējam katru svētdienu, dakteris, veikali. Viss ir, tikai par ērtībām un skaisto ainavu no kalngala ir jāmaksā. Visapkārt ir kritenes, baidos, ka abi ar vīru kādu rītu varam pamosties Amerikā,» pajoko jubilāre.

Dzīvesbiedru Biruta iepazinusi ar viņa māsas starpniecību, ar kuru savulaik tepat Skaistkalnē dzīvots vienā mājā. Kā represētā viņa nevarēja atgriezties Lietuvā, tādēļ radi, tai skaitā brālis, bieži brauca ciemos. Ciemošanās kļuva regulāras, taču nu mērķis bija nevis satikt māsu, bet gan Birutu.

Turp un atpakaļ
Kaut arī dzimusi Vecsaules pagasta «Raku» mājās, bērnība pagājusi Biržos Lietuvā. Turienes skolā pabeigtas pirmās četras klases, kad mācības «paralizējis» karš. «Dzīvoklis sadega, jo atradās uz frontes līnijas. Tad mūs pieņēma saimnieks, pie kura strādājām,» atceras skaistkalniete. Viņas tēvs kādu laiku atradās krievu gūstā Dancigā jeb Gdaņskā Polijā. Viņam atgriežoties, visa ģimene sāka strādāt kolhozā, jo citu darba iespēju laukos nebija.

«Latvijā atgriezāmies 1959. gadā. Mammai pasliktinājās veselība, viņa gribēja būt pie saviem radiem, kad tā diena pienāks,» stāsta Biruta.

Vecumdienu pabalsts nav nekāds lielais, taču pāris uzskata, ka dzīvo labi. Savulaik abiem ar vilcienu sanācis apceļot Padomju Savienību. Biruta atklāj, ka agrāk sapņojusi par iespēju kaut reizi doties uz Indiju. Interese par šo valsti nav zudusi, jubilāre nelaiž garām televīzijas raidījumus, taču arī tad, ja pēkšņi no zila gaisa uzrastos biļetes ceļojumam, viņa uz turieni vairs nedotos. «Kur tad nu tagad?! Atdotu jaunajiem,» prāto gaviļniece. Biruta nesaprot, kāpēc veci cilvēki turpina strādāt, «aizsēžas» darbā un neļauj savā vietā nākt jaunajai paaudzei. Abi ar vīru kopš pensijas vecuma iestāšanās darbam ir pateikuši stingru «nē».

Visi savējie
Ģimenei ir savs mežiņš, no kura ziemai sagādāta malka. No kādreizējās zemnieku saimniecības palicis vien maziņš zemes pleķītis, taču darāmā netrūkst. Sestdien ieplānota kartupeļu talka, tālab abi ciemos gaida mazdēlu, lielo palīgu. Kā šādā reizē pieņemts, pēc padarītā darba būs kopīga maltīte, kurai taps lietuviešu tradicionālais kartupeļu ēdiens – ar gaļu pildīti cepelīni.

Biruta un Antons uzskata, ka te, leišmalē, saglabāt lietuviešu tradīcijas nav grūti, jo aptuveni puse skaistkalniešu ir no brāļu tautas. Turklāt abu nāciju kultūras ir ļoti līdzīgas, arī svētki tie paši. Kaut kas unikāls, viņuprāt, ir augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnē notiekošais gadatirgus jeb Kanepene. «Tie ir mūsu svētki,» abi kopā noteic.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jāzina, kad laiks pienācis jaunajiem

Kategorijas