Rada, patriotisma vadīti

2013. gada 30. augusts 00:00

Ar vārdu «Iecava» interneta vietnē youtube.com saistās 1430 videoieraksti. Vecumniekiem ir 865, Rundālei – pat 2970. Daudzi video, pat neprofesionāli veidoti, rada priekšstatu par novadu dzīvi.

Katrā novadā ir savi videomākslas piekritēji, kuri atrod dažādus veidus un iespējas, kā vairāk un interesantāk pastāstīt par apkārtējiem notikumiem. Dažos gadījumos gan tā ir vēlme paņirgāties. Tomēr lielākā daļa video tiek vairāk vai mazāk rūpīgi sagatavoti un apstrādāti ar speciālām programmām, pirms nokļūst pie cilvēkiem.

Skatītākie klipi
Rundāles novada atpazīstamību videovietnē youtube.com veido viens objekts – Rundāles pils. Gandrīz visi videomateriāli ir saistīti ar un ekskursijās piedzīvoto pilī. Tikai daži parāda Pilsrundāles vidusskolā un novadā kopumā notiekošo.

Diemžēl skatītākie Iecavas un Vecumnieku novada video nav tik pozitīvi. Vairāk nekā 20 tūkstoši skatījumu ir video, kurš ierakstīts Iecavā un kuram, tulkojumā no krievu valodas, virsraksts ir «Pilnīgs muļķis». Materiālā redzams, kā iereibušam vīrietim izbaro paciņu kanēļa, un video veidotāji niknajiem komentētājiem tā arī nespēj argumentēti atbildēt, kāpēc tā darījuši. 15 tūkstošus skatītāju ieinteresējusi sensācija par ķenguru. Savukārt vairāk nekā 12 tūkstoši skatījušies lietotāja Karlinakk veidoto materiālu par Iecavas vidusskolas 5. klases piedalīšanos «Zvaigzne ABC» konkursā. Karlinakk ir īsts sava novada patriots – publicēti daudzi video par folkloras kopu «Tarkšķi», jauno mākslinieku uzstāšanos Iecavas tautas namā un līdzīgiem pasākumiem.

Arī Vecumnieku novada populārākais video neiepriecina – tas ir Latvijas Televīzijas veidotais raidījums par dzīvi atklātā tipa cietumā Vecumniekos, kurš skatīts vairāk nekā 25 tūkstošus reižu. Gandrīz trīs tūkstoši skatījumu ir Samantas Tīnas un Rasela koncertam Vecumniekos.

Interesanti, ka vēl viena populāra tēma saistībā ar Vecumniekiem raisa asociācijas ar pašu pirmo kinofilmu, kas dzima 1895. gadā, kad brāļi Lumjēri pirmajā pasaules kinoteātrī «Salon Indien» Parīzē peļņas gūšanas nolūkos sāka prezentēt desmit filmiņas, no kurām neviena nepārsniedza 50 sekundes. Viena no tām bija «Vilciena atbraukšana La Ciotā». Līdzīgi saistībā ar Vecumniekiem populāras īsas filmas, kurās parādīts, kā garām paiet vilciens. Spriežot pēc komentāriem, šī informācija liekas svarīga mūspusē šauram, bet pasaulē plašāk pārstāvētam interesentu lokam, kas aizraujas ar vilcienu vēsturi un tehnoloģiskajām īpatnībām.

Noslēdzot informāciju par populārākajām tēmām, padoms valliešiem. Publicējot video, noteikti rakstiet klāt kādu vārdu – «Latvija», «Vecumnieki», «vidusskola» vai ko citu, kas asociējas ar mūsu valsti, jo vārds internetā ir ļoti populārs. Vietnē youtube.com «valle» minēta vairāk nekā 3,5 miljonus reižu, un šajā skaitā stāstus par Valles pagastu atrast nav viegli.

No 60 līdz 1500 latiem
Filmu veidotāji izmanto ļoti dažādas ierīces to uzņemšanai. Bārbelietis Mārtiņš Šteinalts atzīst, ka lielākā daļa materiālu uzņemti ar parastiem digitālajiem fotoaparātiem. Ar tādu pašu rīku filmas veido iecavniece Santa Šuherte, bet Doloresa Onzule filmē ar spoguļkameru.

Vecumnieku novada Misas ciema iedzīvotājs Kaspars Ozols stāsta, ka tehnika ir bijusi visdažādākā, sākot ar lētām 60 latu un beidzot ar pusprofesionālām kamerām apmēram 1500 latu vērtībā. Ļoti dažāda pieredze ir Bruno Baham no Iecavas. «Pēdējo video palīdzēja uzfilmēt draudzene ar «IPad» planšetdatoru. Ir filmēts ar videokamerām, kur datu nesēji ir mini DV kasetes, mini CD, cietie diski. Pārsvarā tomēr amatieru līmenī,» tā B. Bahs.

Iecavnieks Didzis Čipens ir pieticīgs: «Mani apmierina ikdienā pieejamais «Nokia E7» mobilais telefons, kurš labā apgaismojumā dod iespēju filmēt HD jeb augstas izšķirtspējas kvalitātē. Pārējo tad nosaka tikai tas, cik daudz baterijas un atmiņas resursu atlicis un cik tālu ir filmējamais objekts. Lielākas kameras vajadzīgajā brīdī nekad nebūs pie rokas.» Līdzīgs viedoklis iecavniekam Dāvidam Erdmanim: «Video iegūstam ar jebkādu aparātu, kas filmē. Ir filmēts gan ar videokamerām, gan ar fotokamerām, gan ar telefoniem. Nesen tika iegādāta nopietnāka videokamera.»

Gandrīz visi atzīst, ka iegūtie materiāli ir jāapstrādā. Nepieciešams saīsināt, izņemt lieko. B. Bahs teic, ka filmas jātaisa ne ilgākas par piecām minūtēm, lai skatītājiem nekļūtu garlaicīgi. «Apstrādājot video, vēlos panākt lielāku dinamiskumu un baudījumu. Nevis tikai atskatīšanos uz notikumu,» tā K. Ozols. D. Erdmanis uzskata, ka šādā veidā iespējams paaugstināt video kvalitāti. Tiesa, apstrāde prasa ilgu laiku. M. Šteinalts teic, ka pārsvarā video veido trīs līdz četras stundas, bet ilgākā montāža aizņēmusi pat astoņas stundas.

Stāsta par piedzīvoto
Video veidotāji šo aizraušanos izvēlējušies dažādu iemeslu dēļ. Reti kurš no viņiem atzīstas, ka gibējis šādā veidā iegūt popularitāti.
M. Šteinalts, biedrības «Jaunatne smaidam» dalībnieks, atklāj, ka galvenais mērķis, kāpēc veido video, lai notikumi paliktu atmiņā pašam un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, tūrisma un orientēšanās sporta kluba «Eko O» biedriem. Reizē ar video palīdzību iespējams popularizēt klubu un orientēšanās sportu.

«Man patīk filmēt ikdienišķas lietas, vietas, notikumus. Mana apsēstība ir fotografēšana, kas pēdējā laikā ir pārvērtusies par filmēšanu. Internetā video publicēju bez īpaša iemesla,» teic D. Onzule, kura ievieto īsas videosarunas un notikumus ar draugu piedalīšanos. Viņa atzīst, ka priecātos, ja kļūtu populāra, tomēr uzskata, ka tam vajag publicēt kvalitatīvus un interesantus materiālus. «Galvenais ir mīlēt to, ko tu dari,» tā iecavniece.

Līdzīgi darbojas vēl viena jauniete – S. Šuherte. «Prātā ienāca doma, ka varētu ik pa laikam nofilmēt dažādus interesantus momentus ar draugiem un tos salikt vienā video ar foršu mūziku. Protams, izvēloties labākos kadrus. Iespējams, ka internetā publicēju tāpēc, ka vēlos dalīties savos piedzīvojumos ar citiem,» tā meitene. Popularitāti viņa nemeklē, jo tā varot zaudēt savu personību. «Tiklīdz cilvēks kļūst populārs interneta portālos, viņam vairs nav savas dzīves. Tā vairs nav viņa personīgā «istabiņa», jo daudziem cilvēkiem patīk līst citu dzīvē, taisīt intrigas, baumas, liekuļot, faktiski – nodarīt otram pāri. Man tas nav vajadzīgs,» saka Santa.

Zināmi pusprofesionāļi
Cita grupa video veidotāju lieto vārdus «atpazīstamība», «savu prasmju apliecināšana». Viņi izmanto dažādu veidu tehniku, rūpīgi apstrādā savus video un vairāk vai mazāk ir pazīstami ar savām prasmēm.

Vecumnieku novada Misas ciema iedzīvotājs Kaspars Ozols pārsvarā portālā draugiem.lv publicē dažādus apskatus, kas saistīti ar automašīnu rallija sacensībām. «Veidoju, sava hobija vadīts. Vēlējos apgūt iemaņas videomontēšanā, efektu pielietošanā. Publicēju internetā, jo bieži pats saskaros ar nepietiekamu informācijas daudzumu, tāpēc gribu, lai tas, ko nofilmēju, būtu pieejams arī citiem, kam tas interesē,» tā K. Ozols. Viņš uzskata, ka popularitāti šādā veidā varētu iegūt, bet nepieciešama reklāma un liela aktivitāte sociālajos tīklos. Tas neesot puiša plānos – filmējot salīdzinoši reti, kad ir iedvesma, un dara to sava prieka pēc.

Līdzīgu viedokli pauž iecavnieks Didzis Čipens, kurš ar filmām vēlas parādīt savu skatījumu uz interesantiem notikumiem Iecavā. Viņš teic, ka publicētajam materiālam ir jābūt tādam, kas raksturo situāciju no pavisam cita redzējuma. «Plānu kļūt populāram nav. Ir plāni būt pazīstamam,» tā D. Čipens.

«Kopā ar Kristapu Šmitu 2005. gadā mēģinājām atdzīvināt Iecavas televīziju ar īsiem humora raidījumiem. Lielu auditoriju piesaistīt neizdevās. Tad nāca Iecavas jubileja, un radās motivācija radīt kaut ko jaunu – akcentēt skaisto, parādīt Iecavu, kāda tā ir, aktualizēt problēmas. Tapa filma «Vai Iecava ir gatava?» Tā ir iespēja paskatīties no malas uz sevi,» stāsta iecavnieks Bruno Bahs. Viņš uzsver, ka dara to kā Iecavas novada patriots, kurš uzskata, ka problēmas reizēm var parādīt arī tā. Portālā draugiem.lv cilvēki raksta viņam par pašreizējām problēmām. Esot pat doma radīt filmas otru daļu. Turklāt parādīt ne tikai slikto, bet arī skaisto, stāstot par novada un ciema notikumiem. «Filmas ir atraktīvs veids, kā pastāstīt par kaut ko interesantu,» tā B. Bahs.

«Zaļā zibšņa brāļi»
Viena cilvēku grupa cer šādā veidā kļūt pazīstami – «Green Flash Brothers» jeb latviski «Zaļā zibšņa brāļi».

«Mēs esam neliela cilvēku grupa. Iespējams, laikam ritot, sastāvs būs cits, jo intereses mainās un vairs nav laika vaļaspriekiem. Tas gan nemainīs galveno ideju, ar kādu izveidojās mūsu apvienība,» stāsta Dāvids Erdmanis, mūziķis un dīdžejs, kas kopā ar Jāni Adakovski, Nauri Reinholdu un Jāni Spīlu aktīvi darbojas mūzikas jomā, popularizējot sevi interneta vidē.

«Tāda īsta mērķa nemaz nav. Mums gluži vienkārši pašiem patīk filmēt, un citiem patīk tas, ko mēs darām,» tā D. Erdmanis.
«Zaļā zibšņa brāļi» par slavu runā filozofiski. «Patiesībā ceļš uz slavu ir diezgan vienkāršs, taču lieta tāda, ka viss vienkāršais ir neizskaidrojami sarežģīts,» prāto mūziķi. «Es vēlētos lasītājiem pajautāt vienu jautājumu: «Vai jūs darāt to, ko jums patīk darīt?» Ja atbilde ir nē, tad, lūdzu, padomājiet pie sevis, kas ir šķērslis tam, lai darītu to, ko jums patīk darīt. Es esmu drošs, ka jūs atradīsit veidu, kā šo šķērsli apiet,» iesaka D. Erdmanis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rada, patriotisma vadīti

Kategorijas