Vecumnieku novadā skolotāji pulcējas augusta konferencē

Stelpes pamatskolas, Misas, Skaistkalnes, Valles un Vecumnieku vidusskolas pedagogi 27. augustā Vecumnieku tautas namā pulcējās novada skolotāju konferencē.
Skolotājus uztrauc vairākas problēmas – audzēkņu skaita sarukums, mazais vidusskolēnu skaits un vēl nezināmais finansējuma apjoms skolām.
Pedagogi gaidīja, ka nezināmo izskaidros Ēriks Sīka, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākais eksperts. Uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem viņš atbildēja izvairīgi: «Izglītības sistēma mainās un attīstītās, cenšamies sekot pārmaiņām.»
Konferencē Ē. Sīka demonstrēja IZM speciālistu sagatavotu prezentāciju, atzīdams, ka daļu informācijas nepārzina, jo tā esot kolēģu kompetencē. Skolotāji tika aicināti lasīt prezentācijas tekstu un uzdot jautājumus. Daļa no tā gan bija uzrakstīta maziem burtiem, kavējot pilnībā uztvert vēstījumu.
Vecumnieku novada izglītības metodiķe Vija Beļūne pirms konferences atzina, ka ir uztraukusies – kā jau skolotāja pirms mācību gada sākuma. Tomēr šogad esot laba sadarbība ar novada domi, tas iepriecinot.
Pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals uzsvēra, ka skolās šogad bijis vairāk remontdarbu nekā parasti. Novada datortīklu galvenais administrators Agris Rāgs stāstīja, ka vasarā Stelpes pamatskolā un Skaistkalnes vidusskolā ieviesta «e-klases» programmatūra, kas ļaus vecākiem un izglītības metodiķiem labāk kontrolēt mācību procesu.
Pedagogus gan nomierināja, gan nedaudz šokēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Māra Graudiņa. «Sliktāk nebūs. Mums ir izdevies panākt daudzu atalgojuma koeficientu paaugstinājumu par labu pedagogiem. Cerējām, ka mērķdotācija skolām būs zināma līdz 25. augustam, bet izskatās, ka būs, kā parasti – tikai septembra sākumā,» tā arodbiedrības amatpersona.
LIZDA pārstāve aicināja neuztraukties par daudzām izglītības organizācijas idejām, kuras tika piedāvātas no IZM puses Roberta Ķīļa laikā. «Mācību gada pagarinājums, 40 stundu darba nedēļa un līdzīgas idejas – patiesībā valdībai trūkst finansējuma, lai to visu varētu realizēt. Roberta Ķīļa piedāvātais izglītības modelis neapmierināja gandrīz nevienā punktā. Labi, ka ar jauno ministru mainījusies arī sadarbība ar IZM,» tā M. Graudiņa.
Viņa uzsvēra, ka LIZDA pētījums apliecinājis – 59 procenti pedagogu ir pret finansējuma modeli «nauda seko skolēnam». Pētījums parādījis, ka skolotāji nedēļā darbam veltī vidēji 48,4 stundas, no kurām 9,1 stundu apmaksā daļēji, bet 13,4 stundas neapmaksā nemaz. M. Graudiņa pauda cerību, ka ar laiku šajā jomā izdosies panākt uzlabojumus.
Lekciju un amatpersonu runu starplaikos skanēja solistes Ingas Šļubovskas un pianistes Agneses Egliņas koncerts «No Šūmaņa līdz Vītolam».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»