Skaista smaida noslēpums

2013. gada 28. augusts 00:00

515

Psihologi un pētnieki uzskata, ka skaista smaida īpašnieki ne tikai izraisa patiku apkārtējos, bet viņiem piemīt arī lielāka pašpārliecība.

Ja cilvēks nejūtas drošs par savu smaidu, nevajadzētu atlikt vizīti pie speciālista. Ar nepareiza sakodiena, šķību zobu problēmām un to sekām nodarbojas stomatoloģijas nozare ortodontija.

Labāks iespaids
Līdzīgās domās bija arī baušķeniece Daiga Dobre, kas pirms vairāk nekā gada nolēma doties uz Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtu, lai uzlabotu savu mutes veselību.

«Gribējās skaistu smaidu un uzlabot apakšžokļa stāvokli,» motivāciju raksturo jauniete. Viņa stāsta, ka divdesmit gadu vecumā izlēmusi par labu šādam solim, jo uzskata, ka jaunība ir īstais laiks, lai izlabotu savas nepilnības. Pēc ortodonta sniegtajiem pakalpojumiem, tiekoties ar dažādiem cilvēkiem, var atstāt par sevi labāko iespaidu, tā vairojas pašpārliecinātība, spriež baušķeniece.

Zemgales mutes un veselības centra ortodonts Māris Gržibovskis stāsta, ka biežāk pie viņa nāk pacienti ar šķībiem zobiem, kas vēlas iegūt estētiski skaistu smaidu. Dakteris atklāj, ka vizītēs atkarībā no pacienta vecuma tiek spriests, kādu procedūru pielietot, jo «dažkārt māte daba visu sakārto pati».

Ilgs process
Ārstēšanā visbiežāk izmanto zobu platītes vai breketes. Ar platītēm var atvieglot problēmu, bet ar breketēm notiek kārtīga ārstēšana. Platītes ir piemērotas vecumā no sešiem līdz 12 gadiem, kad vēl mainās sakodiens. Tās jānēsā vidēji līdz pusgadam. Savukārt breketes lieto, kad ir pastāvīgas problēmas. Vidēji tās jānēsā pusotru vai divus gadus. «Galvenais ir nepārmocīt bērnu,» iesaka ārsts.

Neskatoties uz to, ka Daiga vērsusies pie ārsta ar sūdzībām par apakšžokļa zobu izvietojumu, viņai nācās breketes likt arī augšžoklim. Tas sakodienu labo kompleksi. Sākotnēji breketes viņa sāka nēsāt augšžoklim. Lai nebūtu tik pamanāmas, viņa nolēma likt baltas keramiskās breketes. Ārsts piebilst, ka tās ir estētiski skaistākas un arī dārgākas, tāpēc tās bērniem izvēlas reti. Pēc mēneša iegādātas biežāk izmantotās metāliskās breketes apakšžoklim.

Daiga augšējās breketes lietoja gandrīz gadu, apakšējās – pilnu gadu. Pēc to noņemšanas augšējiem zobiem tiek izgatavots plastmasas ietvars jeb tā sauktā «kape», kuru pašlaik baušķeniece lieto, ejot gulēt. Apakšējo zobu iekšpusē ielīmē stieplīti, kas, tāpat kā «kape» augšpusē, ļauj saglabāt zobu korekcijas pārmaiņas. Šie «atribūti» jālieto vēl gadu. Lai Daiga iegūtu vēlamo zobu izvietojumu, ortodonta pakalpojumi kopumā jāizmanto vairāk nekā divus gadus.

Ārstēšana ir dārga
Tomēr ortodonta pakalpojumi nav lēti. Daigai parastās breketes izmaksāja 260 latus, keramiskās – 350 latus. Ortodonts uzsver, ka Bauskā cenas tomēr ir «liberālākas». Parastās breketes vienam žoklim maksā ap 200 latiem. Ārsts skaidro, ka ik pēc mēneša, pusotra pacientam ir jādodas uz vizīti, lai metāla skavas mutē savilktu ciešāk. Viena vizīte maksā no 15 līdz 20 latu. Iesniedzot Valsts Ieņēmuma dienestā izziņas un čekus par ārstēšanu, daļēji var atgūt ieguldītos līdzekļus.

Daiga uzskata, ka viņa pie speciālista devusies laikus, tomēr norāda, ka ērtāk un pareizāk palīdzību būtu meklēt jau pusaudžu gados, jo tad tas nesagādātu tik lielas problēmas un diskomfortu.

Jo ātrāk, jo labāk
Vasarā Bauskas novadā palielinās bērnu skaits, kuri vēlas iegūt veselu un estētiski skaistu smaidu, jo līdz ar mācību gada sākšanos vecāku līdzekļi tiek novirzīti izglītībai, skaidro M. Gržibovskis. Bērnu un vecāku lielāka interese ir skaidrojama arī ar Nacionālā veselības dienesta bērniem līdz 18 gadu vecumam nodrošinātajām bezmaksas konsultācijām. Tajās parasti tiek novērtēts pacienta sakodiens, uzstādīta diagnoze, pēcāk var notikt ārstēšana.

Ārsts teic, ka pirmo reizi ortodontu var sākt apmeklēt ar piena zobu sakodienu – trīs līdz četru gadu vecumā. Taču tādos gadījumos reti kad notiek iejaukšanās zobu augšanas procesā. Par piemērotāko vecumu speciālista apmeklējumam dakteris nosauc sešus līdz septiņus gadus, kad mainās sakodiens. Nopietni ārsts jāsāk apmeklēt 12 vai 13 gadu vecumā.

Gēni un ieradumi
Vajadzību pēc ortodontiskās iejaukšanās rada vairāki faktori. Tie var būt ģenētiski iedzimti, kaitīgie ieradumi – pirkstu zīšana, zīmuļu graušana u. c. No svara arī zobu skaita un formas izmaiņas, piemēram, agrīna pienu zobu zaudēšana, kas atbrīvo papildu vietu un ļauj jaunajiem zobiem augt visādos virzienos. Kā ceturto faktoru dakteris uzsver ēšanas paradumus – pārtika kļūst aizvien mīkstāka, bet tieši cieta ēdiena graušana sekmē pareizu sakodienu.

Lai uzlabotu zobu estētisko stāvokli un veidotu funkcionālu sakodienu, tiek noteikta ortodontiskās ārstēšanas plānošana, kurā sāk ar pacienta sūdzībām un vēlmēm. Pēc tam tiek novērotas sakodiena, zobu, sejas proporciju pozīcijas, novērtēts mutes un zobu veselības stāvoklis, vispārējais veselības stāvoklis un pacienta vecums.

Papildu kopšana
Dakteris M. Gržibovskis jau otro gadu strādā ar Bauskas pacientiem, kuriem vajadzīga ortodonta palīdzība. Kopējo mutes veselības stāvokli mūsu pusē viņš vērtē pozitīvi. «Ir caurumi zobos, bet tas atkarīgs no ģimenes un audzināšanas,» spriež ārsts, uzslavējot valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu ieguldīšanu bērnu ārstēšanā.

Tā kā vecāki rāda piemēru bērniem, mājās būtu jānodarbojas ar profilaktisko ārstēšanu. Tomēr ārsts uzsver, ka pēc brekešu uzlikšanas viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pareiza to kopšana ar speciālām, aptiekā nopērkamām zobu birstēm. Tā prasa daudz ilgāku laiku nekā ikdienišķa zobu tīrīšana.

Bauskā Zemgales mutes un veselības centrā ortodonts ir pie ejams divas reizes mēnesī. Lai tiktu pie daktera, rindā ir jāgaida vidēji pusotrs mēnesis. M. Gržibovskis mūsu pusē strādā divas reizes mēnesī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skaista smaida noslēpums

Kategorijas