Spilgtas idejas un reklāma

2013. gada 28. augusts 00:00

Pieredzes apmaiņas braucienā pa Pārgaujas un Kocēnu novada saimniecībām Vidzemē 22. augustā piedalījās vairāk nekā
30 zemnieku no visiem četriem mūsu novadiem.

Apskatītās lauku saimniecības, kā arī mazie uzņēmumi tika izraudzīti atbilstīgi brauciena tematikai «Paaudžu maiņa un attīstība lauku saimniecībās un amatnieku darbnīcās».

Grūti atrast strādniekus
Spilgti tas izpaudās Kocēnu novada Vaidavas pagasta «Zīvānos», kur piena lopkopībā strādā Māra Jēgere. Pirms 20 gadiem sākto tagad turpina un arvien jaunas idejas ģenerē dēls Jānis Jēgers. Fermā mitinās ap 300 lopu, gan slaucamas govis, gan jaunlopi. Ar piena realizāciju problēmu neesot, «Valmieras piens» te atbrauc ik dienas. Grūtības sagādājot vēlme paplašināties, jo brīvas zemes pagastā tikpat kā nav.

Sarunā ar mūspuses lopkopjiem konstatēta kopēja problēma – kvalitatīvs darbaspēks. Izrādās, ir tādi ceļojošie fermās strādātāji, kuri darba meklējumos no Vidzemes ieklīduši Bauskas novadā. Mēnesi, divus, pussezonu – ilgāk nekur viņi nav varējuši noturēties. Vairāki brauciena dalībnieki, tostarp Juris Hermanis no Bauskas novada Ceraukstes pagasta, ar lopkopjiem iesaistījās profesionālās diskusijās.

Atraktīvs bizness
Paaudžu pārmantojamība bija vērojama mucenieku darbnīcā Kocēnu novada «Madarās». Saimnieks Jānis Grantiņš bija devies izbraukumā, par viņa un savām dažbrīd šķietami pārgalvīgajām iecerēm stāstīja 21 gadu vecais dēls Rolands.

Apmeklētājiem īpaši saistošs šķita viņa sāktais atpūtas un izklaides projekts «Nu liela muiža». Rundāles novada lauku konsultante Ludmila Knoka uzteica jaunā uzņēmēja iniciatīvu, izdomu, kā arī uzdrošināšanos plānot biznesu atraktīvi. Septembrī viesu mājā vairākums istabiņu jau rezervētas, taču baušķenieki konstatēja – darba te mēnešiem diviem. «Esam uzņēmīga ģimene, visu paspēsim laikā,» šaubas kliedēja R. Grantiņš.

Miera un dabas pasaulē zemgaliešus ievadīja populārā Vidzemes zāļu sieva Zeltīte Kaviere. Vairākumu braucēju sajūsmināja Regīnas Valtenbergas stāstītais par Zilokalnu. Ar interesi tika uzklausīta viņas prasme saistīt leģendas ar vēsturiskiem faktiem, ievijot stāstījumā latviešu dzīvesziņu. Īpaši iespaidota par to bija codiete Inese Gedvarde.

Prasme popularizēt produkciju
Vaidavas keramikas darbnīcas apmeklējums bija lielisks apliecinājums tam, kā maza lauku ražotne spēj pastāvēt skarbas konkurences apstākļos. Darbnīca te strādā 32 gadus, telpām veikta tikai pati nepieciešamākā rekonstrukcija, lai nodrošinātu piemērotus apstākļus strādājošajiem.

Meistare Mudīte Liepiņa, uzskaitot mazās ražotnes pastāvēšanas argumentus, nosauca spēju nodrošināt produkcijas oriģinalitāti, maksimāli izmantojot vietējās izejvielas. Strādājošo skaits uzņēmumā ir sarucis, tomēr tagad te nodarbināti tie, kas pieprot vairākus amatus, ir ieinteresēti kvalitatīvi strādāt un labi nopelnīt.

Brauciena rīkotāja, Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Dace Griķe uzteica redzēto: «Es pirmo reizi biju šādā ražotnē. Bija aizraujoši visu redzēt, paņemt rokās topošos traukus. Tas daudzos radīja vēlmi produkciju iegādāties. Mūsu mājražotājiem, mazajiem uzņēmējiem ieteiktu tikpat pārdomāti un interesanti sagatavot stāstījumu par savu uzņēmumu.»

Priecē dažādība
Līdzīgu atziņu par Valmiermuižas alus darītavu pauda I. Gedvarde. Viņa slavē uzņēmēju drosmi eksperimentēt, pacietīgi meklēt labākās receptes, kamēr pēc gada, pusotra top produkts, kas tiešām ir vienreizējs un kvalitatīvs. Alus darītavas mērķis ir iekarot vienu procentu Latvijas tirgus. Tas ir apliecinājums saimnieku uzņēmībai un darbīgumam.

Akmeņkali Aivaru Kerliņu no Pārgaujas novada vairāki ekskursanti uzteica par prasmi šķietami necilā laukakmenī saskatīt mākslas darbu un sekmīgu biznesa objektu. Zemniece no Brunavas pagasta Daiga Maceša mājup atgriezusies ar atziņu, ka laukos var dzīvot un strādāt, pievēršoties dažādām nozarēm, ne tikai laukkopībai vai lopkopībai.

«Galvenais, nevajag nolaist rokas, bet meklēt savu nišu, kurā izpausties. Vidzemē redzētais ļāva secināt, ka maza un ekonomiski pārdomāta saimniecība ir Latvijas videi vispiemērotākais modelis,» secina D. Maceša, «diemžēl mums līdz šim atbalsts bijis vairāk orientēts uz lielražotājiem. Mēs redzējām, ka ir saimniecības, kurās iecerēto īsteno ģimenes, nododot māku no paaudzes paaudzē. Tas ir teju vienīgais modelis, kā panākt, lai cilvēki laukos dzīvotu un strādātu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spilgtas idejas un reklāma

Kategorijas