Iecerēto eirovinjeti vērtē pretrunīgi

Autoceļu lietošanas nodevu jeb tā dēvēto eirovinjeti kravas automobiļiem plāno ieviest no nākamā gada 1. jūlija, portālu informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.
Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā pieņemts 2008. gada nogalē. Tādējādi īstenotas Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas, kuras nosaka infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Pašlaik likuma grozījumi sagatavoti skatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Ir noteikts, ka šo nodevu ieviesīs no nākamā gada vidus.
Nodeva netiks pielāgota vieglajiem automobiļiem. Iebraucot Latvijā, jāmaksā būs par tām automašīnām un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kas tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Šī nodevu būs jāmaksā ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu kravu pārvadātājiem. Likums noteiks tos valsts galveno autoceļu posmus, par kuru lietošanu maksājama nodeva.
Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģijas klases. Nodoklis diferencēts pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma – viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis un viens gads. Nodeva svārstīsies no astoņiem līdz 11 eiro dienā. Vinjeti administrēs Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Latvijas autoceļu pārvaldītāju «Latvijas Valsts ceļi» (LVC). Latvija ir viena no sešām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās netiek iekasēta maksa par autoceļu izmantošanu. Līdzīga kārtība ir Igaunijā, Somijā, Kiprā, Maltā un Apvienotajā Karalistē.
LVC vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Lange skaidro, ka 80 procenti no eirovinjetes maksātājiem būs Latvijas pārvadātāji, no kuriem gadā iekasēs no 400 līdz 700 eiro. Savukārt ārvalstu uzņēmēji par vienreizējām atļaujām tērēs krietni mazāku summu.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar diviem mūsu novadu uzņēmējiem, kuri strādā šajā biznesā. Publiski savus vārdus viņi atklāt nevēlējās, taču viedokli par izmaiņām likumdošanā pauda. Tika izteikta atziņa, ka nodoklis ir jāievieš, jo tas pastāv arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tomēr tas jāīsteno līdz ar virkni citu reformu. Jau pašlaik vietējiem pārvadātājiem grūti konkurēt, piemēram, ar tiem uzņēmējiem, kas strādā Krievijas virzienā. Ir jānosaka ievedamās degvielas limits, citādi Krievijā ar lēto degvielu uzpildīts auto spēj aizbraukt līdz pat Spānijas rietumiem, kamēr vietējie pārvadātāji spiesti iegādāties krietni dārgāku degvielu.
Izmantojot modernās tehnoloģijas, pārvadātāji iesaka padomāt par maksas noteikšanu atkarībā no nobraukto kilometru skaita Latvijā. Nebūs korekti, ja vienādu summu maksās par auto, kurš brauc no Lietuvas robežas līdz Rīgai, un tādu, kurš šķērso valsti no Grenctāles līdz Grebņevai.
Uzņēmēji iesaka vienkāršot un modernizēt eirovinjetes maksājumu sistēmu. Vadītājiem ir ļoti grūti izprast katrā valstī atšķirīgos nosacījumus, tāpēc būtu vēlams sagatavot un ieviest vienotu ES eirovinjetes maksājumu kārtību.
Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas izpilddirektors Oskars Juhnevičs intervijā aģentūrai LETA ideju ieviest maksu par ceļiem vērtē negatīvi, jo ceļu infrastruktūra netiek uzlabota. Uzņēmējs skaidro, ka no akcīzes nodokļa ceļiem bija paredzēts novirzīt 60 līdz 80 procentus brauktuvju uzturēšanai, sakārtošanai un jaunu ceļu būvēšanai. Taču patlaban šī daļa ir krietni mazāka, tādēļ ceļu infrastruktūra ir uz sabrukuma robežas. No eirovinjetēm plānots iekasēt gadā desmit miljonus latu, par ko varētu uzbūvēt desmit kilometrus jaunu asfaltētu ceļu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»