Mainīs maksātnespējas nosacījumus

2013. gada 26. augusts 00:00

Parlamentā pašlaik tiek gatavoti Maksātnespējas likuma grozījumi, lai labotu līdz šim praksē novērotās nepilnības.

Lai pārmaiņas būtu kvalitatīvas un sabiedrībai pieņemamas, Bauskas novada domes pārstāvju viedokli centās noskaidrot Saeimas deputāts, Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš.

Apburtie loki
«Likuma nosaukums rada iespaidu, ka tas maz skar reģionu iedzīvotājus un lēmumus var pieņemt, sēžot Rīgā. Es tam absolūti nepiekrītu,» sacīja J. Ozoliņš. Viņš uzsver – ja iedzīvotājs nevar samaksāt kredītu, viņš paliek parādā arī par komunālajiem pakalpojumiem. Šī problēma kļūst par pašvaldības rūpi. Kopējais parādu apjoms par siltumu, nesamaksātais nekustamā īpašuma nodoklis pašvaldībām veido milzīgas summas. Daļa nāk pēc pabalsta uz sociālo dienestu. Daudzi risina šo jautājumu, strādājot ārzemēs, un pašvaldība atkal iedzīvotāju ienākuma nodokli nesaņem. «Tas ir apburtais loks – attīstībai vajag kredītu, bet kredīta problēmas liek doties projām iedzīvotājiem, kas nepieciešami valsts attīstībai,» tā J. Ozoliņš.

Tikšanās Bauskas novada domē notika 16. augustā. Domes administrācijas speciālisti stāstīja, ka pašlaik lielākā problēma ar maksātnespējas pieteikumu ir 50 latu nodeva, 400 latu sākotnējā maksa administratoram un pēc tam 200 lati katru mēnesi. Iedzīvotājiem, kas izvēlas pasludināt maksātnespēju, līdzekļu knapi pietiek tikai dzīvošanai. Ja šo summu aizņemas, tad zaudē maznodrošinātā statusu. Veidojas vēl viens apburtais loks – augsto izmaksu dēļ nevar pieteikt maksātnespēju. Apspriešanas vērts esot ieteikums samazināt administratora atalgojumu un domāt, kas to finansē maznodrošinātā statusa iedzīvotājiem.

Uztrauc banku lobijs
Aktuālākā problēma, par ko vairākus gadus runā visi komunālo dienestu pārstāvji – maksātnespējas gadījumā banka kaut daļēji saņem savu naudu, taču pašvaldība un komunālo pakalpojumu sniedzējs nesaņem neko. Komunālās izmaksas daļēji paliek pašvaldības ziņā, tiek gaidīts, kad atņemtajā dzīvoklī ievāksies nākamais īpašnieks. J. Ozoliņš brīdina – banku lobijs ir spēcīgs, tāpēc nevar garantēt grozījumus likumā, kas ļautu cerēt uz vienlīdzīgu ieguvumu.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» J. Ozoliņš atzina, ka nav gatavs pieņemt variantu par kredītu amnestiju. Tā daudziem ļautu atbrīvoties no «treknajos» gados sakrātās hipotekāro kredītu nastas. «Tad jau varam runāt par depozītu amnestiju, jo kredītu nemaksāšana skar tos, kas krāj naudu bankās,» tā J. Ozoliņš. Viņš brīdina, ka pārmaiņas skars tikai jaunos līgumus, citādi starptautiskajā tiesā valsts uzreiz zaudētu.

Pārtraukt saistības
Bauskas novada pārstāvji un J. Ozoliņš Maksātnespējas likumā vēlas vairākus grozījumus. Viens no tiem – atbalsts hipotekārās kreditēšanas «nolikto atslēgu» principam, kas nozīmē iespēju atbrīvoties no īpašuma par labu bankai un atlikušajām saistībām pret banku, ja iedzīvotājs ar saviem līdzekļiem sedzis kredīta pirmo iemaksu 15 procentu apjomā un samaksājis 15 procentus kredīta pamatsummas. Pašlaik bieži vien, pārdodot dzīvokli, jāturpina maksāt lielu nenomaksātā kredīta daļu.

Baušķenieki uzskata, ka ir jāierobežo soda procentu summa kredītiem, jo bieži vien tā pārsniedz pamatsummu. Tam piekrīt arī J. Ozoliņš, atzīstot, ka ir jānosaka maksimālais līgumsoda limits.

Plānots kredītu apjomu sadalīt trīs grupās: mazie kredīti līdz 10 000 latu, kredīti no 10 000 – 150 000 un kredīti virs 150 000 latu. Katrai grupai tiks izstrādāts atbilstošs maksātnespējas process gan izmaksu, gan laika termiņu ziņā. «Pašlaik hipotekāro kredītu ņēmējiem un nekustamo īpašumu spekulantiem ir vienādi spēles noteikumi. Tie ir jāmaina,» tā deputāts.

Tiksies ar iedzīvotājiem
«Ir jāsaprot, ka kredītus ņem darbaspējīgie cilvēki. Nespējot nomaksāt, viņi sāk izmantot ēnu ekonomikas iespējas, dodas uz ārzemēm. Valsts zaudē attīstības pamatu, nodokļu maksātājus,» tā J. Ozoliņš. Tāpēc svarīgi izstrādāt likumus, kas palīdzētu atbrīvoties no sliktajiem kredītiem, ļautu palikt un strādāt Latvijā.

Deputāts ar novada pašvaldības speciālistiem izvēlējies tikties tāpēc, ka administrācijas amatpersonas zinot, kas notiek novadā. Viņi var pateikt, kā notiek maksātnespējas procesi, kāda ir komunālo dienestu situācija, cik ātri reaģē un nepieciešamo informāciju iegūst sociālais dienests.

J. Ozoliņš cer, ka varēs tikties arī ar Zemgales reģiona iedzīvotājiem. Likuma grozījumus plānots pieņemt līdz jaunās Saeimas vēlēšanām nākamgad.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mainīs maksātnespējas nosacījumus

Kategorijas