Visi bērni raud vienā valodā

2013. gada 23. augusts 00:00

100

Iecavas novada dome sadarbībā ar Iecavas veselības un sociālās aprūpes centru pagājušajā nedēļā rīkoja semināru jeb topošo un jauno vecāku, kā arī visu interesentu tikšanos ar bērnu attīstības speciālistiem. Uz to devās arī «Bauskas Dzīve».

Problēmas – no salīdzināšanas
Tikšanos 16. augustā atklāja rehabilitoloģijas speciāliste Daiga Onužāne ar lekciju par zīdaiņu attīstības īpatnībām. Šo procesu speciāliste raksturoja ar rakstnieces Zentas Mauriņas vārdiem: «Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem.» Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi jaunajiem vecākiem neskaidrību gadījumos neklausīties draudzenēs un nelasīt internetā iespējamās bērniņa diagnozes, bet aiziet pie speciālista: «Ja neticat vienam, prasiet kaut trijiem un «ieslēdziet» savu sesto maņu – intuīciju!» Visas problēmas rodas no salīdzināšanas.
Speciāliste uzsver, ka zīdaiņa attīstībā vissvarīgākais periods ir līdz gada vecumam. Jāatceras, ka bērniņa augšana nav proporcionāla, katrā vecuma posmā progresīvāk attīstās sava ķermeņa daļa, piemēram, bērnam – vidusdaļa, bet pusaudzim – kājas. Atšķirības ir arī puikām un meitenēm.

Māte ir kā printeris ar kopieri – bērnu
Daiga Onužāne katrai mātei iesaka jau kopš bērna piedzimšanas izveidot savu ambulatoro kartīti. Ne vienmēr ģimenes ārsts 15 apskates minūšu laikā var pamanīt un fiksēt visas pārmaiņas. Mātei vajadzētu sekot rādījumiem un nepieciešamības gadījumā pašķirt atpakaļ lappusi, lai pamanītu, piemēram, svara izmaiņas vai atklātu kādu problēmu. Jāfiksē pat tāda šķietami nesvarīga lieta, kā bērniņš raud un kad tas visbiežāk notiek. Ja, piemēram, raudāšana šķiet spalgāka vai citādāka, vēlams ierakstīt telefonā, lai to speciālistam varētu atskaņot apskates laikā.

Mediķe atgādina, ka vismaz līdz sešu mēnešu vecumam mātes piens ir visvajadzīgākais – zelta vērtē. Labie piena pulveri ir izdomāti, ja kādu iemeslu dēļ māmiņai piena trūkst. «Bieži vien problēma ir nevis fizioloģiska, bet tā slēpjas prātā. Jāsakārto galva, jāizšķir prioritātes, vēlāk tas atmaksāsies veselības ziņā,» uzsver speciāliste.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka tie mazuļi, kas tiek mātes laizīti un aprūpēti, izaug veselīgāki. Arī mazajam cilvēkam svarīgi ir glāsti un masāža. Bērns piedzimst ar pilnīgi taisnu mugurkaulu. Ceļot, ģērbjot, pāragri sēdinot, to var ietekmēt negatīvi. Bērna agrīnā vecumā tautā iecienītā temperatūras ārstēšana ar šņabja ierīvēšanu vairs nav modē. Alkohols uzsūcas caur ādu, un bērns piedzeras. Ar siltu ūdeni tas jādara, iesaka ārste. Dakterītes praksē vecāki nereti jautājot, vai obligāti nepieciešama kāda konkrēta vakcinācija. Tad nu atbilde ir nemainīga: «Ja ir pietiekami liela drosme uzņemties atbildību par šo dzīvībiņu, tad nevakcinējiet, bet es pati tā nedarītu.»

Jāizmanto attīstošās rotaļas
Katrai mātei, bērniņu gaidot, ir skaista vīzija, kā ar ratiem lepni varēs pastaigāsies pa pilsētas galveno ielu. Bet dzīve ir pilna nejaušību.
D. Onužāne piekodina, lai mātes viena roka vienmēr ir pie bērna, proti, nekad neatstāt mazuli bez uzraudzības: «Arī, kad bērns ir uz grīdas, jāpārliecinās, vai neko nevar uzgāzt virsū.» Viena neveikla kustība, un sekunde līdz nelaimei. Īpaši par to jāpiedomā, audzinot pirmo bērnu. Ar otro acis ir «ietrenētas priekšā, pakausī un arī sānos».

Medicīnas sabiedrības «ARS» mikrologopēde Asja Irbe par savu praksi teic tā: «Mani mācīja bērni, nevis es viņus, jo nevienu zīdaini nevar piespiest ne uz ko – ne gulēt, ne klusēt.» Logopēds – tas ir vidusceļš starp medicīnu un pedagoģiju. Asja sniedz padomu, lai vecāki neveido mūsdienās tik ļoti pamanāmo «ērto» bērnu, pērkot mantas. Daudz svarīgākas ir attīstošās rotaļas. Piemēram, runu bērnam nevar «ierušināt», pašam ir jāsāk, lai tā veidotos. «ARS» audiologopēde Jevgēnija Savenkova iesaka izmantot «uz zīdaini vērsto runu». Tā ir lēnāka, bagāta ar intonācijām un garākām pauzēm, un galvenais, lai tas nav «vārdu ūdenskritums», kā paraduši runāt pieaugušie.

Spēlēm ar mantām un sarunām jābūt līdzsvarā. «Vecāku ausīm jābūt lielām kā fledermausim: jāuztver, vai bērns dzird un saprot sacīto, vajadzības gadījumā jāatkārto,» teic Jevgēnija.

Lai bērniņš runātu, nepieciešama pareiza elpošana. «ARS» logopēde Iveta Odziņa novērojusi, ka to ir visgrūtāk apgūt. Palīdz nepiespiesta spēlēšanās, piemēram, izelpas trenēšana, uzliekot uz plaukstas vieglas spalviņas, kuras vecāks kā spēlējoties aizpūš prom. Bērns vēro, sajūt, saprot darbību un sāk to atkārtot.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Visi bērni raud vienā valodā

Kategorijas