Latus mainīs mūžīgi

2013. gada 23. augusts 00:00

Informatīvais seminārs uzņēmējiem un pašvaldību darbiniekiem par eiro ieviešanas jautājumiem notika Bauskas kultūras centrā 20. augustā. To vadīja Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.

Komersanti bija ieradušies ļoti mazā skaitā – «Bauskas Dzīve» ievēroja tikai trīs uzņēmumu pārstāvjus. Pārējo apmeklētāju daļu – gandrīz 50 klausītājus – veidoja Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldību darbinieki.

Domnieks velk laiku
Lai arī jau pirms pasākuma bija skaidrs, ka semināra tēma ir eiro ieviešanas process, nevis viedokļu uzklausīšana par lata nomaiņas lietderību, tomēr Bauskas novada domes pārstāvjiem likās svarīgi klāstīt savus uzskatus.

Semināru atklāja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis: «Uzņēmēji par šādu semināru, kas šodien notiek bez maksas, maksā vairākus desmitus latu.» Tiesa, tūlīt pēc nelielas pozitīvas ievadrunas domes pārstāvis pārslēdzās uz emocijām. «Vai par darbu, pārtaisot visus dokumentus no latiem uz eiro, grāmatvežiem Finanšu ministrija maksās? Ko zaudēsim un ko vinnēsim ar eiro ieviešanu? Mēs skaidri zinām, ka zaudēsim! Stājoties Eiropas Savienībā, bija jāsaprot, ka eiro būs. Tomēr šajā situācijā izskatās, ka tas mums ir uzspiests,» tā pie semināra vadītājas vērsās A. Feldmanis.

Savukārt D. Kalsonei nācās semināru sākt ar atbildēm, kas pagarināja reālā darba sākumu vismaz par pusstundu. Saistībā ar ideju par eiro ieviešanas uzspiešanu D. Kalsone uzsvēra, ka jau kopš 2004. gada bija zināms, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, bija paredzēta lata nomaiņa uz eiro. Saistībā ar to, ka aptaujās neatbalsta jauno naudaszīmju ieviešanu, viņa norādīja uz Latvijas Bankas sniegto informāciju – katrā negaidītu ekonomisko izmaiņu situācijā cilvēki steidzās bankās mainīt latus uz eiro. «Ar maciņiem balsojam par citu valūtu, bet skaļi sakām, ka esam par latiem,» tā D. Kalsone. Viņa apgalvoja, ka arī citās valstīs, kur ieviests eiro, pēdējā gadā nacionālā valūta kļuvusi populāra. Saistībā ar jautājumu par to, kas maksās grāmatvežiem par dokumentu pārtaisīšanu, viņa atbildēja ar pretjautājumu: «Vai kāds prasīs atmaksāt to ieguvumu, kas būs uzņēmumiem, ietaupot komisijas maksu par valūtas maiņu?»

Ieguvumi un zaudējumi
Bauskas novada domes pārstāvji turpināja jautāt par eiro ieviešanas nozīmīgumu. D. Kalsone uzreiz brīdināja – pāreja uz eiro valūtu nenozīmē, ka nebūs inflācijas. Tomēr ne jau eiro naudaszīmju ieviešana būšot noteicošā – inflāciju Latvijā veido gan uzņēmējdarbības attīstība, gan daudzi no mums neatkarīgi faktori. Skaidrojums radīja neapmierinātību klausītājos. «Rodas iespaids, ka jūs stāstāt – būs sliktāk, bet būs labi! Varat nosaukt vismaz trīs argumentus, kas pierādītu, ka no eiro ieviešanas būs ieguvumi?» neapmierināts bija Bauskas novada domes administrācijas iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis. D. Kalsone uzsvēra, ka samazināsies maksa par valūtas transakciju bankās – pašreizējo četru latu vietā būs 25 santīmi. A. Rācenis gan bija skeptisks, uzsverot, ka nav redzējis aprēķinus, kas pierādītu, ka tas atsvērs iespējamos zaudējumus. Viņaprāt, ieguvums no valūtas maiņas skars piecus procentus iedzīvotāju, bet pārējiem nekāda labuma nebūs. «Es domāju, ja uzņēmējiem rezultātā naudas būs vairāk, tad viņi vairāk padomās arī par saviem darbiniekiem,» atbildēja D. Kalsone.

Finanšu ministrija gan min vairākus oficiālus argumentus, kāpēc Latvijai vajag eiro. Vispirms – uzlabosies valsts kredītreitings, un būs lētāks valsts parāds, ietaupot desmit gados 800 miljonus eiro. Ekonomija saistībā ar valūtas konvertāciju ļaus iedzīvotājiem un uzņēmējiem desmit gadu laikā ietaupīt 700 miljonus eiro. Tiek lēsts, ka eiro ieviešana katru gadu dos papildu pieaugumu eksportam par pieciem procentiem, sniedzot kopējo ieguvumu privātajam uzņēmējdarbības eksportam ap astoņiem miljardiem eiro.

Kritiķi kā argumentus pret lata nomaiņu min uzņēmumu izmaksas eiro ieviešanas procesā, saucot gan dažādas summas – no 120 līdz pat gandrīz 400 miljoniem latu. Eiroskeptiķi uzsver, ka Latvijai nāksies maksāt savu daļu eiro stabilitātes nodrošināšanā, šādā veidā glābjot citas eirozonas valstis – Grieķiju, iespējams, arī Itāliju. Turklāt summu, ko šādā veidā būs nepieciešams tērēt, pašlaik pat paredzēt nevar. Tiesa, noteiktus līdzekļus arī pašlaik vajag iemaksāt lata stabilitātes nodrošināšanai.

Vēl viens eiroskeptiķu arguments – pārejot uz eiro, citu valstu pilsoņiem būs vieglāk iegādāties Latvijas īpašumus, šādā veidā apdraudot faktisko valsts neatkarību.

Rada drošības izjūtu
Seminārs pamatā tika veltīts pašvaldības darbinieku informēšanai – par grāmatvedības, nodokļu maksājumu un cenu atspoguļošanas vadlīnijām un citiem ar eiro ieviešanu saistītiem jautājumiem.

Dzirdēto un apgūto vērtē Rundāles novada domes finanšu nodaļas vadītāja Marija Teišerska: «Novada struktūrvienībām notika sanāksme saistībā ar eiro ieviešanu. Tas, ko ieguvām seminārā, bija drošības izjūta, jo viss, kas iepriekš plānots un izdomāts, tika apstiprināts.» Viņa pastāstīja, ka septembrī iecerēts sakārtot kases aparātu darbu, zināmi arī grāmatvedības programmu piedāvājumi.

Viņa pozitīvi vērtē brīdinājumu līgumus ar bankām slēgt laikus, nevis gaidīt gada beigas. Semināra ieguvums esot informācija par eiro naudaszīmju drošību. Esot skaidrs, ka vienalga pašiem būs daudz jālasa un vēl vairāk jāstrādā. Joma, kurā pietrūka informācijas laika ierobežojuma dēļ, – informācija par pamatlīdzekļu kartītēm. Būšot nepieciešams papildu seminārs, ja būs tādas iespējas.

Kurss nemainīsies
«Bauskas Dzīve» tikās ar D. Kalsoni atsevišķi, lai noskaidrotu atbildes uz lasītāju jautājumiem. «Beidzot ir iespēja sākt stāstīt par eiro ieviešanas praktisko pusi. Es ticu zemgaliešu loģikai, izpratnei. Jaunsaulē un Skaistkalnē dzīvo mani labākie draugi, un esmu vienmēr priecīga pie viņiem atgriezties,» gandarīta par iespēju atbildēt uz jautājumiem bija Eiro projekta vadītāja.

Baušķeniekus uztrauca, vai eiro kurss tomēr nemainīsies un kā kontrolēt, ka veikalu pārdevēji pirmajās divās 2014. gada nedēļās, kad no lata atlikums būs jāizdod eiro naudaszīmēs, neapkrāpj pircējus. Izrādās, ka maiņas kurss paliks nemainīgs, un neviens – nedz bankas, nedz veikali – nedrīkst pielietot citu kursu. Lielajos veikalos šī atlikuma atmaksa droši vien notiks moderni – visdrīzāk, lielākajā daļā veikalu uz čeka būs visa informācija – atlikums gan latos, gan eiro. Tomēr Latvijā vēl aizvien darbojas 131 kases aparātu modelis, kas nav programmējams. Šajā situācijā veikalniekam nāksies pierakstīt trūkstošās summas uz čeka ar roku.

No 2014. gada 1. janvāra obligāti naudas atlikums ir jāizdod eiro naudaszīmēs. Vienīgais izņēmums būs sabiedriskie satiksmes transportlīdzekļi, kur varēs izdot atlikumu arī lata naudaszīmēs. Iemesls – lai nekavētu laiku, kamēr šoferis mēģina izrēķināt atlikumu. Sākot ar 15. janvāri, par vienīgo norēķināšanās līdzekli arī šajā sektorā kļūs eiro.

Atšķirīgas monētas
Atceroties savulaik iedzīvotāju radīto histēriju, kad no «Swedbank» masveidā izņēma naudu, mūsu lasītājus uztrauca jautājums, vai pēc jaunā gada naudas nepietrūks. D. Kalsone uzskata, ka tādas problēmas neradīsies, jo nav nekādu iemeslu steigties ar naudas maiņu. «Latus uz eiro mainīs mūžīgi. Mainīs visus latus, ko atnesīs,» tā speciāliste. VAS «Latvijas Pasts» bez komisijas maksas mainīs naudu līdz 31. martam, komercbankas – līdz 30. jūnijam, bet «Latvijas Banka» – vienmēr. Savukārt uzņēmumiem, lai nepietrūktu naudas, esot nepieciešams laikus pasūtīt bankā vismaz piecu dienu apgrozījumu, skaidro D. Kalsone. Tomēr to esot jāveic laikus, nevis jāgaida gada beigas.

Pretviltošanas jomā eiro esot tikpat drošs kā lats, tikai pasaulē daudz populārāks. Tomēr, lai Latvijas iedzīvotāji zinātu visu par eiro drošību, novembrī katra mājsaimniecība saņems «Latvijas Bankas» sūtījumu ar informāciju par naudaszīmju pretviltošanas pazīmēm. Papīra naudaszīmes visā Eiropas Savienībā būs vienādas, turpretī Latvijas monētu dizains būs atšķirīgs. Turklāt ne tikai tās, kuras sagatavos uz 2014. gada
1. janvāri. Divreiz gadā, tāpat kā līdz šim, plānots izgatavot monētas ar īpašu dizainu, kā arī piemiņas monētas.

Visa valsts 18 minūtēs
Iedzīvotājus uztrauc, kur varēs saņemt eiro, lai 1. janvārī ar šīm naudaszīmēm varētu sākt norēķināties. Izrādās, gadu mijā visās bankās notiks bezskaidro latu konvertācija uz eiro un, sākot no 1. janvāra, visas algas tiks izmaksātas jaunajās naudaszīmēs. No 10. decembra varēs iegādāties sākuma komplektus – monētas 14 eiro un 23 centu vērtībā. Savukārt naudas konvertācija bankās notikšot ļoti ātri – Igaunijā visām banku sistēmām tas aizņēma 18 minūtes, bet Latvijā varētu noritēt vēl ātrāk. «2000. gadu pārdzīvojām, kad mūs biedēja, ka kļūdas dēļ visas programmas apstāsies. Pārdzīvosim arī šoreiz,» tā D. Kalsone.

Liela interese ir saistīta ar latu maiņu uz eiro – kā notiks iegūtās vērtības apaļošana? Interesējas par cenām, pabalstiem, nodokļiem. Jāuzsver divas lietas – ikviena latu maiņa uz eiro notiks, apaļojot pēc matemātiskiem principiem: līdz vienībai četri – uz leju un no pieci – uz augšu. Un apaļošana notiek līdz centu vērtībai, nevis līdz eiro. «Pieņemsim, ka iepriekšējā preces vērtība bija 4,99 lati, bet jaunā cena – 7,01 eiro. Jūs varat samazināt preces cenu, tomēr norādot maiņas kursu un reālo vērtību. Vislabāk – atstāt tā, kā ir. Mums daudzi uzņēmēji ir vaicājuši, vai nevar noapaļot uz vienkāršākiem skaitļiem. Tā nevajag darīt – visi pabalsti, nodokļi, līgumu vērtības, automātiskie maksājumi tiks pārvērsti eiro valūtā ar vērtību līdz centiem,» stāsta D. Kalsone. Piemēram, plānotā minimālā alga no 1. janvāra 225 lati tiks izmaksāta kā 320,15 eiro.

Tika precizēta ideja par «Godīgu eiro ieviesēju». Galvenais princips – neizmantot eiro ieviešanu preču un pakalpojumu cenu celšanai. D. Kalsone skaidro – ja pašreizējā preces cena ir 12 lati jeb 17,07 eiro, bet valdības plānotās nodokļu izmaiņas šo cenu paaugstinās līdz 12,45 latiem, kas nozīmēs 17,71 eiro, cenu neapaļo uz 17,8 vai 18 eiro, bet atstāj summu tādu, kāda tā ir.

Eiro projekta vadītāja uzskata, ka eiro latvieši tomēr pieņems mierīgi un saprātīgi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latus mainīs mūžīgi

Kategorijas