Visu paaudžu ticīgie jūtas vienoti

2013. gada 23. augusts 00:00

Dievmātes Debesbraukšanas svētki Aglonā ar kulmināciju 15. augustā ir garīgās atjaunotnes un ticības nostiprināšanas laiks. Bauskas luterāņu draudzes kasiere Zenta Maziļevska apgalvo, ka allaž pēc svētku apmeklēšanas izjūt gara lidojumu. Pagājušajā nedēļā viņa jau 18. reizi organizēja braucienu uz Aglonu Bauskas un apkārtnes 40 katoļiem un citu konfesiju piederīgajiem. Vairākums dalībnieku svētkus apmeklē katru gadu.

Lūgšanas palīdz koncentrēties
Svētceļojumā uz Aglonu kājām devās Bauskas un kaimiņu novadu ticīgie, kuri pievienojās Bruknas Kalna svētību kopienas, Ventspils vai Liepājas grupai. Ceļā viņi pavadīja divas nedēļas. Savukārt Zentas Maziļevskas organizētā grupa no Bauskas izbrauca 14. augusta agrā rītā. Četras stundas pavadījām, lai noskaņotos un sagatavotos Dievmātes svētkiem, skaitot Rožukroņa lūgšanas un dziedot psalmus.

Tā notiek katrā svētceļojumā, kas būtiski atšķiras no parastas ekskursijas. Dodoties izklaides un atpūtas braucienā, cilvēki tērzē vai snauduļo, bet svētceļnieki koncentrējas gaidāmajam notikumam, fokusējot savas domas. Kopīgas lūgšanas ir vislabākais veids, kā to panākt. Svētbrīžus un Rožukroņa lūgšanas vadīja Bauskas katoļu draudzes locekles Tekla Zone, Zeltīte Šmite, Gunta Dzene un Aiga Ludviga. «Katrā svētceļojumā uz Aglonu man viņas ir neaizstājamas palīdzes,» atzīst Zenta Maziļevska. Arī autobusa šoferi Aivaru Geriņu braucēji uztver gandrīz kā savu ģimenes locekli.

Rindā pie altāra
Pēc autobusa novietošanas stāvlaukumā visa grupa steigšus dodas ieņemt garum garo rindu, lai uzkāptu uz Aglonas bazilikas altāra augšējās terases, kuras centrā atrodas Dievmātes svētglezna. Apmeklētāji virzās pa sānu ieejas durvīm, neienākot baznīcā. Viss notiek klusumā un ļoti korekti bez drūzmēšanās. Altārdaļā plūsmu regulē laipni un simpātiski jaunieši – brīvprātīgie palīgi. Svētgleznas priekšā uz ceļiem vienlaikus nometas pieci seši cilvēki un pēc īsas lūgšanas dod vietu nākamajiem.

Vestibilā pie galda sēž mūķene ar atvērtu reģistrācijas žurnālu. Visi, kas vēlas, pret ziedojumu var pasūtīt aizlūgumu par mirušajiem tuviniekiem vai Svēto misi par dzīvajiem. Arī te ir rinda, kas raiti virzās uz priekšu. Reģistrētie ieraksti tiks nodoti Aglonas diecēzes bīskapam un priesteriem, kuri pasūtītos dievkalpojumus noturēs pēc svētkiem.

Skan dažādas valodas
Līdz 14. augusta vakara galvenajam notikumam – Krusta ceļa gājienam svecīšu gaismā un pusnakts Svētajai misei – vēl ir daudz laika, ko ikviens pavada pēc saviem ieskatiem. Svētvietas teritorijā var piedalīties intensīvā garīgajā programmā, bet ārpus tās ļauties laicīgām norisēm. Atsevišķā zonā krietnu gabalu no bazilikas darbojas vērienīgs gadatirgus, kurā ir arī ļoti interesanti piedāvājumi, piemēram, mākslinieces Dinas Ābeles miniatūrās svētgleznas, gaumīgas rotas, pinēju un tekstilnieku darbi. Viņpus ciema galvenajai ielai iekārtojušies ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. Izvēle ir plaša, bet cenas pēc mūsu – Pierīgas reģiona iedzīvotāju – ieskatiem draudzīgas, lai gan vietējie apgalvo pretējo.

Aglonas bazilika atrodas starp diviem gleznainiem ezeriem. Krastā ģimenes izklāj segas, paņem piknika grozus un bauda vasarīgo pēcpusdienu. Citi dodas uz Aglonas svētavotu, pacietīgi stāv rindā, lai piepildītu līdzi paņemtos traukus.
Svētkos piedalās ļoti daudz cilvēku ar maziem bērniem un jauniešu. Bieži dzirdama lietuviešu un krievu valoda, bet dažas grupiņas sarunājas poliski un itāliski. Ceļu no Ventspils uz Aglonu kājām ir mērojušas vairākas romu ģimenes. Viņi ir dedzīgi katoļi. Aglonā ir ieradušies arī oficiālie ciemiņi, kuri pārstāv baznīcas organizācijas citās Eiropas valstīs. Arī Svēto Rakstu lasījumi, kas ir ikvienas Svētās mises sastāvdaļa, notiek latviešu, poļu, krievu un itāliešu valodā.

Ceļš svecīšu gaismā
Vakara Svēto misi pirms Krusta ceļa gājiena vada kardināls Jānis Pujats. Viņš uzsver, ka šī gada Aglonas svētkus akcentē trīs nozīmīgi fakti – šogad tiek svinēta lūgšanas «Salve Regina!» tūkstošgade, aprit 20 gadu kopš Romas pāvesta Jāņa Pāvila II Aglonas apmeklējuma, bet katoļu bīskapam Boļeslavam Sloskānam, ko Vatikāns ieskaitījis svēto kārtā, ir 120. atceres jubileja.

Latgalē dzimušais garīdznieks B. Sloskāns pagājušā gadsimta 20. gados bija Minskas diecēzes administrators. Viņš kļuva par neiedomājami smagu politisko represiju upuri, tika apcietināts, izsūtīts spaidu darbos uz Sibīriju un Tālajiem Ziemeļiem. Katrā Krusta ceļa pieturā pēc Svēto Rakstu vārdiem tika lasīti fragmenti no Boļeslava Sloskāna dienasgrāmatas un vēstulēm, veidojot tiešu saikni starp Jēzus Kristus un 20. gadsimtā dzīvojoša garīdznieka ciešanām un apbrīnojamo gara spēku, piedodot saviem pāridarītājiem. Tas bija ļoti skarbi, bet svētīgi. Visa Aglonas bazilikas apkārtne Krusta ceļā kļuva par sveču liesmiņu jūru zem zvaigžņotajām augusta debesīm.

Koris ar debesu atblāzmu
Līdz pusnaktij uz kāpnēm pie dievnama fasādes dziedāja Aglonas bazilikas lieliskais jauktais koris «Assumpta», kura skanējumā, pēc Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča apzīmējuma, ir jūtama «debesu atblāzma».

Liturģijā piedalījās arī Balvu jauniešu pūtēju orķestris. Šī gada Dziesmu svētkos Latvijas pūtēju orķestru konkursā tas ieguva labākā amatierorķestra nosaukumu. Sastāvā spēlē vairāk nekā 50 dalībnieku – Balvu mūzikas skolas, Viļakas mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. Balvu novada iedzīvotāji ārkārtīgi lepojas ar savu orķestri un diriģentu Egonu Salmani, stāsta balvēniete Anita, ar kuru nejauši iepazinos bazilikas laukumā. Dievmātes svētkus Aglonā viņa apmeklē katru gadu.

Aglonas bazilikas jauktais koris 15. augusta rītā atkal bija pilnā sastāvā, lai dziedātu arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vadītajā Svētajā misē un procesijā. Sakrālos dziedājumus koristi izpildīja latgaliešu un latīņu valodā.

Pateicas visiem palīgiem
Svētku dalībniekus sveica Vatikāna sūtnis Baltijas valstīs Luidži Bonaci, kurš uzrunu teica latviski.

Galvenajā 15. augusta misē un procesijā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, premjers Valdis Dombrovskis un vairāki ministri. Baznīcas aprindās turpinās diezgan asa domu apmaiņa par politiķu sēdināšanu goda vietā Aglonā. Klātienē skatītā situācija šķita patīkamāka nekā diskusijās dzirdētā. Gan politiķi, gan baznīcas tēvi izturējās ar savam statusam atbilstīgu cieņu bez liekas pompozitātes un glaimiem. Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis pateicās valdībai par finansiālu atbalstu, bet visiem dienestiem, ie-stādēm, uzņēmumiem, pašvaldībām un privātpersonām par nevainojamu darbu svētku organizēšanā.

Savā sprediķī Zbigņevs Stankevičs skāra dziļas filozofiskas dimensijas, pārliecinoši un emocionāli iestājoties par labākas Latvijas veidošanu un katra iedzīvotāja vietu šajā procesā. Viņš uzsvēra, ka solidaritāte, iesaistīšanās un nesavtība ir nešķiramas lietas, kuru mijiedarbībai ir noteicošā loma sabiedrības saliedēšanā un valsts attīstībā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Visu paaudžu ticīgie jūtas vienoti

Kategorijas