Paaugstinās kvalitātes piemaksas

2013. gada 21. augusts 00:00

Pirms jaunā mācību gada sākuma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji sola daudz pārmaiņu pedagogu atalgojuma koeficientu noteikšanā. «Bauskas Dzīve» centās izzināt, kā jauninājumi ietekmēs pedagogu atalgojumu.

Pašreizējā vienošanās par jaunā mācību gada algu fondu ir panākta sarunās starp Izglītības un zinātnes ministriju un sociālajiem partneriem. Tā informē Una Ahuna-Ozola, IZM padomniece komunikācijas jautājumos. Tagad jāgaida, ko teiks Finanšu ministrija (FM).

Skolām vajag papildlīdzekļus
Plānots, ka 3. kvalitātes pakāpi ieguvušie pedagogi saņems piemaksu astoņu procentu apmērā no pamata mēneša algas likmes. Tiks paaugstinātas piemaksas pedagogiem ar 4. un 5. kvalitātes pakāpi – no 8 procentiem uz 20 un no 12 procentiem uz 25. Pedagogiem, kuri ieguvuši 1. un 2. kvalitātes pakāpi, piemaksu nebūs.

«Kvalitātes piemaksas skolotājiem būs labs stimuls. Savulaik tika uzsvērts, ka samaksa par darbu būs atkarīga no iegūtās pakāpes. Pozitīvi, ka tā tiešām notiek,» teic Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs. Viņš uzskata, ka pedagogu labklājības paaugstināšana ir prioritārs valsts jautājums, jo atalgojums vēl aizvien nav adekvāts paveiktajam. R. Žabovs uzsvēra, ka gandrīz visiem ģimnāzijas pedagogiem ir 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpe.

Kritiķi uzsver, ka problemātiska var būt jaunu mācībspēku piesaiste, jo atalgojums bez piemaksām var likties nekonkurētspējīgs. «Bauskas Valsts ģimnāzijai nav nepieciešamības pēc jauniem pedagogiem, bet citās skolās šī problēma pastāv. Esošā sistēma tomēr ir atbalstāma, jaunajam speciālistam ir jāparāda savas spējas – pedagoģiskais talants, prasme strādāt ar jauniešiem un mācīt priekšmetu. Skolotājam nepietiek vien ar labu izglītību, ir jābūt pedagoģiskajam talantam, ko var novērot tikai darba procesā. Ja jaunais darbinieks būs spējīgs, viņš ar laiku saņems vairāk,» tā R. Žabovs.

Nav garantijas, ka skolai būs finansējums kvalitātes piemaksu nodrošināšanai. Piemēram, Vecumnieku novada Stelpes pamatskolā vairākiem pedagogiem ir augstākās kvalitātes pakāpes, bet naudas piemaksām var nebūt. «Lielajām skolām ir līdzekļu ekonomija, tur pedagogiem var maksāt par kvalitātes pakāpēm. Mums pagājušajā gadā papildu līdzekļu tām nebija,» skaidro Stelpes pamatskolas direktore Dagmāra Venclova. Viņai šķiet, ka arī šogad neizdosies rast finansējumu piemaksām.

Sarežģīts aprēķins
Pedagogu algas tiek rēķinātas pēc sarežģītas sistēmas. Ir spēkā finansēšanas modelis «Nauda seko skolēnam». Vienam audzēknim paredzēta konkrēta summa. Aprēķinot teorētisko skolēnu skaitu, tiek piešķirti līdzekļi. Jāizmanto vairāki koeficienti, galvenie no tiem ir trīs: 1. – 4. klašu skolēnu skaitu reizina ar 0,75; 5. – 8. klašu audzēkņu skaitu – ar 1; vidusskolēnu daudzumu – ar 1,25. Piemēram, 100 sākumskolas audzēkņi finanšu aprēķinā ir 75, bet 40 vidusskolas jaunieši ir 50. Par šo sistēmu sašutuši sākumskolas pedagogi – viņiem nav skaidrs, kāpēc darbs sākumskolā novērtēts tik zemu.

Cits koeficients nosaka, cik skolēnu nepieciešami vienai pedagoga likmei. Līdz šim novada izglītības iestādēs bija viena likme uz astoņiem skolēniem, republikas pilsētās – viena likme uz 10,2 audzēkņiem. Tagad, mainot skolēnu un pedagogu attiecību republikas pilsētās 1:10,35 un novados 1:8,12, plānots pārdalīt finansējumu, lai atbalstītu pedagogus skolās, kur bērnu skaits ir 100 un mazāks. Šajās iestādēs attiecīgi tiks palielināts koeficients 1. – 4. klašu skolēniem no 0,75 uz 1. Lēmums ir divdomīgs – tas nozīmē, ka atkal pārdala naudu no vienas kabatas otrā, samazinot apmaksāto likmju skaitu lielākajā daļā mācību iestāžu.

Ieguvējas būšot vismaz 228 lauku skolas, kur nepietiekamā bērnu skaita dēļ vērojams finansējuma trūkums. «Mums tas ļoti palīdzēs. Līdz šim naudas visu laiku trūka, nevarējām skolotājiem samaksāt visu par klases stundu,» tā D. Venclova. Viņa pastāstīja, ka pagājušajā gadā Vecumnieku novada dome atbalstījusi iespēju segt daļu izdevumu par darbu labošanu.

«Lielajās skolās var maksāt par gatavošanos mācību stundām, par rakstu darbu labošanu, var atļauties algot sociālo pedagogu, logopēdu un psihologu. Mums galvenais ir nodrošināt pedagogiem samaksu par mācību stundām,» tā D. Venclova. Pirmajās klasēs daudziem bērniem ir valodas traucējumi, skolas vadība cer, ka Vecumnieku novada dome piekritīs algot logopēdu.

Solīto nepilda
IZM ar 1. septembri sola atbalstīt pedagogus, kuri strādā speciālajās skolās un iekļaujošās izglītības programmās. Sākot ar jauno mācību gadu, IZM paaugstinās programmu koeficientu speciālajās izglītības programmās no 1,6 uz 1,84 un speciālajās skolās no 1,6 uz 1,8, atbalstot pedagogus, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

«Pēdējos gados ministrija no solītā skolai atvēl finansējumu 70 – 80 procentu apmērā. Pat ja pieņems līdz šim plānotos grozījumus, nav garantijas, ka šo naudu saņemsim,» tā Bauskas novada Pamūšas speciālās internātpamatskolas direktore Aelita Naumane.
Modelis «Nauda seko skolēnam» esot neizdevīgs nelielām mācību iestādēm. Skola jāuztur neatkarīgi no tā, vai tajā ir daudz vai maz izglītojamo. Maksa par apkuri un apsaimniekošanu ir liela. «Pašreizējā finansējuma dalīšanas sistēma ir nepareiza. Skolā knapināmies, kā vien varam. Lielu pretimnākšanu saņemam no Bauskas novada domes, kas atbalsta skolā realizētos Eiropas Savienības fondu projektus,» tā A. Naumane.

Daudzu vispārizglītojošo skolu vadība apzinās, ka par speciālo izglītību iespējams saņemt valsts papildu dotāciju, tāpēc naski atver speciālās programmas. «Iekļaujošā izglītība ir labs risinājums, bet bieži vien pēc šīs programmas skoloti bērni nonāk mūsu skolā. Ne visi pedagogi prot strādāt ar problemātiskiem audzēkņiem, nereti skolēni stundas vienkārši atsēž. Mūsu skolā ar četriem bērniem strādā divi cilvēki. Kvalitatīvu mācību procesu veido tikai individuāls darbs,» uzsver A. Naumane.

Precizēs informāciju
«Viss līdz šim pieņemtais un teiktais ir tikai solījumi runu līmenī. Dokumenti vai Ministru kabineta noteikumi nav izdoti. 23. augustā IZM notiks konference izglītības iestāžu vadītājiem. Cerams, ka tur uzzināsim precīzāk, kas mūs sagaida,» tā Aelita Naumane. Viņai piekrīt Bauskas novada izglītības nodaļas vadītājs Ģirts Bernauts – kamēr Finanšu ministrija nav apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas plānus, paļauties uz solīto nevar. Viņš cer, ka šoreiz FM izdosies pārliecināt.

UZZIŅAI

Piemaksas pie darba algas turpinās saņemt 4. un 5. kvalitātes pakāpi ieguvušie pedagogi. Tās turpmāk tiks aprēķinātas no pamata algas likmes, bet lielākā apmērā – 20 un 25 procenti.

Piemēri vidējās algas pieaugumam pedagogiem, kuri ieguvuši 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi:

līdz šim:
3. pakāpi ieguvušajiem – netika nodrošinātas piemaksas;

4. pakāpi ieguvušajiem – vidēja izpeļņa (330 – 570 lati) × 0,08 = 26,4 – 45,6 lati;

5. pakāpi ieguvušajiem – vidēja izpeļņa (330 – 570 lati) × 0,12 = 39,6 – 68,4 lati.

Ar 2013. gada 1. septembri plānotas pārmaiņas:
3. pakāpi ieguvušajiem – pamata mēnešalgas likme jeb 280 latu × 0,08 × vidējā slodze (1,4 likmes) = 32 lati;

4. pakāpi ieguvušajiem – pamata mēnešalgas likme jeb 280 latu × 0,20 × vidējā slodze (1 likme) = 56 lati;

5. pakāpi ieguvušajiem – pamata mēnešalgas likme jeb 280 latu × 0,25 × vidējā slodze (1 likme) = 70 lati.

Avots: izm.gov.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Paaugstinās kvalitātes piemaksas

Kategorijas