BauskasDzive.lv ARHĪVS

Augusta beigās ražo zemenes

Zane Gorškova

2013. gada 21. augusts 00:00

36
Augusta beigās ražo zemenes

Bauskai tuvajā Rundāles novadā komersants Aivars Upenieks no saimniecības «Lepšukalni» šonedēļ vēl novāc zemeņu ražu. 

A. Upenieka vadītajā saimniecībā gandrīz septiņos hektāros no divdesmit pieciem plešas zemeņu stādījumi. Tie augusta otrās nedēļas sākumā atkal sāka ražot ogas. Īpašnieks prognozē, ka tās vēl šo nedēļu nogatavosies un būs. Pirmie trīs lasījumi bija vainagoti ar lielām un skaistām ogām, tagad jau nākas šķirot un atlasīt. Pašlaik zemenes tiek ievāktas vidēji trīs reizes nedēļā.

Stādus saldē
Šī gada pirmā raža tika nogaršota jau jūnija sākumā un ražoja mazliet ilgāk nekā mēnesi, atceras SIA «Lepšas» īpašnieks un valdes loceklis A. Upenieks. Pēc tam lietā likta jauna tehnoloģija ar saldētiem stādiem no šķirnēm ‘Polka’ un ‘Sonata’, tie pašlaik ir sākuši ražot. «Ja seko literatūrai, tad ražai vajadzēja būt ap 25. augustu, bet lielā karstuma dēļ zemenes sāka ražot agrāk,» augšanas procesus skaidro A. Upenieks.

«Zemeņu stādi tagad «domā», ka ir jūnijs. Ar visām iespējamajām pieejām un jaunākajām tehnoloģijām esam tās apmānījuši, tāpēc arī ražo augustā,» nosmej zemeņu saimniecības īpašnieks. Ogu dēstus izrok rudenī, noteiktā veidā apstrādā un sasaldētus glabā nolikta-
vā. Kad pienāk īstais laiks, stāda zemē.

Tehnoloģiskas viltības
Starp vasaras sākuma ražu un saldēto stādu ražu bija periods, kad ogu nebija. A. Upenieks uzsver, ka tā bija kļūda. Izmantojot jaunākās metodes un atbilstīgi klimatiskajiem apstākļiem selekcionētās šķirnes, arī Latvija, līdzīgi Polijai un Spānijai, ir spējīga nodrošināt tirgu ar svaigām, kvalitatīvām zemeņu ogām visu gada silto periodu.

Ražas laika paildzināšanai kā vienu no metodēm var izmantot «ziemas perioda» pagarināšanu, piemēram, aizsargājot zemi no saules stariem. Tas aizkavēs ražošanas sākumu, un ogas būs vēlāk nekā normālā sezonā. Šādu pieeju – sākt novākt zemeņu ražu vasaras beigās – augustā, septembrī – izmanto arī ārzemju audzētāji, ar kuriem A. Upenieks sadarbojas un aizgūst praksi. «Ceram nākamgad saimniecībā nodrošināt šādu – nepārtrauktu – zemeņu ražu,» piebilst īpašnieks.

Zemeņu audzētājs stāsta, ka saldētos stādus var prognozēt, pārzinot nelielas tehnoloģiskās viltības. Sistēma strādā kā pēc pulksteņa – ja diennakts vidējā temperatūra pārsniedz 16 grādus pēc Celsija, tad 45 dienas pēc iestādīšanas var sākt novākt jaunās zemeņu ogas. Tomēr rudens raža ir diezgan maza, tāpēc tā tiek pārdota tikai pēc iepriekšēja pieprasījuma. Pašlaik sadarbība notiek ar konkrētu klientu loku.

Tagad vēlās zemenes tiek tirgotas par 2,50 latiem kilogramā. «Ņemot vērā pašizmaksu, cena ir apmierinoša,» noteic zemeņu lauka īpašnieks.

Ravē reti, laista bieži
A. Upenieks no 2009. gada nodarbojas ar zemeņu audzēšanu. Pašlaik saimniecībā ir 12 dažādas zemeņu šķirnes, kas ievestas no Vācijas, Holandes, Polijas. No tām paredzēts atstāt tikai četras labākās. «Lepšukalnos» ir arī šķirnes, kas ir spējīgas ražot visu gadu, līdz ziedi nosalst ziemas salā. Stādi ir dārgi un grūti pavairojami. Ogas ir mazākas un skābākas, tādējādi tās pērk nelabprāt.

Lai iegūtu veiksmīgu ražu, zemenes tiek saudzētas – ravētas reti, laistītas stingri noteiktā laikā un apmērā, barotas ar attiecīgajam laukam nepieciešamajiem minerālmēsliem. To nosaka, veicot katram laukam zemes analīzi. Nepārtraukti notiek jauni eksperimenti ar lauku – zemeņu rindstarpas tiek izklātas ar salmiem, tiek sēts un ataudzēts zāliens, dažkārt zemenēm ļauj aizaugt, lai tās justos labāk, tādējādi savā vaļā ražotu un pavairotos.

SIA «Lepšas» valdes loceklis Aivars Upenieks uzsver, ka paralēli ogu novākšanai saimniecībā pašlaik notiek arī jaunās ražas «programmēšana» jeb tiek strādāts, lai zemeņu laukus sagatavotu pavasara ražai. Tāpat, saimniecībai paplašinoties, tiek meklēti jauni strādāt griboši cilvēki.

Noslēgumā A. Upenieks atklāj, ka saimniecības nākotnes vīzija ir ne tikai zemeņu audzēšana, bet arī stādu pavairošana tirdzniecībai, ar nosacījumu, ka tas Latvijas tirgum būs vajadzīgs.