Viena diena rosīga seniora dzīvē

2013. gada 21. augusts 00:00

Seniors Jānis Bite pensijā aizgājis no Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas nodaļas vadītāja amata, pirms laiku maiņas bijis direktors šīs pašas iestādes analogam padomju režīmā. Ievadot kopīgo «ekskursiju» ar «Bauskas Dzīvi» savā ikdienā, viņš teic: «Pensionāram nav darbdienu, un nav arī brīvdienu. Brīvā laika arī nav, jo visu laiku ir, ko darīt.»

Baltā kreklā
Kopš aktīvo darba gaitu noslēgšanas, kad vairs nebija jāceļas septiņos, lai astoņos deviņos būtu darbā, Jānis, līdzīgi vairākiem paziņām pensionāriem, ar laiku sācis celties... četros vai piecos no rīta. Tāds ritms, secina rosīgais seniors, dienu kopā ar «Bauskas Dzīvi» sākot pie jaunā foreļu dīķa.

Džips lauku iemītniekam Latvijas ceļos ir nevis greznība, bet nepieciešamība, braucot garām druvai, bedres lēni pārvar zemnieks. Pats baltā kreklā un gaišos džinsos. Pēc makšķerēšanas kreklu nākas mainīt, atzīst zivju ķērājs.

Jānim un mazdēliem ir foreļu un palliju dīķis ar salu vidū, kas pie Bandenieku kalna Iecavas novada Zorģu apkaimē šopavasar izrakts vietā, kur nekas īsti neauga un valdīja slīkšņa. «Tā ir jūra,» skaidro saimnieks, «jūrai otru krastu nevar redzēt, te arī nevar.» Tas tiesa – sala vidū uzbērta ar pakalnu... Kas ir pallijas? «Foreles ar kvalitātes zīmi,» smejas makšķernieks.

Vietu ap jauno dīķi vēl nolīdzinās, sakārtos piebraucamo ceļu un ieeju ūdenī, lai varētu nopeldēties. Bandenieku kalns ir viena no augstākajām vietām tuvējā apkaimē, no tās var tālu redzēt. Kara laikā te bijusi artilērija, laukkopji vēl tagad ik pa laikam izrok no zemes lādiņus un citas ieroču daļas.

Veido ainavu
Četru foreļu un vienas pallijas izvilkšana acīmredzami aizrauj Jāni pašu, bet «Bauskas Dzīves» pārstāvei, atklāti sakot, šķiet vienmuļa un plēsīga nodarbe – zivis arī bez iebarošanas ķeras ik pēc minūtes un atpakaļ tās nevar laist, jo foreles esot jūtīgas un dabū nāvējošu šoku. Tad dodamies uz Bauskas novada laukmalu tepat pie Iecavas novada robežas. Jau braucot saimnieks piebremzē, neslēpjot prieku par krāšņo skatu – pakalnā druva, līdzās mazliet zemākā kalniņā – balta kaimiņmāja, nogāzē paša iekopta nektāraugu pļava, ielejā – trīs dīķi ar krāsainām kastītēm krastos.

«Atnāca rosīga ģimene, sakopa māju un dārzu,» uzslavē Jānis, «prieks skatīties, kad braucu pie savām bitēm.» «Kastītes» izrādās igauņu stila stropi, pēc bitenieka Bites teiktā, – daudz vieglāk apkopjami un pieejamāki medus ievākšanai nekā Latvijā biežāk sastopamās vienkorpusu bišu mājas. Tādas kā daudzdzīvokļu... Saimnieks smejas, ka krāsu katrai sekcijai izvēlas, savācot krājumu no plaukta veikalā un pēc tam no katras bundžas pa vienai kastei nopervējot. Bites pazīst krāsas, un pazīst arī smaržu – Jāni tās tikai aplido, bet pāris «policistes» pēc brīža uzstājīgi pavada mani kā neredzētu viešņu līdz pat mašīnai.

Tomēr pamanos pagaršot daudzkrāsainos ziedputekšņus – pat zilus un ķirškrāsas, ko biškopis izvelk, sakritušus vieglā šūplādē. Jānis Bite ved rādīt, no kura zieda katra krāsa nāk – nektāraugu pļavā vasaras saulē smaržo timotiņš, āboliņš, amoliņš, griķi, sinepes, facēlija...

Paaudžu saikne
Igauņu stropu tehnoloģija esot daudz vienkāršāka, ar to tiktu galā jebkurš seniors, pārliecināts Jānis Bite. Nevarot tak neturēt bites, ja pašam tāds uzvārds! Mazās sekcijas ir viegli pārvietot, tajās ērti savākt spietu, turklāt, pārsedzot katru kārtu ar parastu plēvi, ko neatzīst Latvijā valdošā pieeja, pēc kondensāta uzreiz var pateikt, kad kāres pilnas. Metode efektīva, un bitenieks gatavs ierādīt citiem. Vienā sezonā nedaudzajās kastītēs ienesta vairāk nekā tonna medus, apgādāti visi radi, draugi un paziņas.

Dīķi noder arī bitēm, kam vajag ūdeni tuvumā. Vienā dīķī mīt karūsas, trīs līdakas, četri sami un kāda karpa, pirkstus skaitot noliec Jānis. Otrajā ir mājas karpu mazuļiem, ruduļiem un vēžiem. Jānis izceļ murdu un rāda ragaiņus ar spīlēm plaukstas garumā – tādus varot turēt katrs. Pret maluzvejniekiem sargā bites – nepazīstamos klāt nelaižot.

Labības laukus Jānis apsaimnieko kopā ar jaunāko dēlu Pēteri, kopumā apstrādājot ap 1000 hektāru. Viņam prieks par visiem trijiem dēliem, kas katrs savā jomā ir izcili profesionāļi. Balsī skan vectēva lepnums par trīsgadīgo mazdēlu, kurš, reiz iemēģinājis roku uz forelēm jaunajā dīķī pie Zorģiem, savas mājas pagalmā mētā rotaļu makšķeri, ziņojot: «Ķelu foleles opa dīķī!»

Dūdas sibīriešiem
Ar vecāko dēlu Andri Jānis pērn aizceļojis uz Omskas apgabalu Sibīrijā. Turp 1949. gadā izsūtīta viņa māte ar četriem bērniem. Jānim bija pieci gadi, bērnības vietas tagad raisījušas dziļas emocijas. «Pirmo reizi mani aizveda «čeka», tagad – dēli,» smejas pensionārs, skaidrojot, ka biļetes bija dāvana.

Dziesmu svētkos Jānis ar Andri Latvijā uzņēmuši Omskas latviešu nacionālo ansambli «Daina», kam tagad gādā dūdas. Tās jātaisa no kazas ādas un šie mājlopi vecajam veterinārārstam palikuši nepatīkamā piemiņā – uzskatot kazu par pēdējo etapu lauku saimniecības lejupslīdē, Jānis tā arī nav atradis kopīgu valodu ar šiem lopiņiem un īsti nav vēlējies palīdzēt saslimušajām.

Jānis vēlas mudināt gana veselos un kustīgos vecāka gadagājuma līdzcilvēkus atrast nodarbes, kas piepilda laiku, palielina latu skaitu makā un sasilda dvēseli, lai nav jāžēlojas par garlaicību un trūkumu. Ne vienam vien ir gan piemājas zeme, gan dīķītis, kur ko iestādīt, nolikt stropu, ielaist kādu vēzi vai zivi. Pats nule izrēķinājis – 40 gados valsts darbā savulaik nopelnījis pusi no gada ienākumiem, ko tagad gūst kā zemnieks. Ir labi ikdienā uzturēt saikni ar bērniem un mazbērniem, priecāties līdzi viņu priekiem un atbalstīt neveiksmēs.
Mūsu pusē ir daudz rosīgu pensionāru, kuri atraduši vēl citas aizraujošas un noderīgas nodarbes, iespējams, ar pavisam niecīgu naudas ieguldījumu. Aicinām savu pieredzi par to, kā vadīt produktīvas un piepildītas vecumdienas, nodot citiem.

Uz atvadām foreles jāpiebaro – Jānis met saujām speciālo barību, zivis to veikli noķer. Ir vasara, saule un mākoņi atspīd gludajā ūdenī, kas virmo foreļu maltītē, un saimnieks smaida – paša un ģimenes priekam neviens darbs nebūs par grūtu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Viena diena rosīga seniora dzīvē

Kategorijas