Jāapkopj ogu krūmi nākamajai ražai

Augusts ir īstais laiks, lai apkoptu ogu krūmus un sagatavotu labu nākamā gada ražu, iesaka augu aizsardzības speciāliste, Vecumnieku novada Valles pagasta bioloģiskās dārzkopības saimniecības «Dzērves» dārzniece Māra Kilēvica.
Tagad ir īstais laiks apgriezt liekos un vecos zarus, kad nolasītas upenes, intervijā Latvijas Radio 1 pauda dārzkope. «Jaunos dzinumus nedrīkst atstāt par daudz, lai krūmi nav biezi. Paliek divi trīs jaunie zari, un visiem par 10 – 15 centimetriem nogriež galotnes. Var liekos zarus nogriezt ar visām ogām un nolasīt pēc tam,» skaidro M. Kilēvica, «ja krūms jūt, ka dara pāri, tas ierieš vairāk ziedpumpuru, un tas notiek tieši augusta otrajā pusē. Apgrieztos krūmos arī mazāk pārziemo kaitēkļi.» Līdzīgi speciāliste iesaka rīkoties arī ar citiem ogu krūmiem.
M. Kilēvica mudina stingri uzmanīt vīnogas, lai tās siltajā vasarā nepieaugtu pārmērīgā biežņā: «Vīnogām aug tik daudz jauno dzinumu, ka reizi nedēļā tie jāizgriež.» Dārzniece apstiprina, ka šogad vīnogas vairāk cieš no neīstās miltrasas. Taču tā nav problēma dārzkopjiem, kuri iepriekš augiem izmantojuši trihodermīnu, jo tā saglabā virsparazītus, kas iznīcina gan neīsto, gan īsto miltrasu. Labāk par fungicīdiem M. Kilēvica iesaka lietot varu saturošus preparātus pavasarī.
Speciāliste skaidro, ka ar vīnogām nevajadzētu apaudzēt ēkas: «Tur der mežvīni, galda vīnogām vajag gaisu un gaismu no visām pusēm, arī pārmērīgs karstums pie sienas tām nepatīk. Uz augšu jālaiž ne vairāk kā divi dzinumi jau pašā sākumā. Pārējos nogriež, sānu dzinumus vajag saīsināt, lai neveidojas mudžeklis, jo tajā radīsies slimības. No sānu dzinumiem atstāj trīs mezgliņus, tad ķekari ir skaisti un labi gatavojas.»
Lai neveidotos neīstā miltrasa, M. Kilēvica iesaka augsni nepārmēslot ar slāpekli. Savukārt no īstās miltrasas var izvairīties, laikus savācot un sadedzinot augu atliekas. Ja tā parādās uz ozola, kam līdzās rododendri, koka lapas jāsavāc un jāsadedzina.
Pret īsto miltrasu karstā laikā palīdz sēru saturoši preparāti, bet gaisa temperatūrai jābūt vismaz 20 grādu, stāsta dārzkope. Flokšiem un rododendriem var pagatavot maisījumu no 30 g sinepju pulvera, ko sajauc mazā ūdens daudzumā un uzpilda līdz 10 l ūdens. Ar šo šķīdumu nomiglo, tiklīdz īstā miltrasa, pēc nedēļas to atkārto.
Cīņai ar gliemežiem M. Kilēvica iesaka turēt īsu zāli. Ja kādu gliemezi lapā saspiež un atstāj pie augiem, citi turp mieloties ejot nelabprāt. Dārzkopju veikalos esot parādījies preparāts gliemežu iznīcināšanai, taču dārzniece pati to vēl nav izmēģinājusi, jo šovasar laiks ir sausāks un kaitēkļu neesot tik daudz.
Par šīs sezonas lielāko problēmu speciāliste dēvē rūsu, kura bojā ne tikai bumbierus, kadiķus, bet arī pīlādžus un krizantēmas. «Rūsu nevar izārstēt, jo tā ir šūnu līmenī. Ieteiktie preparāti aptur infekcijas izplatību, bet tad visu vasaru ik pa 7 – 10 dienām jāmiglo,» skaidro M. Kilēvica, «taču rūsai ir vairāki virsparazīti, kas augus aizsargā daudz labāk, bet aiziet bojā miglojot ar sistēmas iedarbības fungicīdiem. Varu saturošos preparātus var lietot, tie nav tik nāvējoši un atļauti arī bioloģiskajos dārzos.»
Individuālajās konsultācijās M. Kilēvica novērojusi jauno dārzkopju kļūdu, proti, vēloties smilšainā augsnē sagatavot labāku vietu jauniem augļu kokiem, cilvēki bedres pamatam izvēlas mālus celtniecības veikalā. «Celtniecības māli neder, jo tie ir nedzīvi. Māli jāizrok dīķa malā Jelgavas pusē vai Lielupes krastā, noņemot augsnes virskārtu. Tur būs mitra, valkana, dzīva kārta, ko var likt zem kokiem,» skaidro dārzniece. Viņa iesaka ilgākā bezlietus periodā regulāri aplaistīt komposta kaudzi, lai tajā ritētu trūdēšanas procesi, kas sausumā nenotiek.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»