Galvotāji stājas parādnieku vietā

2011. gada 18. janvāris 10:24

16868

Krīze ir ne tikai samazinājusi nekustamo īpašumu cenas un uzaudzējusi bezdarbnieku armiju, bet arī radījusi atklāsmi galvotājiem, ka viņiem jāmaksā par svešiem grēkiem. Proti, parādnieki, nespēdami kārtot savas saistības, devušies uz ārzemēm vai arī kļuvuši maksātnespējīgi, parādu slogu uzveļot galvotājiem, kuri paši nav aizņēmušies, šodien ziņo laikraksts «Dienas Bizness»."Tās ir sekas cilvēku vieglprātīgai attieksmei un jebkādu dokumentu parakstīšanai bez konsultācijām pie jurista," situāciju raksturo zvērināts advokāts Dr. iur. Jānis Kārkliņš. Viņš norāda, ka ļoti būtiskas ir katra konkrētā līguma pirmajā brīdī šķietami sīkas nianses, kuras maina lietas būtību - galvotāja atbildības līmeni brīdī, kad parādnieks nespēj pildīt savas saistības. "Pāris vārdu līgumā maina galvotāja tiesisko stāvokli, jo tā dēvētajiem galvojuma līgumiem ir divi veidi - galvotājs vienkārši galvo par citas personas parādu vai arī galvotājs galvo kā pats parādnieks, t.s. ekspromisoriskais galvojums," zina stāstīt J. Kārkliņš. Viņš uzsver, ka tieši vārdu kopa "galvo kā pats parādnieks" vai arī norāde "ekspromisoriskais galvojums" radikāli maina situāciju. "Šie vārdi ļauj kreditoram pa tiešo piedzīt parādnieka nesamaksāto no galvotāja, pat sākotnēji nevēršoties pret parādnieka ķīlu (mantu)," skaidro zvērināts advokāts. Taču nav par ko priecāties arī galvotājam, kuram nav šādas atrunas, un cerēt, ka kreditors vispirms vērsīsies pret parādnieka mantu (ķīlu) un tikai tad prasīs iztrūkstošo parāda daļu no galvotāja. Pēc J. Kārkliņa teiktā, ir divi izņēmumi, kad, neraugoties ne uz ko, kreditors vērsīs piedziņu pret galvotāju uzreiz, nevis vispirms pret parādnieku. "Tas notiks situācijā, ja pats parādnieks nav atrodams - izplatīta situācija, kad konkrēta persona, kura nespēj samaksāt parādu, dodas uz ārzemēm cerībā izvairīties no parādsaistību kārtošanas," stāsta J. Kārkliņš. Mūsdienu pasaulē gan neesot problēmu atrast konkrēto parādnieku un pret viņa mantu vērst piedziņu. "Aizmūkot no Latvijas, parādnieks rada problēmas galvotājam, kuram tas bieži ir kā sniegs uz galvas," tā J. Kārkliņš. Otrs gadījums, kad galvotājam nekavējoties jāstājas parādnieka vietā, ir situācija, kad parādniekam - fiziskai vai juridiskai personai - tiek pasludināta maksātnespēja. "Tā ir situācija, kur fiziskā vai juridiskā persona, ierosinot savu maksātnespēju, nostāda sarežģītā situācijā savu galvotāju, kas nereti ir otrs ģimenes loceklis vai draugs," tā J. Kārkliņš. Šādā situācijā galvotājs sveikā nevar tikt, un vienīgais risinājums ir visa parāda nomaksa parādnieka vietā vai savas maksātnespējas pasludināšana. Pēc J. Kārkliņa teikā, vēl sarežģītāki un riskantāki ir galvojumi kādai kapitālsabiedrībai, ko sniedz tās valdes loceklis vai īpašnieks situācijā, kad šī kapitālsabiedrība tiek pasludināta par maksātnespējīgu, jo šis cilvēks - fiziskā persona -ir spiests maksāt visas kapitālsabiedrības vietā. "Daudzi nezina, ka parādnieka maksātnespēja neatbrīvo galvotāju no parāda segšanas, un joprojām dzīvo ilūzijās, ka parādnieka maksātnespēja galvotāju neskars," stāsta J. Kārkliņš. Viņš kā piemēru min situāciju, kad draugs ar draudzeni dzīvo kopā, viens ņem kredītu un otrs par to galvo, taču pēc pāris gadiem viņu ceļi ir pašķīrušies, un tad pienāk ziņa, ka galvotājam jāstājas - jāmaksā bijušā drauga vai draudzenes vietā. Galvotājs nekādu atlīdzību par savu galvojumu nesaņem, bet tikai palīdz parādniekam, tāpēc vai vērts tik viegli kaut ko citu vietā galvot. "Saprotu, ka vecāki galvo par bērnu studiju kredītiem, bet uzmanīgi būtu jāraugās uz galvojumu sniegšanu citiem," tā J. Kārkliņš. "Jāņem vērā, ka galvotājs, kurš galvojis par kādu kredītu, automātiski ir kredītreģistrā, kurā uzrādās viņa saistības pret konkrēto kredītiestādi, un situācijā, kad pats vēlas dabūt kredītu, saņem atteikumu un ir lielā neizpratnē," situācijas nopietnību raksturo J. Kārkliņš. Viņš uzsver, ka vienīgā teorētiskā, tomēr reti kad realizējamā izeja šajā situācijā - banka atsvabina personu no galvojuma saistībām. Par galvojumiem tiek uzskatītas arī tā dēvētās garantijas vēstules. Situācijā, kad galvotājs samaksā parādnieka vietā, viņš iegūst regresa prasības tiesības pret parādnieku. "Var būt situācija, ka parādnieks labprātīgi izpilda parādsaistības pret galvotāju un tikpat labi šādas saistības var prasīt izpildīt tiesas ceļā," iespējamo risinājumu rāda J. Kārkliņš. Tādējādi parādnieks, kura vietā parādu samaksā galvotājs, nevar uzskatīt sevi par atbrīvotu no parāda važām. Līdz ar brīdi, kad galvotājs veicis parāda samaksu parādnieka vietā, izbeidzas arī parādnieka ķīla pret kreditoru, tāpēc galvotājam jābūt modram, ja vēlas vērst piedziņu pret parādnieku, lai tas neizpārdod mantu (ķīlu). "Jābūt uzmanīgiem, jo, tiklīdz kādas problēmas briest, tā manta tiek izpārdota vai uzdāvināta," tā J. Kārkliņš. Viņš gan norāda, ka arī šādā veidā no saistībām īsti atbrīvoties nevar, jo Civillikums paredz atsevišķos gadījumos šādu darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem vai iespēju vērst piedziņu uz atdāvināto mantu. Ja par vienu un to pašu parādnieku ir vairāki galvotāji, tad, pēc J.Kārkliņa teiktā, tie par parādnieka saistību izpildi atbild solidāri. "Kreditors no jebkura (pēc tam vēršas pret pārējiem galvotājiem un tad pret parādnieku) no vairākiem galvotājiem var prasīt visu parādnieka nesamaksāto parāda daļu un tikpat labi no visiem galvotājiem, izdalot parāda apmēru uz galviņām," skaidro J. Kārkliņš. Viņš brīdina, ka ieraksts: "galvoju par parādu" nozīmē galvojumu arī par blakussaistībām - kavējuma naudu, soda naudu, līgumsodu utt., kaut arī tas nav ierakstīts ne garantijas vēstulē, ne galvojuma līgumā. "Piesardzīgākie un zinošākie cilvēki savā galvojuma līgumā par parādnieku norāda termiņu, kurā galvojums ir spēkā, piemēram, divus gadus, vai noteiktu summu, piem., - 10 000 Ls, vai pat abus, summu un termiņu, pēc kura beigšanās kreditors nevar vērst piedziņu pret galvotāju," skaidro J. Kārkliņš. Viņš gan atzīst, ka galvojumam, kuram nav minēts termiņš, noilgums ir 10 gadi. "Juridiski tas nozīmē: ja 10 gadu laikā pēc tam, kad kreditoram radusies prasījuma tiesība pret galvotāju, kreditors pret šādu galvotāju nav vērsies, saistības izbeidzas, taču atliek kreditoram atgādināt (atsūtīt vēstuli vai pat informēt mutiski) desmitā gada pēdējā dienā un šīs saistības automātiski pagarinās vēl uz 10 gadiem, tāpēc arī hipotekāro kredītu uz 25 vai 30 gadiem galvotājiem nav iespējams no šādām pagātnes saistībām izbēgt," tā J. Kārkliņš. *** ViedoklisGalvinieka atbildībaLetlaw partnere, zvērināta advokāte Larisa Sokolova: Līdz šim Civillikuma 1702.panta otro daļu tulkoja tādējādi, ka, ja galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, tad kreditoram ir tiesības vērsties tiesā uzreiz tikai pret pašu galvinieku, nevis pret galvinieku un parādnieku solidāri vai tikai pret parādnieku. Tāpat līdz šim varēja vērst piedziņu uzreiz pret galvinieku arī gadījumos, kad parādnieks bija pasludināts par maksātnespējīgu, atbilstoši Civillikuma 1703. pantam (ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu un ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss). Pēdējos gados, lai arī Civillikuma galvojuma institūtu reglamentējošo tiesību normu, tajā skaitā 1702. panta, 1703.panta redakcijas nav mainījušās, mainās šo normu iztulkošana un piemērošana praksē. Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta senatora Kalvja Torgāna 2010. gadā laikrakstā Jurista Vārds paustajām atziņām tiesu praksē nostiprinās viedoklis, ka, ceļot prasību pret galvinieku, lietā kā atbildētājs jānorāda arī parādnieks un parādu jālūdz piedzīt vispirms no galvenā parādnieka un tikai piedziņas neiespējamības gadījumā - no galvinieka. Galvenais parādnieks un galvinieks, kurš uzņēmies atbildību kā pats parādnieks, ir pielīdzināmi solidāriem atbildētājiem tikai procesuālā aspektā, kas nenozīmē galvojuma atzīšanu par solidārās saistības rašanās pamatu materiālo tiesību izpratnē. Jaunā tiesiskā izpratne apgrūtina kreditoriem iespēju vērsties ar parāda piedziņu no galviniekiem galvenā parādnieka maksātnespējas un ierobežotas maksātspējas gadījumos, jo Maksātnespējas likums nosaka, ka šādos gadījumos tiesvedība pret personu, kurai pasludināts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process, ir apturama. Jaunā likuma normu interpretācija ļauj tiesām arī vērtēt apstākli, vai pirms piedziņas uzsākšanas pret galvinieku kreditors ir realizējis par parāda nodrošinājumu kalpojošu mantu, lai arī tieši neviens normatīvais akts nenosaka, ka piedziņa pret galvinieku var tikt uzsākta tikai pēc ieķīlātās mantas realizācijas. Senatora oponenti atzīmē, ka līdz ar galvojuma institūtu reglamentējošo tiesību normu jauno interpretāciju zūd Civillikumā nostiprinātā galvojuma institūta jēga. Mūsuprāt, neveiksmīga ir šobrīd praksē jau ieviestā kārtība spriedumos norādīt, ka parāds piedzenams no galvenā parādnieka un tikai piedziņas neiespējamības gadījumā - no galvinieka, jo jautājums par piedziņas neiespējamību ir atbildams tikai piedziņas jeb tiesas nolēmuma izpildes stadijā, ko veic tiesu izpildītāji. Ar jautājuma vērtēšanu par to, vai ir iespējams praktiski parādu piedzīt no galvenā parādnieka, kas līdz šim bija tikai tiesu prerogatīva, būs jānodarbojas tiesu izpildītājiem pretēji viņu galvenajai funkcijai - izpildes nodrošināšanai, kas neietver sevī piedziņas iespējamības vērtēšanu. Acīmredzami šī galvojumu reglamentējošo tiesību normu jaunā piemērošanas kārtība ir vērsta uz kredītņēmēju un to saistību galvojošo personu aizsardzību. Tādā gadījumā kredītņēmēju un galvinieku interešu aizsardzībai būtu jāpieņem speciāli likumi, nevis to interešu aizsardzība jārealizē ar Civillikumā nostiprināto tiesību normu jaunu interpretāciju, mainot tiesisko izpratni par šo normatīvo aktu piemērošanu. Attiecīgie Civillikuma panti diezgan viennozīmīgi nosaka kreditoram tiesības pie konkrētiem apstākļiem vērst piedziņu tikai pret galvinieku neatkarīgi no apstākļiem, ka pastāv konkrētā parāda nodrošināšanai ieķīlāts nerealizēts īpašums. Taču gan kreditoram, gan parādniekam, arī galviniekam jāņem vērā normatīvo aktu iepriekšminētais jaunais interpretējums, kas šobrīd tiek nostiprināts arī tiesu praksē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Galvotāji stājas parādnieku vietā

Kategorijas