Futbola, fadu un Fatimas zeme

2013. gada 24. jūlijs 00:00

Impozants portugāļu kungs Portu pilsētā iekāpj autobusā un mikrofonā sasveicinās ar tūristiem. «Labrīt, meitenes un meitenītes!» viņš skaidrā latviešu valodā saka. Ar humora izjūtu mūsu gidam, kura vārds Luišs Barrozu, viss ir kārtībā. Luišs gan nav nekādos rados ar Hosē Manuelu Barrozu – Eiropas Komisijas prezidentu. Portugālē šis uzvārds ir bieži izplatīts, kā Latvijā, piemēram, Krūmiņš.

Iemīlējies Latvijā
Jūnija nogalē kopā ar Latvijas tūristu grupu Luišs pavada četras dienas no agra rīta līdz pusnaktij. Pēc tam viņš atvadās un aiztraucas uz Rīgu, kur pavadīs Dziesmu svētku nedēļu, apmeklējot koncertus un satiekoties ar draugiem. Luišs Barrozu, nesen atvaļināts 47 gadus vecs NATO gaisa spēku virsnieks, ir kaismīgi iemīlējies Latvijā.

Par mūsu zemi, jo īpaši par latviešu sievietēm, viņš var runāt stundām. Gida pienākumi ir Luiša aizraušanās, kaut kas līdzīgs brīvprātīgajam darbam, kad viņš var pilnībā izpausties, stāstot par savas valsts vēsturi, politiku, tradīcijām. Luiša zināšanas ir enciklopēdiskas. Ikviens stāsts, kurā spilgta iztēle apvienota ar analītisku prātu un teicamu humora izjūtu, klausītājus suģestē. Viņš prot daudzas frāzes un terminus pateikt latviski. Rīgā Luišs ir nodibinājis Portugāļu draugu klubu.

L. Barrozu nav vienīgais, kas interesējas par Latviju un pavada tūristu grupas. Kamēr Luišs ir Rīgā, rūpes par mūsu grupu uzņemas ļoti jauna, skaista un inteliģenta meitene Patrīcija, kura aizraujas ar māk-slu un Portugāles kultūras mantojumu. Patrīcija ir medmāsa, strādā onkoloģiskajā klīnikā Lisabonā. Nakts dežūrās sakrātās brīvās dienas viņa izmanto, lai strādātu par gidi. Tas viņai ir vaļasprieks un atpūta no saspringtā mediķes darba.

Pilsētas dominante – universitāte
Portugāles iepazīšanai veltījām septiņas dienas, apmeklējot astoņas pilsētas, ciemus, divus portugāļu pilsētas mūzikas tradicionālā žanra – fadu – koncertus, saulgriežu nakts svētkus, vīnkopības saimniecību Douru upes ielejā, Fatimas svētvietu, Atlantijas okeāna piekrasti un citas apbrīnas vērtas vietas.

Maršrutā bija arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarak-stā iekļautie nozīmīgākie objekti. Visjaunākā pērle, kas sarakstā ietverta šogad, ir Koimbra – neliela pilsēta, salīdzinot ar Lisabonu un Portu, bet tās nozīmīgums gan senatnē, gan mūsdienās ir ārkārtīgi augsts. Savulaik Koimbra bija karalistes galvaspilsēta.

Koimbrā atrodas Portugāles vecākā universitāte, kas dibināta 1280. gadā un jau astoto gadsimtu darbojas bez pārtraukuma. Portugāles universitāšu topā pašlaik Koimbra ir pirmajā vietā, tai seko Lisabonas, Portu, Bragas un Aveiru universitāte.

Koimbras universitātes ēka atrodas stāva pakalna virsotnē un ir pilsētas panorāmas dominante. Universitāte ir skaistās, ļoti mājīgās Koimbras saturiskais centrs – visa pilsētas infrastruktūra un ikdiena ir pakārtota senās augstskolas vajadzībām. Pret savas valsts vēsturi, tradīcijām un izglītību portugāļi, arī jaunieši, izturas ar cieņu un pietāti. Koimbras universitāte ar daudzām Eiropas Savienības valstīm, arī Latviju, īsteno dažādas studentu apmaiņas pro-grammas. Viens no šīs programmas dalībniekiem ir latviešu puisis Mārtiņš – mūsu ceļabiedres radinieks. Students un viņa krustmāte satikās uz īsu brīdi, jo Mārtiņš bija ļoti aizņemts. Portugāles augstskolās jūnijs ir eksāmenu sesijas laiks.

Apmetņos ierakstīti stāsti
Koimbras universitātē studentiem obligāti ir formas tērpi. Neformālu apģērbu drīkst nēsāt tikai ārpus universitātes brīvajā laikā. Puiši valkā elegantus, no laba auduma pašūtus uzvalkus un sniegbaltu kreklu. Meitenēm ir kostīms ar noteikta standarta svārku garumu, balta blūzīte, zeķes un augstpapēžu kurpes. Melni, ar zīdu oderēti apmetņi, kas aizmugurē sniedzas līdz apaviem, bet priekšpusē veido brīvu, plastisku krokojumu, ir studentu virsdrēbes.

Par apmetņu oderēm ir īpašs stāsts, jo tās nes vēstījumu par to, cik saturīgi jaunieši pavada studiju laiku. Oderē tiek iešūtas studentu apmeklēto universitāšu emblēmas, apceļoto Eiropas un pasaules pilsētu ģerboņi, dažādu fondu logo. Apmetņa odere ir kā CV jeb dzīves gājuma apraksts. Grafiskie simboli liecina par studenta aktivitāti, sasniegumiem, interesēm.

Koimbras universitātes studentu formas tērpi ir no viduslaikiem pārmantota tradīcija, kas organiski iederas mūsdienās. Tveicīgā priekšpusdienā, staigājot pa augstskolas plašo pagalmu, vēroju jaunekļus elegantos uzvalkos, apmetņos, nevainojami nospodrinātos ādas apavos. Bija jūtams, ka viņiem patīk formas tērps – piederības zīme senai un prestižai augstskolai.

Studentu fadu
Universitātē ir vēl kāda unikāla tradīcija. Fadu jeb smeldzīgās balādes Koimbrā dzied tikai vīrieši, kuri ir saistīti ar universitāti. Tie ir studenti, profesori un augstskolas absolventi. Žanram ir dots apzīmējums «studentu fadu». Salīdzinājumā ar krodziņos dzirdēto fadu, Koimbras vīru dziedājums ir daudz profesionālāks, bet repertuārs plašāks. Viņi dzied ne vien par zaudētu mīlu, bet, līdzīgi bardiem, apcer arī filozofiskas tēmas.

Mūsu grupai tika veltīts speciāls vakara koncerts Koimbras fadu klubā. Muzicēja trīs vīri, kuri ir redzami attēlā, vienīgi vokālists bija cits – universitātes students. Kluba īpašnieki bija sagatavojuši ļoti interesantu videostāstu ar subtitriem nevainojamā latviešu valodā par Koimbras fadu vēsturi, komponistiem, izpildītājiem. Mēs jutāmies bezgala aizkustināti. Koncerts bija izcils. Viesmīlīgie universitātes pārstāvji vēlāk mūs aicināja nobaudīt Dau reģiona augstas kvalitātes sarkanvīnu, turpinot sarunas par mūziku. Tāpat kā Vispārējie latviešu dziesmu svētki, arī Portugāles fadu ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras nemateriālo vērtību sarakstā.

UZZIŅAI

Portugāles karaliste tika nodibināta 12. gadsimtā. No šī laika līdz mūsdienām valsts robežas nav mainījušās.

Pamatiedzīvotāji bija ķeltibēri, vēlāk teritorijā apmetās feniķieši, romieši, no Viduseiropas atceļojušie švābi.

Portugāles teritorija ir par trešdaļu lielāka nekā Latvijas, bet iedzīvotāju skaits – 10,4 miljoni. Apmēram četri miljoni portugāļu dzīvo citur pasaulē – galvenokārt Brazīlijā.

Eiropas Savienībā Portugāle iestājās 1986. gadā.

Galvenās rūpniecības nozares ir korķa ražošana, marmora ieguve, kā arī papīra ražošana. To iegūst no eikaliptu koksnes. Valstī ir attīstīta arī vīnkopība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Futbola, fadu un Fatimas zeme

Kategorijas