BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Iecavas foto un īsfilmu festivāls pulcē mākslas radītājus un baudītājus

Lauma Ieveniece
Kultūra un izklaide

2013. gada 21. jūlijs 19:05

658
Iecavas foto un īsfilmu festivāls pulcē mākslas radītājus un baudītājus

Sestdien, 20. jūlijā, Iecavas kultūras namā notika biedrības «Iecavas jauniešu padome» organizētais 4. Latvijas jauniešu īsfilmu un foto festivāls «Manam stāstam robežu nav», kas pulcēja vienuviet radošus jaunos māksliniekus no Latvijas dažādām vietām.

Pieci dalībnieki piedāvāja foto stāstus un 11– video mākslas darbus, viņi visi bija ļoti atšķirīgi. Vienam ir 13 gadu, bet otrs tikpat un vēl ilgāku laiku nodarbojies ar video montēšanu; cits guvis iemaņas pašmācības ceļā, cits studējis audiovizuālo mākslu; kādam tā ir pirmā uzdrīkstēšanās, kāds guvis panākumus jau vairākos populāros konkursos.

Ar savu jaunradi jaunieši pārvērta Iecavu par kultūras centru, kur spriedze neizzuda ne uz mirkli. Ar īsfilmām un fotogrāfijām tika ienestas vēsmas no dažādām kultūrām, un tēmas dominēja no bērnišķīgiem superkaķiem līdz mīlestībai un pat apokalipsei, atklāj festivāla organizatori.

Festivālam bija piesaistītas ne tikai zinātkāru skatītāju rindas, bet arī Latvijā pazīstama un kolorīta žūrija. Producents Andrejs Ēķis, fotogrāfijas eksperte Sintija Erta un komiķis Jānis Skutelis neskopojās ar precīziem norādījumiem, ieteikumiem un arī kritiku. Pa reizei no A. Ēķa varēja dzirdēt arī tādas novērtējošas atziņas kā «Izjūta, ka esam operētāju lielvalsts!», «izcils darbs», «profesionāli veidots» un līdzīgas frāzes.

Žūrija pildīja funkciju, kas māksliniekus «dzīs» uz izaugsmi, jo vārdi netika taupīti.

Iespējams, kāds skuma pēc novērtējuma «Tu visu «sačakarēji» ar savu prezentāciju!», taču tas ļāva saprast galveno, par ko iestājās žūrijas locekļi: «Ir jāsaprot, ko tu ar savu stāstu vēlējies pateikt.»
Dalībnieki arī to savās prezentācijas runās centās darīt.

Vinnētāji visnotaļ bija tie, kas mācēja domu pasniegt koncentrēti. Piemēram, fotogrāfijas «Grand Prix» statuetes ieguvējs rīdzinieks Jānis Voitkuns ar pārliecību sacīja, ka viņam idejas piespēlē kosmoss. No sākuma esot bilde un tikai pēc tam nāk viņa īpašais stāsts par to, kas, starp citu, ne vienmēr jāatklāj publikai, jo noslēpuma saglabāšana rada intrigu un interesi.

Īsfilmas «Garnd Prix» un arī labākā mūzikas video balvu saņēma Jānis Vīksne no Alojas, kas festivālā piedalījās jau trešo gadu. Viņa darbu «Sigur Ros-Ekki Mukk» novērtēja J. Skutelis: «Šī grupa noteikti par milzu naudu pasūta savus videoklipus, taču jūsu veidotais nav ne par kapeiku sliktāks. Jums vajadzētu to piedāvāt populārajai grupai, un, ja viņi atteiksies, tad viņiem kaut kas ar galvu nav kārtībā.»

Festivāla idejas autors un arī viens no organizatoriem Bruno Bahs lepojas, ka viņa izauklētā doma, kas sākās tikai ar mēģināšanu popularizēt paša hobiju, izaugusi gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Nepieciešamā drosme parādīt savus darbus plašākai publikai nepiemīt ikkatram, tam vajag dūšu.

B. Bahs, kā jau katru gadu, guvis jaunas atziņas, ko uzlabot nākotnes pasākumos, un novērtē publikas izturību, jo festivāls nebija īss, bet cilvēki spēja saglabāt interesi un baudīt mākslu.

Festivāla apmeklētāju Ievu Užuli patīkami pārsteidza Ditas Zaharovas spēlfilma «Without words» (bez vārdiem), kurā, viņasprāt, bija visi nepieciešamie komponenti – emocijas, gaišums, īstais filmiņas garums un mazliet mūzikas. Skatītāja uzskata: «Galvenais, lai tā visa nav par daudz!»

Novitāte no organizētāju puses bija jauno tehnoloģiju nodrošinājums –  ovāciju decibelu mērītājs –, lai noteiktu skatītāju simpātiju balvas  ieguvēju. Tas šoreiz abās kategorijās – foto un video – bija Kaspars Krauze no Dobeles, kurš «paņēma» publiku ar savu savdabīgo ikdienas mirkļu attēlojumu un pamācošo spēlfilmu «Šis ir mans stāsts». Viņš ieguva arī balvu nominācijā «Labākais digitāli apstrādātais foto».

Laikraksts «Bauskas Dzīve» savu simpātiju dāvaniņu pasniedza Jānim Voitkunam.
Kategorijas

Kategorijas