Citu skatieni – kā āķis lūpā

2013. gada 19. jūlijs 00:00

Dažādas krāsas, izteiktas formas, līnijas, krāsaini pirkstu gali, bet rezultāts negaidīti labs. To varētu teikt par teju visiem baušķenieces Sanitas Erhardes pūstajiem mākslas darbiem.

Oriģinalitātes meklējumi
Savu sirdslietu jeb aizraušanos Sanita atklāja jau pirms diviem gadiem, kad viņa izdomāja, ka savā īpašumā vēlas T-kreklu ar mīļākās rokgrupas logotipu. Pēc cenu noskaidrošanas internetā viņa saprata, ka šāds prieks ir krietni par dārgu, kā arī cena neatbilst kreklu neoriģinālajiem noformējumiem. Šā iemesla dēļ jauniete internetā meklēja piegrieztni, no kuras varētu izveidot ko savu – oriģinālu.

«Krāsošana un šāda veida rokdarbi man nebija nekas svešs, jo skolas laikā paspēju izdzīvoties pa visiem gleznošanas pulciņiem pēc kārtas. Pēc ilga un ķēpīga procesa ar papīrnazi, pūšamās krāsas baloniņu un nepaklausīgām papīra lapām uz skolu pirmajā septembrī devos T-kreklā, kuru rotāja liels uzraksts «Bon Jovi». Citu vērstie skatieni manā virzienā bija kā āķis lūpā,» atceras Sanita.

Demokrātiska un vienkārša
Pēc šādas pieredzes viņa internetā turpināja meklēt arvien sarežģītākus stencilus (tautā labāk pazīstami ar nosaukumu «trafareti») ar mūziķu, televīzijas seriālu varoņu un citu personāžu attēliem, kamēr meitenes istabas sienas bija nolīmētas ar improvizētiem plakātiem un viņas T-kreklus rotāja spēcīgi saukļi un bildes.

Tomēr aizraušanās uz kādu brīdi pārtrūka, jo Sanita Erharde pārcēlās uz dzīvi Rīgā: «Tad man nebija ne laika, ne vēlmes ar ko tādu nodarboties. Dzīvojot kopā ar draugu, redzēju, ka viņš dara ko līdzīgu, bet viņa darbiem pietrūka personiskuma un «tā skaistuma», kurš padara tos baudāmus. Es nodomāju: «Hei, bet es taču varu labāk!»».

Stencilu māksla ir demokrātiska un vienkārša. Nepieciešams tikai papīra nazis, papīrs un krāsa – pūšamā vai akrila, tas atkarīgs no iecerētā. Bieži vien ko tādu var redzēt arī uz ēku sienām, staigājot pa pilsētu. «Neuztraucieties, sienas es neķēpāju un arī nepiedienīgus tekstus uz kioskiem nerakstu. Man tuvāks ir audekls, kurš ar krāsu un līniju palīdzību kļūst par ko acij tīkamu,» smej māksliniece.

Patīkams – gan process, gan rezultāts
Kā jau katram, arī viņai iesākums ir bijis sarežģīts. Līnijas izplūdušas, krāsa ķēpājas, un dusmas uz visu pasauli, bet tagad Sanita no kļūdām mācās un pēc ilgas praktizēšanās rezultātā savu iecerēto spēj sasniegt bez liekiem uztraukumiem.

Pēdējā laikā viņas darbi ir ar nelielu «anarhijas iezīmi», kas esot kluss un pacietīgs protests pret lietām un procesiem pasaulē, kurus vienkāršam cilvēkam ir neiespējami ietekmēt. Otra kaislība esot portreti, kad no parastas fotogrāfijas ir iespēja izveidot reālu līdzību no pāris līnijām. Tas esot laikietilpīgs darbs, bet pasūtītāju prieks labi motivējot: «Neesmu vēl tik profesionāla, lai šo hobiju pārvērstu par biznesu, bet pagaidām esmu priecīga par pateicību ar saldumiem un smaidu. Mani darbiņi rotā sienas daudzu draugu un paziņu dzīvokļos, SOS bērnu ciematiņā Īslīcē, paziņām ir manis veidotie T-krekli, un nesen kāds puisis lūdza izveidot trafaretportretu, ko kā īpašu dāvanu aizvest mīļotajai meitenei uz Nīderlandi.»

Baušķeniecei iedvesmu atrast neesot grūti. Tā var būt kāda aina no filmas, aktuāls process sabiedrībā, krāsu sajaukums vai vienkārša ainava pilsētā. Kādu laiku Sanita nespēja mierīgi iet pa ielu, jo visu redzējusi trafaretos, kā tos varētu izgriezt, kādas būtu krāsas. Sanita atklāj, ka patīkams ir gan process, gan rezultāts: «Man patīk just, kā smaržo krāsa, kā no balta audekla pēc ilga un pacietīga darba pretī veras pazīstama seja vai izlolota doma. Vai es vēlētos savu hobiju attīstīt vēl tālāk? Ir dažas idejas un plāni saulainai nākotnei, bet iesākumā lai tas ir sirdspriekam. Kā man teica mīļš cilvēks: «Galvenais ir gribasspēks, un, ja gribi raudāt, paraudi!»»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Citu skatieni – kā āķis lūpā

Kategorijas