Bērnos ir laime

2013. gada 19. jūlijs 00:00

Skaistajā, saules pielietajā ceļā uz Bauskas novada Mežotni mājvietu radusi Kraftu ģimene: Vera, kura ir skolotāja pirmsskolas izglītības iestādes «Zīlīte» filiālē, SIA «Lielmežotne» operators Armands un teju trīspadsmit gadus vecā meita Sintija, kā arī trīsgadīgais Lauris.

Kā grūtais ceļš kāpās
Jaukā ģimenes māja «Eži» atrodas Bauskas dabas parka teritorijā, ģimene to pirms sešiem gadiem pa vienu vasaru uzcēlusi savām rokām, sākot no pamatiem. Tomēr tas vēl joprojām ir kā grūtais ceļš kāpās, jo rit nebeidzami darbi, kas patiesībā esot laulātā pāra hobijs. Veriņa labiekārto dārzu, puķu dobes. «Kā tad lauku mājā bez dārziņa?» retoriski jautā sieva, bet vīrs, kokamatniecības meistars, pilnveido apkārtni.

Abi Krafti ar smaidu teic, ka «māja ir kā Rīga, kas top visu mūžu». Palīdzīgu roku gan netrūkst, jo turpat dzīvo vīra vecāki, ar kuriem itin bieži tiek pavadīti kopīgi rīti pie kafijas krūzes vai pusdienots piemājas piknikā. Arī pēc padoma tālu nav jāiet...

Palīdz piepildīt sapņus
Ģimenē valda sapratne un «uz priekšu dzenoša» gaisotne. Veriņa priecājas, ka viņai ir vīrs, kurš šad tad pasaka stingru vārdu, kas neļauj padoties grūtību priekšā.

Piemēram, viena no šādām lietām ir autovadītājas tiesību iegūšana, kas ģimenes māmiņai devusi neatkarības izjūtu. Vīrs ar lepnumu komentē: «Nu viņa no bailīgas stūrmanes pārvērtusies līdz nepazīšanai. Brauc kā lielā!» Ģimenē tam esot jābūt asinīs, tāpēc pat mazais Lauris tiek radināts pie automašīnām. Tēvs, braucot pa zemesceļu turpat pie mājas, puiku sēdina klēpī: «Mācīties vajag laikus!»

Arī otrdiena var būt svētdiena
«Svētki nav tikai dzimšanas diena, bet gan katra diena, kad esam kopā!» pārliecināta Veriņa, tāpēc ģimenes kopā būšanas laiks tiek maksimāli izmantots. Arī otrdiena varot būt viņu svētdiena. Īpaši mīļa Kraftu ģimenei ir ūdens stihija: vasarā piemājas upe, pa kuru tiek laivots uz Mežotni, dīķis un pagalmā iekārtotais baseins, ziemā «Bērzkalnu» peldbaseins.

Pret dabu tiek izrādīta cieņa un mīlestība. Pat uz zoodārzu Rīgā var nebraukt, jo «Ežu» māja pievilina ne tikai viņu pašu čaklo kaķi, kas uz lieveņa peļu vietā nes zalkšus, un kucēnu Zitu, kas neļauj skaisti augt puķēm dobēs, bet arī stirnas, lapsas, zaķus un jenotsuņus. Dzīvnieki esot draudzīgi kaimiņi, taču labi, ka tie nespēj atvērt durvis. Ģimene vairs nevarot iedomāties, ka būtu jādzīvo pilsētas burzmā, un Armands atklāj, ka dzīve lauku mājā ar bērniem esot bijis viņa sapnis kopš pirmajām klasītēm.

Krafti plāno tuvākajā nākotnē kļūt par audžuģimeni, jo viņi nemākot dzīvot tikai sev un par neapstrīdamu uzskatot faktu, ka bērnos ir laime. Viņi apzinās, ka audžuvecāku amats ir atbildīgs, tāpēc ar izvēli vēl nedaudz vilcinās, jo vispirms ir jāsaprot, kā to apvienot ar pārējiem pienākumiem. Sapņi it visiem var būt kā Napoleonam, taču svarīgi ir tos realizēt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bērnos ir laime

Kategorijas