Apstiprina lata un eiro maiņas kursu

2013. gada 17. jūlijs 00:00

Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmes pēdējais lēmums par Latvijas pievienošanos eirozonai patiesi izrādījies vien formāls apstiprinājums mūsu valsts dalībai monetārās savienības «klubā».

Eirozonas valstu finanšu vadītāji 9. jūlijā Briselē nesagādāja pārsteigumus, apstiprinot, ka lata un eiro maiņas kurss tiek fiksēts līdzšinējā līmenī, proti, viens eiro ir 0,702804 lati. Tas ir Latvijas Bankas noteiktais oficiālais kurss, kas bijis nemainīgs vairākus gadus.

Zūd iebildumi
Maiņas kursa apstiprināšana bez Latvijai neizdevīgām izmaiņām, ar kurām iepriekš biedēja eiroskeptiķi, atņēmis tiem vienu no argumentiem pret eiro ieviešanu mūsu valstī. Nākamais bubulis ir inflācija, kura ievērojami celšoties tieši valūtas maiņas dēļ, lai arī Igaunijas un citu eirozonai jau pievienojušos valstu pieredze rāda – tiešā pārejas ietekme nepārsniedz 0,3 procentpunktus, tātad faktiski ir nenozīmīga. Lietpratēji norāda, ka inflācijas būtiskākais iemesls parasti ir ekonomikas izaugsme un patēriņa pieaugums. Eiropas novērotāji neņemas prognozēt, kādu iespaidu eiro atstās uz inflāciju nākamā gada pirmajos mēnešos Latvijā, tomēr uzsver – ar pašreizējo attīstību un godprātīgu uzņēmēju un amatpersonu attieksmi problēmām nevajadzētu rasties.

Bijušais Eiropas Parlamenta ziņotājs par Latvijas pievienošanās gaitu eirozonai Burkhards Balcs no Tautas partiju grupas Latvijas žurnālistiem pastāstīja, ka Eiroparlamentā balsojumā par uzņemšanu mūsu valstij bijis lielāks atbalsts nekā savulaik Igaunijai. «Biju pārliecināts, ka saņemsim plašu vairākumu, taču vairāk nekā 85% balsu «par» no 710 deputātiem Eiroparlamentā ir ļoti labs rezultāts,» skaidroja B. Balcs, «opozīcijā palika vien tie, kuri uzskata, ka patlaban nav īstais laiks uzņemt eiro klubā jaunus biedrus, un briti, kuri pašlaik ir pret visu. Oponentiem nebija stingru argumentu.»

Sola skaidrot
Vēl viena līdzība ar Igauniju – pusgadu pirms vienotās valūtas pārņemšanas tai nav vairākuma iedzīvotāju atbalsta. Latvijā pēdējās aptaujas rāda nelielu pieaugumu atbalstītāju grupā, kaut kopumā pret eiro esošo ļaužu īpatsvars joprojām ir tuvu 53%. Mūsu kaimiņvalstī pretestība bijusi pat lielāka, tomēr pēdējos mēnešos pirms eiro ienākšanas tauta vairākumā strauji pārsviedusies uz atbalsta pusi, stāsta Eiropas Komisijas ziņotāji.

Par eiro Latvijā ir nedaudz vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju, un Eiropas amatpersonas to atzīst par vienu no riska faktoriem, brīdinot, ka pāreja uz vienoto valūtu vairāk jāizskaidro. Finanšu ministrs Andris Vilks preses konferencē Briselē pēc pēdējā lēmuma par Latvijas pievienošanos eirozonai uzsvēra – tagad, kad pāreja ir pilnīgi apstiprināta, tiks rīkota plaša informatīvā kampaņa, kuru neviens nevarēšot nepamanīt. Kā liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija, tiks izmantoti visi mediji – televīzija, radio, internets un prese. Katrai mājsaimniecībai nosūtīs bukletu ar pilnu informāciju par eiro ieviešanu un tās praktiskajiem aspektiem.

Tiesa, iedzīvotāju vidū joprojām viegli izplatīt dažādus negatīvus mītus par pāreju uz eiro. Dažam kāds baidītājs iestāstījis, ka maiņas kursu vēl varētu pārskatīt, samazinot lata vērtību, tomēr tā nav tiesa. Pārsteidz, ka pat jaunieši, kuriem nav šķēršļu pārbaudīt dažādas baumas uzticamos interneta avotos, šausminās – nākšoties mainīt maku, jo eiro banknotes tajos neietilpst. Katrs regulārs ceļotājs apliecinās, ka vienīgi ar smalkajiem dāmu maciņiem varētu būt problēmas, taču tādos neviens arī kaudzi latu skaidrā naudā nestūķē.

Liela interese
Preses konferenci ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un A. Vilku 9. jūlijā Eiropas Padomes ēkā Briselē apmeklēja kupls pulks ārvalstu žurnālistu, kuri uzdeva tos pašus jautājumus, ko iepriekš teju 20 Latvijas mediju pārstāvji, kam bija iespēja šajās dienās apmeklēt Eiropas institūcijas. Līdz ar iedzīvotāju attieksmes uzlabošanu paustas bažas par nerezidentu ieguldījumiem Latvijas bankās. Taču lietpratēji norāda – Latvijas banku sektorā tā ir neliela daļa, kam nav būtiskas ietekmes uz iekšzemes kopproduktu, kā tas bija Kipras krīzes gadījumā.

Latvija eirozonā ir gaidīta dalībniece, gan preses konferencē, gan svinībās pēc tās apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns un Eirogrupas prezidents Jerūns Dijselblūms. Amatpersonas pauda, ka vēlme ieviest eiro ir uzticības apliecinājums Eiropas kopējai valūtai un pierādījums, ka tiem, kuri pareģoja eirozonas izjukšanu, nav taisnība.

«Latvijas pieredze apliecina, ka valsts var sekmīgi pārvarēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, lai cik smaga tā arī nebūtu, un kļūt vēl stiprāka. Pēc smagās lejupslīdes 2008. un 2009. gadā Latvija īstenoja izlēmīgu politisku rīcību, ko atbalstīja ES un SVF vadītā finansiālās palīdzības programma, kura uzlaboja ekonomikas elastību un pielāgošanās spējas atbilstoši vispārējiem ES noteikumiem par ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Un tas ir atmaksājies – paredzams, ka Latvijai šogad būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā,» sacīja O. Rēns.

Gatavi dalīties
V. Dombrovskis preses konferencē pateicās visiem, kas piedalījušies Latvijas garajā ceļā uz eiro, oficiāli apstiprinot, ka mūsu valsts nākamā gada 1. janvārī kļūs par 18. eirozonas dalībvalsti. A. Vilks uzsvēra, ka šī diena Latvijai ir ļoti nozīmīga, jo tas nav tikai tehniskas dabas jautājums – pabeigt ceļu uz eirozonu. Pēdējais jautājums par eiro maiņas kursu bijis svarīgākais, jo pēc krīzes Latvijā ir viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropā. Mūsu valstij ir arī laba pieredze gan krīzes risināšanā, gan eiro ieviešanā, un to Latvijas pārstāvji ir gatavi nodot citiem.

Jau vēstīts, ka Lietuva apstiprinājusi mērķi pievienoties eiro klubam 2015. gadā, mācoties no Latvijas pieredzes. Polija, kas pirms pāris mēnešiem pauda vēlmi virzīties uz eirozonu, pagaidām nav paudusi oficiālu apņemšanos to īstenot konkrētā laikposmā.

Tomēr citās valstīs iedzīvotāji uz eiro skatās pragmatiskāk nekā latvieši, proti, «Eurobarometer» izpētē konstatēts, ka bažas par daļas nacionālās identitātes zaudēšanu ar eiro ienākšanu Latvijā pauduši pat 68% iedzīvotāju, kamēr Polijā, Ungārijā un Rumānijā tā domā ap 40%, bet Lietuvā – 55%. Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rāda – ziemeļu kaimiņvalstī uz valūtas maiņu vienmēr lūkojušies ļoti pragmatiski, vien niecīgai daļai cilvēku savu naudu uzskatot par valsts neatkarības simbolu.

Stingrāka disciplīna
Latvijas kā nelielas, atvērtas ekonomikas pievienošanās eirozonai ir labs lēmums, kas nesīs vairākus ieguvumus, sarunā ar Latvijas žurnālistiem Briselē pauda Guntrams Volfs, Eiropas ekonomiskās politikas attīstības vienības «Bruegel» direktors. Viņš tomēr uzsvēra, ka valstij jārēķinās ar zināmu fiskālās un monetārās neatkarības zaudēšanu, jo dalība eirozonā liks ievērot stingrus kritērijus un samazinās pieeju brīvajam valūtas tirgum. Vienlaikus valsts iegūst sakārtotāku fiskālās un monetārās politikas sistēmu un augstāku uzticamību no investoriem.

Gan Latvijas, gan Eiropas amatpersonas apliecina – visām eirozonas valstīm būs jāievēro daudz stingrāki fiskālās disciplīnas nosacījumi. Nozīmīgākā pārmaiņa, iestājoties eirozonā, būs jaunās fiskālās politikas prasība Eiropas institūcijās saskaņot valsts gada budžeta projektu, pirms tas pieņemts parlamentā, skaidro Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta amatpersonas. Valsts plānotie ieņēmumi un izdevumi tiks vērtēti pēc ekonomikas ilgtspējīgas attīstības un fiskālās stabilitātes kritērijiem, kas apstiprināti eiro valstu starpā.

Pastāvīga Eiropas Centrālās bankas uzraudzība var nepatikt īpaši tām kredītiestādēm, kuras labprātāk pelna ar nerezidentu ieguldījumiem, jo tām likviditātes nosacījumi, visticamāk, būs vēl stingrāki.

«Bauskas Dzīve» turpinās informēt lasītājus par dažādiem eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem. Labprāt meklēsim arī atbildes uz lasītāju iesūtītajiem un pa tālruni uzdotajiem jautājumiem, lai valūtas maiņa mūsu novados noritētu iespējami raiti un sekmīgi.

Cerības un bažas

Gaidāmie ieguvumi:
Eksportētājiem un importētājiem, eiro kredītu ņēmējiem un ceļotājiem zūd valūtas konvertācijas izmaksas;

Paredzams investīciju pieaugums, kredītu procentu sarukums;

Valsts mazāk tērēs budžeta naudu aizdevumu apkalpošanai;

Zūd lata devalvācijas draudi;

Nedienās saņemsim atbalstu no citām eirozonas dalībvalstīm un ECB;

Var pieaugt nerezidentu interese par labiem nekustamajiem īpašumiem;

Pieaugs kolekciju latu vērtība, kas ir numismātu īpašumā.

Iespējamie zaudējumi:
Inflācijas pieaugums;

Būs jāpiešķir nauda kādai citai eirozonas valstij, kas nonākusi grūtībās;

Mazumtirgotājiem būs papildu izmaksas pārejai no latiem uz eiro kases sistēmās un aparātos;

Bankām, kuru bizness balstīts uz nerezidentiem, draud stingrāka centralizēta uzraudzība;

Naudas mijējām firmām saruks apgrozījums, jo eiro maiņa pret latiem aizņem līdz pat trešdaļai darījumu;

Eirozonas ekonomika var atkal pārkarst, novedot pie jaunas krīzes.

Avoti: Igaunijas pieredze, Eiropas institūcijas, ekonomistu analīze, eiro.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apstiprina lata un eiro maiņas kursu

Kategorijas