Kantri nav festivāls. Tas ir dzīvesstils

2013. gada 15. jūlijs 00:00

318

Kantri nav festivāls. Tas ir dzīvesstils

Nedēļas nogalē jau piecpadsmito gadu Bauskas pilskalna estrādi pieskandināja kantrimūzika, un jubilejas saiets nosvinēts godam, uzsvēra gan atbraukušie klausītāji, gan paši mūziķi.

Lauki dominē
Katrs gads ir citādāks, katru gadu uzstājas jauni mākslinieki, apmeklētājiem tiek piedāvātas jaunas atrakcijas. Cauri ļaužu burzmai, atrakcijām un viļņainai kovboju cepuru jūrai skanēja akordi no Edvīna Bauera dziesmām, kam Kantrifestivālā šis gads nebija pirmais, šoreiz viņa muzicēšana ievadīja sarīkojumu.

Pēc uzstāšanās E. Bauers stāstīja: «Sākumā daudzi vēl nebija ieradušies, nebija viegli iekustināt, bet, kad ieradās vairāk ļaužu, sākās dejas, neviens vairs nebija mudināms.» Mūziķis festivālā palika līdz pēdējai dienai, jo vēlējās dzirdēt citas muzikālās apvienības: «Interesanti ir visi mūziķi, kas kuram jauns piedāvājams. Gribēju redzēt, kā sevi piesaka ārzemju izpildītāji.»

Klausītāju cerības attaisnoja skaistās balss īpašnieks Dags Adkinss no ASV, kurš ir sajūsmināts par iespēju spēlēt Latvijā. Tā viņam ir pirmā reize šeit: «Mēs nespēlēsim roku, bet gan tīru kantrimūziku, jo apmeklētāji ir atnākuši pēc tās. Spēlēsim to, kas liek labi justies. Latvijai piestāv kantrimūzika. Kad ielidoju Latvijā un devos uz Bausku, lielākā daļa, ko redzēju, bija «country» jeb lauki, iespējams, tāpēc latviešu kantri ir labs skanējums.»

Atvaļinājums ar nolūku
Latviešu mūzikas labais skanējums un lieliskā pasākuma aura ir iemesls, kāpēc ventspilnieks Ainars Rutkis baudīt mūziku uz Bausku dodas jau devīto gadu. «Festivāla atmosfēra un šejienes cilvēki ir lieliski. Nav problēmu pieiet, ar jebkuru parunāt. Telšu pilsētiņā lielākoties katru gadu dzīvo vieni un tie paši cilvēki, tā mums ir kā ikgadēja tikšanās. Šādi varam vismaz uz dažām dienām izbēgt no ikdienas.»

Kristīne no Bauskas uz kantri arī dodas vairākus gadus: «Man patīk «Dakota» un «Sestā jūdze», bērniem arī ir interesanti, var izmantot piepūšamās un citas atrakcijas.»

Līnijdejotāji mūziķus atbalstīja nepaguruši, it īpaši nenokausējams bija Āris Liepiņš no Rīgas, kurš pirmo Kantrifestivāla vakaru pavadīja, tērpies skotu hiltā. «Astoņus gadus jau dzīvoju Skotijā, speciāli Kantrifestivālam ņēmu atvaļinājumu. Pirms došanās šurp kolēģiem jautāju, vai viņi akceptē, ka es iegādāšos īstu skotu hiltu. Viņi piekrita, tāpēc es uzskatu, ka mans hilts ir savā veidā svētīts,» smej dejotājs, piebilstot, ka līnijdejas, mūzika, daba, draugi un jauki cilvēki ir tas, kas virza šo sarīkojumu. Tie, kas ieradušies, esot svētīti gan ar laiku, gan mūziku. «Šis festivāls ir priekš sirds un dvēseles. Kantrimūzika ir skaista, un tai ir jāpievēršas, to nevar klausīties garāmejot kā mūsdienu komerciālos hitus. Tagad, kad esmu Latvijā Kantrifestivālā, plānoju nodejoties un pieēsties visu, ko piedāvā, jo nekur nav tik garšīgi kā dzimtajā zemē.»

Strādā dejojot
Festivālam tapt un būt palīdz dažādi strādnieki, to skaitā jaunietes Renāte Lauva un Diāna Vīlande. Renāte Kantrifestivālā strādā jau piekto gadu, šis gan esot pirmais, kad viņai jāpārdod speciālie Kantrifestivāla T-krekli. «Sākotnēji doties uz Kantrifestivālu bija ģimenes tradīcija, tagad to turpinu viena. Viss sākās, kad draudzene uzaicināja pastrādāt aizkulisēs, iepatikās, un tā turpināju arī nākamos gadus. Šeit ir ļoti laba atmosfēra,» stāsta Renāte. Diāna piekrīt: «Paralēli šajā laikā notiek festivāls Liepājā, bet mēs izvēlējāmies Bausku. Mēs varam strādāt un dejot, šķiet, šo pasākumu apmeklē tikai labi cilvēki.»

«Emburgas zēnu» vokālists un dziesmu autors Aldis Rullis «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka pirmo dziesmu laikā mūziķi ļoti kon-
centrējušies, lai labi nospēlētu, bet pēc uzstāšanās ir bijis atvieglojums kā pēc labi padarīta darba. Viņi bija uzstājušies jau pirmajā dienā kā pavadošā grupa amerikāņu māksliniekam Dagam Adkinsam. Pēc tam dejojuši ballē «pēc pilnas programmas»: «Aizgājām gulēt piecos, bet cēlāmies vienpadsmitos, jo vajadzēja uzstāties «Rimi» laukumā. Paliksim arī uz otru balli,» bija pārliecināts dziedātājs.

Patiesa noskaņa
Lai sajustos kā īstos laukos, varēja aplūkot dzīvnieciņus – uzņēmēja Ojāra Narvila «Trušu pilsētiņas» iemītniekus. Turpat blakus notika izjādes ar zirgu.

Vajadzīgajam tēlam bija pieejams visraibākais kovboju cepuru klāsts un citi kantri stila aksesuāri. Kā kārtīgs kovbojs izskatījās Nils no Rīgas: «Man šeit ļoti patīk, braucu teju katru gadu. Ir izjūta, ka braucu uz mājām, pie savējiem! Citi gaida Jauno gadu, es tāpat gaidu Kantrifestivālu, tie ir mani svētki.» Nils festivāla laikā dzīvoja telšu pilsētiņā, secinot, ka tur rit sava dzīve. Visi esot pazīstami, viegli komunicēt. «Pa nakti nopeldamies, uzdziedam, dodamies kopīgi uz ballēm. Pirmajā naktī tā nodejojāmies, ka gājām gulēt tad, kad saule jau bija iekrāsojusi koku galotnes,» smej vīrietis.

Agnese Drēgne no Bauskas festivālu apmeklē otro reizi. Lai arī viņa nav dedzīga kantrimūzikas fane, tomēr uzskata, ka Bauskas Kantrifestivāls ir vieta, kur var satikties dažādas paaudzes ar kopīgām interesēm, klausoties labu kantrimūziku. «Pirmo reizi Kantrifestivālu apmeklēju, kad mācījos pamatskolā, pirms sešiem gadiem. Toreiz likās, ka cilvēku vairāk un pasākums interesantāks, bet tagad šķiet, tāds viedoklis bija tāpēc, ka biju maza. Tik ļoti festivāls nav mainījies,» iespaidus atklāj jauniete.

Īpaša kultūra
Daudzi festivāla apmeklētāji ievēroja sievieti, kura staigāja ar augsti paceltu plīvojošu Amerikas karogu. Tas darīts tāpēc, ka kantri kultūra nāk no ASV. «Aptuveni 10 – 12 gadus es dejoju līnijdejas. Tieši tikpat gadu es apmeklēju Kantrifestivālu. Šeit ir lieliska mūzika un izteikta kopā būšanas izjūta, kuru citur nevar iegūt. Lielākoties esam šeit «Sestās jūdzes» dēļ. Mēs kopā ar «Ulbrokas draiskajām» līnijdejotājām dodamies gandrīz uz katru koncertu, kur grupa uzstājas. Mēs esam gluži kā viņu piedejotājas, mūziķi mūs pazīst, esam sava veida komanda,» stāsta līnijdejotāja Vija Sarkane no Stopiņu novada.

«Mums vienmēr ir prieks šeit braukt, spēlēt un atrasties. Nekur nav tādas publikas kā Kantrifestivālā. Tas tāpēc, ka uz šejieni dodas tikai kantrimūzikas mīļotāji, bet citos pasākumos šāds žanrs, iespējams, nav tik ļoti iecienīts. Publika ir atsaucīga, labestīga, nekad nesagādā liekas problēmas. Katrā festivālā ir bijusi sava pārdomāta «odziņa». Kantri vairs nav tikai festivāls, bet gan dzīvesveids, kuru piekopj tikai «savējie», kantri kultūras cienītāji,» uzskata grupas «Klaidonis» līderis Māris Sloka.

Bez komercijas nevar
«Bauskas Dzīve» ievēroja, ka šogad «Bauskas alus» teltis neatradās gluži blakus pasākuma teritorijai, taču bija pietiekami tuvu – pie kādreizēja naktskluba «Relax» un pie lielveikala «Rimi», kur notika bezmaksas koncerts.

Sestdien, 13. jūlijā, pie lielveikala «Rimi» spēles «Zaļā punkta distance» dalībnieki laimēja trīs veicināšanas balvas un trīs ceļazīmes četrām personām braucienam uz Stokholmu ar «Tallink» prāmi. Spēli baušķeniekiem, viesiem un Kantrimūzikas festivāla dalībniekiem piedāvāja «Latvijas Zaļais punkts» sadarbībā ar SIA «Vides serviss». Tajā varēja pārbaudīt zināšanas par videi nekaitīgu dzīvesveidu – iepirkšanos, saimniekošanu mājās un atpūtu dabā, atkritumu šķirošanu un pārstrādi.

Vairāk nekā 300 dalībnieku konkurencē veicināšanas balvas saņēma Kristiāna Trolīmova, Mārīte Agruma un Voldemārs Visockis. Galveno balvu izlozē veicās Dāvim Arājam, Lindai Ievai Šuminai un Evijai Volodkai.

Atbildes zināmas
«Gāju līdzi bērniem un nolēmu uzspēlēt arī pati. Biju plānojusi tikai piedalīties, ne uzvarēt. Jautājumi bija elementāri – katrs, kas interesējas par šo jomu, zina atbildes,» stāsta E. Volodka no Vecumniekiem. Baušķeniece Linda Ieva Šumina mācās pamatskolā. Spēlē viņai piedalīties piedāvājusi draudzene. Zināšanas meitene guvusi sociālo zinību stundās.

Pārsteigts par panākumu bija baušķenieks Dāvis Arājs. «Meita lēkāja pa piepūšamajām atrakcijām, bet es pamanīju blakus kaut ko līdzīgu mazo automašīnu modeļu trasei. Izrādījās – spēle,» atceras D. Arājs. Vienu svešvārdu neesot zinājis un uz vienu jautājumu atbildi minējis, bet lielu grūtību nebija, atzina baušķenieks. Ceļojumā braukšot četratā: Dāvis kopā ar sievu Sandru, meitām Elīnu un Rutu. Savulaik plānots līdzīgs brauciens, vienīgi būšot jānopērk divas papildu biļetes.

+ 3

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kantri nav festivāls. Tas ir dzīvesstils

Kategorijas