Daugavā tiek pie mūža loma

2013. gada 12. jūlijs 00:00

Rundāles novada Saulaines iedzīvotājs Jānis Sirmbārdis Daugavā, lejpus Pļaviņu HES, izvilcis sava mūža lielāko lomu – 53 kilogramus smagu un 2,16 metrus garu samu. Tik milzīgs ūsainis līdz šim makšķernieka ceļā nebija gadījies.

Uzveic stundā
Uz Daugavu velcēt Jānis brauc jau gadiem. Mūsu likteņupi viņš labi pārzina no Jēkabpils līdz pat Rīgas HES. Katrs pacēlums, katra dobīte, katra mazākā nianse zināma azartiskajam loma tīkotājam. Viņš uzskata, ka jaunpienācējs var cerēt uz iesācēja veiksmi, taču tā pavīdot ļoti reti. Visbiežāk Latvijas lielākās zivs ķērājam jābruņojas ar pacietību, gaidīšana var prasīt gadus.

«Pats jau desmit gadu Daugavu «maļu», jo tas jau nav vienas dienas darbs,» smejot paskaidro Jānis. Dižsams pieredzējušam copmanim pieteicies ap Jāņu laiku, kad bija devies kārtējā velcēšanā likteņupē. Ar eholoti labi izpētījis trasi, vajadzīgie rīki sagatavoti milža vilkšanai – 0,24 milimetru pītā aukla, kurai jāiztur vairāk nekā 20 kilogramu, voblers un prāvs zivju uztveramais tīkls.

Sākumā, kad sams pieķeras, tā lielumu noteikt ir grūti. Vienlīdz sparīgu pretestību rāda gan padsmit, gan arī piecdesmit un vairāk kilogramīgi eksemplāri. Jānim bija nepieciešama stunda un desmit minūtes, lai uzveiktu «piecdesmittrijnieku». Tālab viņš visai neticīgi rauc pieri, kā pirms vairākiem gadiem Latvijas rekordsamu – 84 kilogramus smagu eksemplāru – varēja pievārēt pusstundā.

Copei īstais laiks
«Sākumā zivs uztaisīja lielu skrējienu, vilka laivu te uz vidu, te uz krastu. Pēc tam tā nogūlās uz grunts un bija neizkustināma kā baļķis. Šādi sams pa apakšu nodzīvojās vairāk kā pusstundu – bez nekādām dzīvības pazīmēm. «Monstra» nogurumu nodeva burbuļi, kas cēlās uz augšu, un tad tikai vaktē, lai īstajā brīdī lomu dabūtu laivā,» stāsta saulainietis un uzsver, ka šādā brīdī galvenais ir nesteigties. Būsi nepacietīgs un mēģināsi vilkt augšā, paliksi bešā. Cik jau tādā veidā iespējamus dižsamus ir pazaudējis arī pats Rundāles novada makšķernieks, pusdienu vēl sevi šaustīdams, kāpēc darījis tā, nevis citādāk. Taču milzeņus zaudējot, azarts tikai pieaugot, jo, redzēdams, kādu «monstru» esi palaidis dzelmē, vēlēsies atgriezties un mēģināt vēlreiz.

Lieli sami ķeras ne tikai Daugavā, bet arī Aiviekstē. Jānis dzirdējis no makšķerniekiem, ka sami izvilkti arī Lielupē. Mūspusē sami ielaisti Bangu dīķī, kur tiem barības bāze laba, pieaugot tie var iztīrīt ūdenskrātuvi no zivīm sausu.

Pašlaik Latvijas lielākās zivs copēšanai esot īstākais brīdis. Īpaši labi tie ķeras sutīgā laikā. Siltākā ūdenī zivju aktivitāte pieaug, arī lielā loma tīkotāju skaits ģeometriskā progresijā. Daždien vienā vietā apgrozījušās ap astoņām laivām. Jānis atzīst, ka konkurentiem negribas atklāt tās labākās vietas, tālab esot pat labāk, ja par lomu daudzumu un lielumu neviens neuzzina.

Šosezon jau 16
Viņaprāt, labs velcētājs Daugavā sezonas laikā bez samiem nevar palikt. Viņš pats uz samiem brauc jau kopš 30. maija un paguvis arī šīs nedēļas vidū pabūt Daugavā uz milzeņu copi. No šiem braucieniem pārvedis jau 16 samu, bijis gan «septiņpadsmitnieks», gan «piecpadsmitnieks», gan arī «desmitnieks» un mazāki.
Literatūra vēsta, ka sams varot sasniegt piecu metru garumu un pustonnas svaru. Tiesa, visi stāsti par samiem, kas būtu lielāki par 150 kilogramiem, parasti ir no tik seniem laikiem vai tik īpašiem novērošanas apstākļiem, ka nekādas citas liecības, vien šie stāsti, nav saglabājušās, ja vispār ir bijušas.

Latvijā pagaidām lielākais oficiāli reģistrētais sams ir 2010. gadā aizkrauklieša Māra Veldes izvilktais 84,7 kilogramus smagais Pļaviņu ūdenskrātuves iemītnieks. Ik pa laikam makšķernieki dzirdējuši stāstus par vismaz «deviņdesmitniekiem», kas vai nu saplēsuši tīklus un aizgājuši, vai arī izvilkti, bet viņu vilkšanā nav bijuši ievēroti makšķerēšanas noteikumi, tāpēc izvilcēji ar savu lomu nav lielījušies, bet «nokopuši» to pa kluso. Lielus «monstrus» guļam it kā redzējuši ūdenslīdēji no Skandināvijas, kas piedalījušies Pļaviņu HES remontdarbu laikā. Cik patiesi ir šie stāsti, var mēģināt pārbaudīt ikviens makšķernieks, dodoties likteņupes virzienā, iespējams, pretī savam mūža lielākajam lomam.

Jānis tomēr atklāj, ka vēders gan šādus «lopus» nekāro. Vissmeķīgākās, pēc viņa domām, esot nelielās zivis, jo tām nav tik liels daudzums tauku. Tās var kūpināt un cept bez bēdu. Lielais sams ticis gan pašiem, gan izdāļāts draugiem. No milzu «monstra» pagatavota arī garda zivju zupa. Samam lielākā priekšrocība ir tā, ka nav sasodīto kaitnieču – sīko asaku – , ir tikai viena centrālā, un tas šo zivi ieceļ gardāko godā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Daugavā tiek pie mūža loma

Kategorijas